Priekšplānā — pašvaldības intereses

— 2005. gadā kopā ar saviem speciālistiem braucu uz Balviem, iepazināmies ar viņu pieredzi, skatījāmies, ko varam izdarīt pie sevis. Viņiem uz to laiku bija nomainītas siltumtrases, logi pašvaldības iestādēs, nopietni remontēti ceļi. Mēs tajā laikā par to visu tikai sapņojām, pat labas katlumājas nebija, par siltumtrasēm nemaz nerunājot. Nesen mūsu speciālisti bija Balvos, skatījāmies viņu peldbaseinu, jo šobrīd mēģinām atrast sev labāko un pieņemamāko variantu gan funkcionāli, gan pēc izdevumiem, gan pēc pieprasījuma, gan pēc cilvēku vēlmēm, proti, ko viņi toreiz neuztaisīja, bet baseina apmeklētāji to tagad pieprasa. Katrā ziņā ar Balviem mēs neesam konkurenti, par tādiem parasti uzskata kaimiņu novadus, bet Balvi ir tālu un ar viņiem varam mierīgāk kontaktēties, sadarboties.

Savukārt viņus interesē jautājums par loģistiku, mūsu pieredze, jo mēs jau vairākus gadus cīnāmies par šāda objekta izbūvi savā pierobežā. Viņiem ir robeža ar Krieviju, arī viņiem ir interese par šādu objektu savā pusē. Ja mēs esam atrisinājuši zemes īpašuma jautājumu, tad, viņiem, piemēram, tā vēl ir neatrisināta problēma. Katrā loģistikas jautājumā redzam sadarbības iespējas. Kopā mums būtu vieglāk virzīt šo jautājumu tālāk, un divatā mēs nosegtu visu austrumu robežu. Mēs arī neesam konkurenti — viņiem ir izeja uz Krieviju, mums — Baltkrieviju, Ukrainu, Moldāviju utt.

Vēl viena lieta, kas mūs vieno ar Balviem, ir tranzīta transporta plūsma caur pilsētu. Esam to pilsētu skaitā, kurām nav apbraucamā ceļa. Lai arī šodien tranzītiela ir sakārtota, bet laika gaitā smagais autotransports vienalga izlauzīs asfaltu ap komunikāciju akām. To liecina Balvu pieredze, kur tranzītiela tika remontēta pirms gadiem septiņiem. Mums jāizstrādā vienāda nostāja šajā jautājumā un jārod veids, kā izbūvēt apbraucamo ceļu.

— Medijos jau izskanējis, ka Rīgas pašvaldība grib atgriezties Latvijas Pašvaldību savienībā, bet ko par to saka Krāslava, kas arī savulaik ir pametusi šo organizāciju?

— Ar Rīgu, protams, nepacīkstēsies, bet ir interesanti atcerēties, kā viss notika: Rīga izstājās tāpēc, ka viņiem naudu ņēma nost, bet mēs tāpēc, ka mums naudu nedeva. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, sveicot mani jubilejā, ieminējās, ka varbūt pie visiem simts brīnumiem būs pieskaitāms arī simtu pirmais — kad Krāslavas novads iestāsies Pašvaldību savienībā. Mēs iestāsimies, kad redzēsim, ka tiks ievērotas mūsu intereses. Visupirms ļoti nopietns jautājums ir ceļi — vismaz līdz katram pagasta centram cilvēkam ir jānokļūst pa cietā seguma ceļu jebkurā gadalaikā. Bet mēs neesam zaudējuši saikni ar to, kas notiek Pašvaldību savienībā, mēs regulāri saņemam materiālus, varam būt klāt LPS sēdēs, bet nemaksājam biedra naudu un nevaram lemt. Ar mums labprāt uztur ciešu saikni, jo saprot, ka varbūt mēs kaut kur piekāpsimies, kaut kur piekāpsies viņi.

— Šodien neesat gatavi rakstīt iesniegumu?

— Ja es šodien izlasītu, ka pašvaldību savienība mūsu nostāju ceļu jautājumā, proti, līdz novadu pagastu centriem ir jābūt cietā seguma ceļiem, ir pieņēmusi, es jau pusi iesnieguma būtu uzrakstījis…

— Ja par ceļiem, tad, iestājoties pavasara atkusnim, ir noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi uz Krāslavas novada pašvaldības ceļiem. Bet tamdēļ ceļi labāki nepaliek…

