Pirmais Pasaules karš krāslaviešu acīm

Izstādē skatāmi Krāslavas muzeja krājuma materiāli — fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti, kuri stāsta par Krāslavas novada cilvēku likteņiem 1. pasaules kara laikā.

Pirms 100 gadiem 1914. gada 19. jūlijā (1. augustā) sākās Pirmais pasaules karš, kas izmainīja visu pasaules kārtību un iesaistīja karadarbības virpulī gandrīz pusi no pasaules valstīm, kas noveda pie spēcīgu impēriju sabrukuma, un, kā rezultātā — revolūciju viļņa. Karš notika starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē. Pirmajā pasaules karā piedalījās 38 valstis, karoja vairāk kā 74 miljoni karavīru, no kuriem 10 miljoni bija nogalināti un 20 miljoni sakropļoti. Apmēram 12 mil- joni civiliedzīvotāju nomira no bada, slimībām un genocīda.

Strauji attīstījās jaunu un iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot tankus, lidmašīnas, ložmetējus un ķīmiskos ieročus. Tika uzsākta pirmā masīvā bumbu izmešana no gaisa un viena no gadsimta pirmajām liela apmēra civiliedzīvotāju masveida slepkavošanām.

Karš mainīja starpvalstu attiecības un robežas Eiropā. Sabruka četras impērijas: Vā-cijas, Austroungārijas, Osma- ņu un Krievijas. Kara laikā tika izveidotas jaunas nacionālas valstis: Austrija, Ungārija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva. Polija atjaunoja savu neatkarību.

Latvijas teritorija 20. gadsimta sākumā atradās Krievijas pakļautībā. 1914. gada 19. jūlijā (1. augustā) Vācija pieteica karu Krievijai. Latvija jau no kara pirmajām dienām atradās karadarbības zonā. Sākās mobilizācija, iestāžu un fabriku evakuācija uz Krieviju, iedzīvotāji bija spiesti doties bēgļu gaitās. Kopējais bēgļu skaits tiek lēsts no 800 000 līdz vienam miljonam.
1915. gada vasarā sākās latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana. Vācu armija ieņēma daļu Latvijas (Kurzemi un Zemgali) un pienāca cieši klāt Rīgai. Frontes līnija virzījās gar Daugavu.

Pateicoties skolotāja, novadpētnieka Sergeja Saharova, 1936. gadā savāktajām un apkopotajām krāslaviešu atmiņām un pareizticīgo baznīcas prāvesta tēva Nikolaja Slovecka pierakstiem, mums ir iespēja uzzināt par 1. pasaules kara notikumiem Krāslavā.

Kaut arī frontes līnija bija tālu no Krāslavas, novada iedzīvotāji jau 1914. gadā sajuta kara dienu grūtības: badu, slimības, daudzi bija mobilizēti, daži devās bēgļu gaitās.

1915. g. 1. septembrī frontes līnija jau bija tik tuvu Krāslavai, ka bija paziņots par lielu uzņēmumu (saru fabrikas, elektrostacijas iekārtu, baznīcu vērtslietu un citu) evakuāciju Krievijas iekšzemē.

Caur Krāslavu bezgalīgā straumē plūda dažādas karaspēka vienības. Piemērām, 1916. gadā Krāslavā bija reģistrētas 38 dažādas kara vienības. Šeit savulaik bija izvietots Krievijas armijas korpusa štābs ģenerāļa Oranovska vadībā, tāpēc vācieši bieži sūtīja uz šejieni aeroplānus, kuri meta bumbas štāba atrašanas vietā. 1916. g. 5.septembrī četras bumbas nokrita pie pasta ēkas, visās kaimiņmājās bija izsisti logi. Krievu karaspēks, savukārt, apšaudīja vācu aeroplānus no pretgaisa aizsardzības lielgabaliem. Militāro vienību pārbaudei 1916. g. jūnijā Krāslavā ieradās lielhercogs Boriss Vladimirovičs Romanovs un hercogs Georgijs Nikolajevičs Leihtenbergs.

Tuvojoties vācu frontei, Krāslava kļuva par svarīgu stratēģisku punktu. Gar Daugavas krastiem, apkārt Krāslavai, tika izbūvēti bunkuri un tranšejas, kreisajā krastā arī dzeloņstiepļu aizžogojums. 1916. gada maijā Krievijas impērijas armijas vienība uzcēla Krāslavā divus tiltus: koka tiltu pie ebreju kapiem un tiltu uz baržām pie pārceltuves.

Nikolaja II atteikšanās no Krievijas troņa 1917. gada 2. martā ienesa vēl lielāku trauksmi jau tāpat sasprindzinātajā krāslaviešu dzīvē. 1917.g. 12. martā tika izveidota Sabiedriskās drošības komiteja un milicija. Naktī uz 22. martu satracināts pūlis uzbruka bēgļu lietu pilnvarotam Bistrickim, izvilka viņu no ratiem, apmētāja ar dubļiem un tikai karavīru ierašanās glāba viņu no nāves. Galvenais iemesls uzbrukumam bija tas, ka Bis- trickis maz uzmanības veltīja bēgļu vajadzībām, rupji izturējās pret viņiem un atteicās atvērt pārtikas veikalu, lai sadalītu produktus starp iedzīvotājiem. Bistrickis bija spiests pamest savu amatu un doties uz Petrogradu.

Alla LOMANOVSKA, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātāja (Izmantoti muzeja krājuma materiāli)
(Turpinājumu lasiet nākamajā avīzes numurā)