Sarunā ar Irīnu Kritenko iepazināmies ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes filiāles, kuras paspārnē ir svarīgi valsts uzraudzības un kontroles uzdevumi, darba ikdienu.
Problēmas ir visur, kā noskaidrojās, arī šajā dienestā. “Ezerzemes” lasītājiem piedāvājam interviju, kurā pieredzējusī inspektore sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas jomu.
— Vairs nav aiz kalniem laiks, kad tirgū parādīsies pirmie gurķīši, zaļumi un zemenes. Vai mēs, pircēji, varam būt pārliecināti par to, ka tie nebūs “pārbaroti” ar mēslojumiem un nesaturēs kaitīgas ķīmiskās vielas?
— Jāsaka, ka šobrīd prasības, kas attiecas uz augkopības produktiem, realizējamiem tirgū, ir pietiekami lojālas. Kādreiz praktiski katrā tirgū bija nepieciešamība noteikt nitrātu daudzumu dārzeņos, izmantojot ekspres metodi laboratorijās. Tagad nitrātu daudzuma kontrole tiek reglamentēta, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanas aktiem (EK regulas) un tiek normēts tikai spinātos un salātos. Valsts programmas laboratoriskai pesticīdu daudzuma noteikšanai eksistē arī tagad. Tiek pārbaudīta gan vietējā, gan ievestā produkcija. Jāpiebilst, ka nitrātu un pesticīdu atļautās normas pārkāpumi Latvijas tirgos ir ļoti reti sastopami.
— Gaļa... Kādi tik ar to saistīti skandāli nav piedzīvoti pēdējos gados: gaļas produktos konstatēta zirga gaļa; trihinelozes konstatēšana Daugavpils gaļas tirgū. Un, visbeidzot, nebeidzamā tēma — pircēju krāpšana, t. i., no vietas tiek pārdota importa gaļa, sakot, ka tā ir vietējās izcelsmes.
— Jā, šādi fakti, diemžēl, ir bijuši. Bet kas attiecas uz Krāslavā nopērkamo gaļu, tad varu teikt, ka tās kvalitātei nevajadzētu pircējos raisīt bažas. SIA “Krāslava D” un Z/S “Sapnis” esošajās tirdzniecības vietās mēs veicam gan plānveida, gan neplānotas pārbaudes. Pagaidām PVD inspektori nav fiksējuši nekādus pārkāpumus. Visa gaļa, kas ir mūsu tirgū, tiek piegādāta no kautuvēm, kur ir ievērotas visas prasības: tiek veikta apskate pirms lopu kaušanas un veterinārā ekspertīze pēc tās.
Tā saucamās, “Pārpalikuma vielas” programmas ietvaros tiek pārbaudīts, vai gaļa satur aizliegtas vielas, piemēram, an- tibiotikas, hormonālos preperātus, kas veicina augšanu, u. c. Arī šādi gadījumi nav konstatēti.
— Bet kas attiecas uz benzopirēnu. Mūsu tirgum ir draudi palikt bez kūpinājumiem.
— Nedomāju, ka viss ir tik bezcerīgi. Tiem ražotājiem, kuri negrēkoja ar benzopirēna normas pārsniegšanu agrāk, nav ko bīties arī tagad. Protams, šai problēmai ES tiek pievērsta liela uzmanība. Ar šī gada septembri stāsies spēkā jauna EK regula, kurā būs noteikti stingrāki nosacījumi — kūpinājumos esošā benzopirēna daudzums jāsamazina praktiski uz pusi. Šogad mūsu Pārtikas un veterinārais dienests realizē vērienīgu kūpinājumos esošā benzopirēna daudzuma noteikšanas laboratorisku programmu. Viss ir tikai sākuma stadijā, rezultātus paredzēt vēl ir pāragri.
— Nav noslēpums, ka produkti tiek pārdoti nelegāli. Tā nav tikai vietējo lauksaimnieku produkcija, bet arī Krievijas un Baltkrievijas ražotāju piena, gaļas, kā arī zivju produkcija, tā ir lētāka, bet to iegādājoties, cilvēki pakļauj riskam savu veselību, derīguma termiņu un neatbilstošas uzglabāšanas temperatūras dēļ. Piemēram, Daugavpilij tā ir pietiekami aktuāla problēma. Bet kā nelegālas tirdzniecības lietas virzās pie mums?
— Nu, vismaz masveidīga nelegālās produkcijas tirdzniecība Krāslavas novadā nenorit. Nereģistrētus uzņēmumus, kas veic tam līdzīgu darbību, nav nācies sastapt. Atsevišķas privātpersonas, kas tirgo nelegālas preces, protams, ir un mums tās ir zināmas. Arī turpmāk tās centīsimies noskaidrot.
— Jūsu dienests vienmēr ir vērīgi sekojis tam, kā tiek gatavots ēdiens skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Kā baro mūsu bērnus?
— Jums ir pilnīga taisnība. Prasības pret tiem, kuri gatavo ēdienu bērniem, nav kļuvušas mazākas, tieši otrādi, pieaugušas. Pirms pāris gadiem tika noteiktas prasības, kas reglamentē ne tikai to, cik bērnu pusdienu ēdienā ir kaloriju, bet arī to, cik tajā ir olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu. Šie noteikumi bija papildināti ar produktiem, kuru lietošana aizliegta skolu un bērnudārzu ēstuvēs. Ir produkti, kurus drīkst lietot tikai noteiktā daudzumā. Pārbaudēs mēs pārbaudām ne tikai higiē-nisku normu ievērošanu, bet arī visu iepriekš minēto. Melošu, ja teikšu, ka šajās ēstuvēs mēs nekonstatējam pārkāpumus, ir gadījumi, kad jāpiemēro soda sankcijas. Jāpiebilst, ka bērnudārzu ēstuvēs situācija ir labāka pateicoties atbildīgajiem cilvēkiem, kuri tur strādā.
— Savulaik tika runāts par čipsu un citu bērnu veselībai kaitīgu saldumu pārdošanas aizliegšanu skolās. Bet tie joprojām tur ir!
— Es uzskatu, ka tas bija jārisina kardināli, aizliedzot skolās pārdot konkrētu grupu produktus. Iespējams, es tagad teikšu konservatīvu frāzi, bet pie tiem pieder — čipsi, saldumi un gāzētie dzērieni, neskatoties uz to “pareizajiem” marķējumiem. Diemžēl, mums nav pamatojuma aizliegt čipsu tirdzniecību, ja sāls daudzums tajos nepārsniedz atļauto normu, vai saldumu un dzērienu tirdzniecību, ja tie nesatur aizliegtos konservantus un krāsvielas. Firmas, kas skolās tirgo, ir ļoti labi informētas par visām marķējuma prasībām.
— Jūs laikam piekritīsiet, ka sabojājušies produkti veikalu plauktos, kā arī svešķermeņu “atradumi” tajos nav nekāds retums! Kur pircējam meklēt atbalstu gadījumos, kad pārdevēji atsakās atmaksāt naudu par nekvalitatīvu preci?
— Es domāju, ka daudzi zina, ka ar šādām problēmām var vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas atrodas Krāslavā, Latgales ielā 6, vai zvanīt pa uzticības tālr. 67027402. Interneta lietotāji daudz patērētājam noderīgas informācijas var lasīt mājas lapā www. pvd.gov.lv.
— Paldies par sarunu!
Valentīna SIRICA