— Parasti iedzīvotāji neatšķir, kurš ir valsts ceļš, un kurš — pašvaldības ceļš un visu noveļ uz pašvaldību. Mēs gribam saremontēt savu ceļu uz viesu māju Lejasmalas, bet ko tas dos, ja pirms šī posma ir valsts ceļa posms, kas paliek nelabots? Cits piemērs, ir izbraukums uz Strodiem caur Aulejas pagastu. Tas ir valsts ceļš, kaut visi ļaudis domā, ka tas ir pašvaldības ceļš. Arī tam posmam vajag remontu. Ceļi ir milzīga problēma. Tikai par ceļu naudu mēs nekādu lielo būvniecību nevaram veikt. Ceļu saglabāšanas jautājumā mums lielākās galvassāpes rada meža izstrādes darbi un tāpēc esam spiesti pavasarī noteikt ierobežojumus un izvietot aizlieguma zīmes. Lauksaim- nieki, kuri paši lieto šos ceļus, parasti cenšas ceļu saudzēt, jo tāpat saprot, ka, ceļu sabojājot, pats būs radījis sev lielas problēmas. Bet mežu izved un viss. Protams arī zemniekiem tagad ir tāda tehnika, kas var sabojāt ceļu. Mēs pamazām sākam rakstīt projektus lauku ceļu sakārtošanai un gaidām programmu. Domāju, ka mēs šos projektus spēsim aizstāvēt, lai mūsu uzņēmēji, kuri rada darbavietas, varētu piebraukt pie fermām, darbnīcām, citiem objektiem.

— Var sacīt, ka jaunatnes bezdarba problēma novadā un viņu aizbraukšana ir tiešas sekas tam, ka ceļi laukos ir salīdzinoši slikti.

— Nav jābūt ekonomista izglītībai, lai saprastu, ka jauns cilvēks šodien negribēs veidot firmu Aulejā, Izvaltā, Robežniekos vai citur laukos, ja viņš nezina, kurā brīdī slēgs ceļus, kad tos sāks greiderēt utt. Līdz ar to jaunietis ekonomiskā neizdevīguma dēļ no laukiem brauc uz Krāslavu un labākajā gadījumā tur kaut ko mēģina uzsākt, bet parasti izvēlas tālākas un lielākas pilsētas — Daugavpili, Rēzekni, Rīgu vai dodas uz Vāciju. Es pilnībā sasaistu ceļu jautājumu ar bezdarba problēmu. Ja laukos būtu normāls ceļš, piemēram uz Izvaltu, tad tur mēs varētu atrast pielietojumu bijušajam bērnudārzam. Jau trešo reizi pūlamies pārdot to ēku, taču pircēja nav. Arī holandieši un vācieši, kuri atbrauc, apgalvo, ka mums būtu daudz vairāk investoru, ja būtu sakārtota ceļu struktūra. Viņi nav pieraduši braukt pa tik sliktiem ceļiem. Glābiņš būtu Daugavpils lidosta, bet tur ir savas problēmas.

— Savulaik vairākas pašvaldības atbalstīja ieceri iesaistīties Daugavpils lid- ostas attīstības projektā, veidojot to par starptautisko reģionālo lidostu. Pat ieguldīja savus līdzekļus SIA “Daugavpils lidosta” pamatkapitālā.

— Bija tāda lieta. Bet Daugavpils ir Daugavpils, tur bieži vien politikas vairāk nekā kaut kā cita. Es gan nedomāju, ka tas bija labākais variants — 20 pašvaldības ir lidostas saimnieki. Bet lai dabūtu finansējumu, vajadzēja plašu pašvaldību loku. Mēs toreiz nobalsojām par idejas atbalstu, bet pagaidām nekas nav pavirzījies.

— Tagad parunāsim par katra iedzīvotāja kabatai jūtamiem jautājumiem. Kas notiek ar pakalpojumu tarifiem? Kāpēc, piemēram, vairāk jāmaksā par atkritumu izvešanu?

— Izmaiņas ir tikai tāpēc, ka tās ir notikušas likumdošanā, tā saucamās, zaļās nodevas dēļ, bet citādi pašvaldība nav ļāvusi celt tarifu. Jā, viņi gribēja paaugstināt maksu, bet komitejā deputāti stundām sēdēja un pētīja šo jautājumu. Šobrīd neviens no komunālo pakalpojumu tarifiem mūsu iedzīvotājiem nav paaugstināts vismaz piecus gadus.

— Toties valsts pieļāvusi tarifu celšanu elektroenerģijai un būs gana daudz cilvēku, kas nevarēs to samak- sāt. Vai pašvaldības no savas puses kaut kā plāno palīdzēt?

— Šodien nav zināms, cik valsts palīdzēs, rit strīdi par kompensācijas mehānismu. Visas pašvaldības jau ir apstiprinājušas savu budžetu, un šodien pēkšņi dzimst kaut kādas jaunas idejas, ko grib uzkraut pašvaldībām. Mani izbrīna, kā tas iespējams, ka atveram tirgu un elektrība paliek dārgāka? Tirgu parasti atver, lai pakalpojums vai produkts būtu lētāks. Valstij tad arī būtu jāatbild ar savu kabatu par to, ko izdarīja. Elektroenerģijas tirgus atvēršanu mēs gaidām ar lielām bažām, ja nebūs palīdzības no valsts, būs smagi ne tikai iedzīvotājiem.

Mēs vairāk paļaujamies uz sevi. Neskatoties uz to, ka līdzfinansējuma procents nav diez cik izdevīgs, tomēr ļausim realizēt apgaismojuma projektus Krāslavas Varavīksnes vidusskolā un Krāslavas pamatskolā, lai ierīkotu ekonomiskā apgaismojuma spuldzes. Ģimnāzijā tas jau izdarīts, ekonomija ir aptuveni 25 %.

