Pērn novembrī Dagdas novada tautas namā notika pasākums “Latgales Baltkrievi”, veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, kura laikā tika atklāts Dagdas baltkrievu biedrības “Verbica” (vadītāja Tatjana Gogalinska) centrs. Biedrībā, kas izveidojās 2011. gada 30. decembrī, apvienojušies trīs desmiti cilvēku, to-starp tajā aktīvi darbojas Ezernieku pagasta iedzīvotāja un dzejniece Zofija Jonina, kuras pirmā dzimtene ir Baltkrievija, sādža Supronenti Grodņas apgabalā.
“Kad klāt ir vecums, un tu vairs nevari tikt uz dzimteni, māc liela nostalģija,” Zofija stāsta par to, kas viņu atvedis uz Baltkrievu biedrību. ”Kad pēc pagasta pārvaldes vadītāja Andžāna lūguma kādā konkursā lasīju dzeju baltkrievu valodā, mani sadzirdēja un uzaicināja uz biedrību “Verbica”. No Ezernieku pagasta es neesmu vienīgā, kas darbojas šajā biedrībā, kur skan baltkrievu valoda, baltkrievu dziesmas, baltkrievu dzeja un es arī sajutu, ka varu būt noderīga. Dejot es nevaru, to uzreiz pateicu, bet varu tulkot dzeju un rakstīt par pasākumiem. Baltkrievu biedrības mērķis ir gādāt par baltkrievu kultūras saglabāšanu, jauki pavadīt laiku kopā, veidot krāsaināku ikdienu un svētkus arī ārpus mājām.”
Zofija sadarbojas ar Latvijas Baltkrievu savienības laikrakstu “Prameņ”, kas publicē viņas dzeju baltkrievu un krievu valodā, viņas atdzejojumus no latviešu un krievu valodas.
Zofija sevišķi iemīlējusi Andra Vējāna dzeju, kurš stāvējis pie Latvijas Baltkrievu savienības šūpuļa. Pēc Zofijas domām, ne visi Latvijā dzīvojošie baltkrievi spējīgi uztvert un saprast dzeju latviešu valodā. Tieši laikraksta organizētais kultūru dialogs palīdz tajā: Zofija tulko A. Vējāna dzeju uz baltkrievu valodu un laikraksts to publicē.
“Jaunībā arī es ilgi nevarēju saprast dzeju latviešu valodā, līdz uz klasi atnāca mana trešā latviešu valodas skolotāja Antoniņa Dubra,” turpina Zofija. ”Viņa tik izjusti lasīja latviešu dzeju, ka es sāku to saprast. Kad dzirdēju, kā Andris Vējāns lasa dzejoļus par Latviju — katrs vārds trāpīja taisni sirdī! Dažkārt arī pati saceru dzeju. Nesen pamodos trijos naktī, it kā man kāds čukstētu ausī. Uzrakstīju dzejoli, ko nevaru lasīt bez asarām acīs. Esmu katoliete, bet es labi pārzinu baltkrievu kultūras saknes. Kad novadā viesojās baltkrievi, man bija iespēja ar viņiem parunāties un viņi izteica izbrīnu, ka mēs esam spējuši saglabāt savu kultūru. Lai ko kāds runā, bet nevienas tautas kultūra Latvijā nav apspiesta.”
Juris ROGA
.jpg)
