Pirmām kārtām dārzkopjiem dārzeņu, puķu un garšaugu sēklas jāiegādājas profesionālajos sēklu veikalos. Tajos pārsvarā strādā cilvēki ar dārzkopja izglītību, tāpēc spēs sniegt vajadzīgo konsultāciju.
Iepērkoties sēklu veikalā, tajā varēs vērsties ar pretenzijām, ja būs radušās iebildes par kvalitāti. Lielveikalā šāda iespēja izpaliks.Biežākās pretenzijas parasti ir par sēklu dīdzību. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sēklu audzēšanu, fasēšanu un tirgošanu, jānodrošina standarta dīdzība, tāpēc tie cenšas piedāvāt maksimāli kvalitatīvas sēklas. Tas gan atsaucas uz cenām. Dārgākas (vismaz pirmajos gados pēc parādīšanās) būs arī jauno šķirņu sēklas, kam panākta īpaša garša, ražība vai izturība pret kaitēkļiem un slimībām. Noteikt sēklu kvalitāti pēc to iepakojuma ir grūti. Ja sēklas safasētas dubultajā vai vakuuma fasējumā, tās var saglabāt dīdzību 3-4 gadus, jo tām nepiekļūst ne gaiss, ne mitrums. Pamatīgāks fasējums var būt arī lielāka garantija, ka paciņā tiešām atrodas tas, kas uz tās uzrakstīts.
Specializētie sēklu uzņēmumi tirgo tikai tās šķirnes, kas reģistrētas Eiropā, turklāt pirms laišanas tirdzniecībā nereti pārbauda no ārzemēm nākušās šķirnes, kā tās augs Latvijas apstākļos. Latvijā tiek audzētas klasiskās vietējās selekcijas šķirnes, bet pārējās sēklas nāk no ārzemēm. Da- žādi sēklu ražotāji mēdz norādīt atšķirīgu informāciju par paciņu — vieni norāda sēklu skaitu, citi — svaru. Tādēļ dažkārt ir sarežģīti salīdzināt cenas, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu. Iegādājoties sēklas, īpaši jāpiedomā pie tā, ka lētāks ne vienmēr ir labāks. Var gadīties, ka, izvēloties lētāko, nekāda ietaupījuma nebūs, drīzāk otrādi, jo dārgākām sēklām bieži vien ir labāka dīgtspēja, bagātāka raža un izteiksmīgāka dekorativitāte.
Skaidrs ir tikai tas, ka sēklas ir dzīvs organisms, tāpēc tās pērkot pastāv zināms risks, ka tās var nesadīgt vai neizaugt kā cerēts.
Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2014. gada 14. marta laikrakstā "Ezerzeme", 9.lpp.
.jpg)