— Tas ir pilsētā, bet laukos?

— Lauku skolās nav tik liels patēriņš, mēs sākām ar lielajiem objektiem, kur ekonomija uzreiz jūtama. Tāpat bija ar skolu siltināšanu — sākumā lielās skolas. Kad nosiltinājām, varēja ieekonomēt un siltināt mazās skolas. Nosiltināsim bērnudārzu “Pienenīte” un praktiski visas ēkas būs nosiltinātas. Mēģināsim turpināt saules bateriju uzstādīšanu.

— Kaut kā lēnām virzās sporta nama jautājums…

— Diemžēl izskatās, ka nebūs programmas, kurā startēt ar projektu, bet patīkami ir tas, ka šajā jautājumā atbalstu izteica ministrs. Esam parādījuši sporta namu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas komisijai. Tas ir acīmredzami, ka sporta nams nevar palikt tāds, kāds ir tagad. Ticamākais, ka taps piebūve blakus pamatskolai. Kāpēc ne pie ģimnāzijas? Ģimnāzijā katastrofāli sarūk skolēnu skaits un tas turpinās samazināties. Turklāt pamatskolas sporta zāle tāpat būtu pamatīgi jāremontē. Pamatskolas bērni zāli izmantos līdz pusdienām, bet pēcpusdienā to izmantos sporta skola.

— Vai šo jautājumu ātrāk risināt nepalīdz tas, ka no Krāslavas ir nākuši izcili sportiski?

— Ziniet, kā tas notiek — ir vēl izcilāki. Bet mēs no ieceres neatkāpsimies, un mums nav variantu. Veco sporta namu ir plānots nojaukt. Mēs aicinājām Rīgas profesorus, maksājām viņiem, atrakām pamatus, pētījām. Ēka principā nav remontējama, un negribam arī nodarīt kādu skādi represēto piemiņas vietai. Ar laiku pārņemsim nepabeigto bankas ēku, būs nepieciešama autostāvvieta. Vecā sporta nama vietā var ierīkot pietiekoši plašu stāvlaukumu, ko varēs izmantot arī iedzīvotāji. Mums jau tagad ir problēma, ka autovadītāji atstāj transportu uz Brīvības ielas.

— Vasarā nojaukta māja Rancāna ielā, ko tur plānots darīt?

— Starp citu, tagad ir izveidota programma degradētu teritoriju sakopšanai, un šodien to māju būtu nojaukuši par Eiropas naudu. Varbūt kāds pārmetīs, bet tā māja sen bija jānojauc, turklāt nekad jau nevar zināt, būs kāda programma vai nebūs. Rancāna ielā nepieciešama autostāvvieta, šodien cilvēki atstāj mašīnas uz privātas zemes. Pagaidām īpašnieks neko nesaka, bet tas nebūs mūžīgi. Nojauktās mājas vietā ir pašvaldības zeme. Vēl tur plānojam bērnu rotaļu laukumu. Projekti būs vasaras otrajā pusē, jautājums — vai varēsim paspēt šogad? Būs labi, ja rudenī iesāksim kaut ko darīt.

— Pieņemts pašvaldības budžets 2014. gadam. Šogad pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 14 124892 EUR, bet izdevumi - 16 368372 EUR. Kādai jomai atvēlēti lielākie izdevumi?

— Liekākie izdevumi ir izglītībai, kā arī ielu un ceļu tīkla remonta un rekonstrukcijas darbiem, izmantojot gan Eiropas fondu naudu, gan pašu finansējumu. Skolas nav plānots slēgt, taču Skaistas pamatskola tiks reorganizēta par sākumskolu. Paralēli tam gribam pārvietot uz skolas ēku pagasta pārvaldi un feldšerpunktu. Pagasta ēku pārdosim, jo tā patiesībā ir divstāvu dzīvojamā ēka un pagasta pārvaldes vajadzībām nav īsti piemērota. Optimizēsim savus izdevumus.
Man prieks, ka atkal iebalsojām atbalstu jauniešu biznesa programmai. Labi, naudas izteiksmē tās nav lielas summas, bet kādreiz tieši 1000 - 2000 eiro atbalsts ir noteicošais faktors, lai sāktu savu uzņēmējdarbību. Noteikti finansēsim arī jauniešu nodarbinātības programmu. Izbrīna, ka dažs jauns cilvēks pat nezina, ka ir tādas programmas.

— Ja jau ir programma degradētu teritoriju sakopšanai, tad varbūt var sākt aktīvāk novākt graustus laukos?

— Pirmo reizi budžetā iebalsojām naudu lauku teritoriju sakārtošanai. Sāksim ar to, ka sakopsim paši savas būves, un tad varēs aktīvāk prasīt, lai to dara arī privātais sektors. Kad sāksies šie darbi, domāju, būs cilvēki, kuri paši gribēs savus objektus sakārtot. Dažkārt viena pamesta ēka visu acu priekšā rada drūmāku ainu, nekā tā patiesībā ir.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA