I Meteņi Robežniekos

Tikai un vienīgi nepiemēroto laika apstākļu dēļ (ziemai netipiski siltajās dienās “izšķīda”sacīkšu trase) pasākuma organizatori atcēla rikšotāju sacensības, kas pērn bija spilgtākā Meteņdienas nagla visā pasākumu listē. Toties šogad bija elpu aizraujošs koncerts Robežnieku tautas namā, kurā uzstājās pagasta jaunie amatierkolektīvi, tostarp deju studijas “Alise” Robežnieku filiā-les kolektīvs. Veiksmīgi apvienojot vienā koncertā kolektīvu priekšnesumus, miksējot tos ar ziemas un pavasara komandu cīkstēšanos par tiesībām ziemai ilgāk aizkavēties vai pavasarim ātrāk atnākt, tika iegūts tāds efekts, ka vētrainie aplausi bija dzirdami ārpus tautas nama zāles. Tāpat kā pērn, arī šogad zāle bija cilvēku pilna, brīvu sēdvietu nebija.

Iedzīvotājus uzrunāja arī Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne, kura aicināja kopīgi pavadīt ziemu, kas pie mums tā īsti neatnāca un tagad, cerams, arī neatnāks. Draudzīgi aplausi jaunajiem kolektīviem būtu nodrošināti arī bez pārvaldes vadītājas aicinājuma tos atbalstīt, jo nudien tik spilgtas krāsas un aizrautīgas dejas nebija gaidījis laikam neviens. Tikai nevajag domāt, ka uz dejotāju fona nobālēja ilggadīgais Robežnieku tautas nama vokālais ansamblis “Viktorija”. Nebūt nē, jo tās dziesmas, tās balsis, tie sirsnības pilnie acu skatieni, kurus dziedātājas veltīja publikai zālē arī izpelnījās ne mazākus aplausus kā, piemēram, “čigānietes” vai vēderdejotājas. Tikai vienā jautājumā zālē nebija vienprātības, proti, vieni pacēla rokas par to, ka mūspusē īstas ziemas tikpat kā nebija, bet otra puse, izrādās, par to nemaz nav sajūsmā. Nu ko, pavasaris cīnās ar ziemu, un pavasaris nevar zaudēt. Tieši tā, ne velti arī komandu spraigajās sacensībās ziema padevās pavasarim...

Juris ROGA