22. februārī Valentīnam Zlidnim būtu bijis 75. Godināt mūžībā aizgājušo treneri un mākslinieku Meža kapos bija pulcējušies bijušie kolēģi un viņa cienītāji. Pie Valentīna iemīļotajām saulespuķēm pievienojās neļķes un krizantēmas… Bet varbūt viņa dvēselei svarīgāka bija lūgšana, ko vadīja Krāslavas Romas katoļu baznīcas priesteris Eduards Voroņeckis?.. Runā, ka pirms savas aiziešanas, Valentīns izmisīgi domāja par Dievu…
Zlidņa talanta cienītājus gaidīja Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, kur tiek eksponēta meistara gleznu izstāde. Lielāko daļu šeit aplūkošanai piedāvāto gleznu un grafikas darbu muzejam dāvāja Valentīns pats. Jāpiebilst, ka viens no darbiem — “Klusā daba ar tulpēm”, ko mākslinieks radīja 1979. gadā, — šeit nokļuva pavisam nesen. To uzdāvināja Zinaīda Koroļ, bijusī Krāslavas 2. vidusskolas un “Varavīksnes” sākumskolas skolotāja. Šīs gleznas otrajā pusē ir uzraksts “Paldies par dēlu!”. Valentīns bieži vien varēja būt atturīgs sava neparedzamā rakstura dēļ, bet pateicīgs viņš bija vienmēr.
Izstādē piedāvāti aptuveni trīsdesmit darbi, protams, tā ir tikai neliela Zlidņa mākslinieciskā mantojuma daļa. Vairāk nekā simts viņa radītās gleznas, ainavas un klusās dabas tika apvienotas slīdfilmā, ko izveidoja muzeja darbinieki. Tā tiek skatīta vienā elpas vilcienā, bet Aleksandra Maijera stabules raudas, kas pavada katru kadru, pilnīgi dvēseli otrādi izvērš. Nu, kurš gan vēl, ja ne Zlidnis, spēj “noslēpt” šķietami vēsajos toņos tik daudz mīlestības pret dzimto Latgali, saviem novadniekiem?!
Par tīrradni, kas sasniedza ļoti augstu dzīves un žanru kompozīcijas attēlošanas līmeni, Zlidni nosauca Andrejs Gorgocs. Valentīnu par Meistaru (ar lielo burtu) uzskata Jevģēnijs Iļjiņecs, Romualds Kasinskis, Fēlikss Lukaševičs un citi Krāslavas mākslinieki, kas viņu pazina ne vienu vien gadu. Bet Valentīns spēja sasniegt vēl augstākas virsotnes — ir pārliecināts Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja direktors Valdemārs Gekišs. Pazīstami gleznotāji Zlidnim solīja finansiālu atbalstu un pievilcīgas perspektīvas Latvijas PSR Mākslinieku savienības rindās. Bet Valentīns nolēma palikt neatkarīgs un brīvs, kaut arī nauda reizēm viņam bija tik nepieciešama, ka savus darbus viņam nācās pārdot par nieka grašiem. Īpaši pēdējos gados, kad viņš pameta trenera darbu un devās pelnītā atpūtā.
Valdemārs Gekišs un viņa kolēģes Alla Lomanovska un Janīna Grineviča, kuras uzaicināja šajā pasākumā piedalīties arī muzikantu Aleksandru Maijeru un Krāslavas Mūzikas skolas vokāli instrumentālo ansambli “Krāslaviņa” Olgas Greckas vadībā, kā arī klātesošajiem nodemonstrēja otro filmu par Valentīnu, ko veidoja Krāslavas televīzija, mākslinieka 70 gadu jubileju sagaidot, atdzīvināja mūsu atmiņā “daudzšķautņaino” Zlidni. Tādu, kāds viņš bija dzīvē — sava Latgales novada patriots, īpatnējs mākslinieks, romantiķis, kurš zem baltā apģērba mēģināja slēpt savu savainoto dvēseli.
Valentīna SIRICA