Uzvaras laurus atkārtoti plūc saimnieki!

Dienas gaitā notika sacensības biatlonā, konkursi medniekiem un nemedniekiem, diskusijas par medībās piedzīvoto, pieredzes apmaiņa, spēku atjaunošanas procedūras. Dalībnieku apbalvošana — pēc visu konkursu noslēguma. Kā zināms, neviena laba ideja pati par sevi nevar realizēties, ir vajadzīgi gan iniciatori, gan dalībnieki, gan finansiāls atbalsts. Šoreiz tas nāca no pašvaldības un privātiem sponsoriem. Sacensības organizēja un vadīja Dagdas novada sporta pasākumu organizatore Vija Nipere un Andrupenes mednieku kolektīva vadītājs Aleksandrs Stepiņš. Medniekus un citus pasākuma dalībniekus uzrunāja Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure, kura uzsvēra, ka medniekam jādodas mežā, pirmkārt, kā meža saimniekam. Jāpieskata mežs, jāpieskata dzīvnieki un tikai pēc tam sākas darbības, lai gūtu labumu no meža — medības. Medījumu med-nieki nes mājās, gatavo ēdienos un konservos, ko paši ēd, cienā mājiniekus un ciemiņus.

S. Viškure: “Man ir prieks atklāt šīs sacensības. Lai tās nes gandarījumu, lai saliedējaties kolektīvos un lai jums šis sacensību gars būtu arī turpmāk. Tiksimies nākamajā gadā atkal!”

Patīkami, ka mednieki nenobijās no ziemai netipiskiem laika apstākļiem un sacensībām pieteicās sešas komandas no And-rupenes, Asūnes, Andzeļiem, Konstantinovas un divas no Pušas. Tiesa, tas ir tikai par vienu komandu vairāk nekā pirmajās sacensībās pagājušajā gadā, lai arī piedalīties biatlona stafetē tika aicināti visi novada mednieku kolektīvi. Katrā komandā — četri cilvēki, atbalstītāju skaits — neierobežots. Galvenā tiesnese V. Nipere novēlēja godīgu cīņu, ievērot noteikumus un drošības tehniku. Pēc starta kārtas numura izlozes komandu dalībnieki kopā ar tiesnešiem un atbalstītājiem kājām izstaigāja visu biatlona distanci un noskaidroja visas sacensību nianses. Sacensības darīja aizraujošas dažādi šķēršļi: jau startā biatlona dalībniekiem praktiski pilnā medību ekipējumā (izņemot mednieku slēpes, jo sniega nebija) nācās tērēt daudz spēka, lai ar virves palīdzību uzvilktu uzkalnā pamatīgu baļķi. Veicās kā nu kuram, bet šogad iztika bez klupšanas un krišanas, un tieši šīs neveiklās epizodes, kas pērn skatītājus sajūsmināja visvairāk, šogad ļoti pietrūka. Visai viegli pārvarēta tika šķēršļu josla mežā. Tālāk ceļā bija baļķis, pa kuru vajadzēja pāriet, saglabājot līdzsvaru. Arī šeit retais kavēja komandu virzīties tālāk uz priekšu. Vietu sadalījums praktiski izšķīrās divās šautuvēs. Pirmajā vajadzēja sašaut visus nekustīgos mērķus ar lodēm, bet otrajā trāpīt ar skrotīm pa lidojošiem mērķiem. Nesašauti mērķi nozīmēja, ka jāveic soda apļus, un vienai otrai komandai tieši neveiksmīgas šaušanas dēļ līdera gods izplēnēja tikpat strauji kā šī gada sniegs… Ceļā no vienas šautuves uz otru katram komandas dalībniekam vajadzēja ar mednieku nazi nogriezt resnas virves gabalu, bet arī šis vingrinājums galarezultātu ietekmēja minimāli. Līdzīgi kā caur salmiņu kopīgi izdzertā glāzīte “Mednieku saldā”, virsū uzkožot sālītu gurķi. Beidzamajā posmā komandas daiļā dzimuma dalībniece pieķērās mietam un vīriem viņa bija jāaiznes turpat līdz finiša līnijai. Arī šajā posmā visi uzrādīja līdzīgus rezultātus. Tā ka varu droši sacīt — uzvarēja prasmīgāko šāvēju komanda!

Līdzīgi kā pērn, uzvaras laurus plūca andrupenieši, attaisnojot parunu par to, ka saimniekiem arī sienas palīdz. Savukārt Pušas 1. komandas mednieki revanšējās par pērnā gada neveiksmīgo startu, lai arī palika otrie. Trešajā vietā ierindojās andzeļieši, kuri pēc pirmās šautuves praktiski bija līderi, bet pagalam neveiksmīgi šāva lidojošajā mērķī. Ceturtie šogad asūnieši, kuri pērn bija trešie. Bet pērn viņiem bija iespaidīgāks līdzjutēju atbalsts, kuri bija sagatavojuši pat plakātu! Pieticība šoreiz neattaisnojās. Piektajā vietā ierindojās Pušas otrā komanda, bet sestajā palika jaunpienācēji — Konstantinovas mednieku biedrība.

Pasākuma turpinājumā notika vēl vairāki konkursi, tostarp bērniem. Citi cepa desiņas uz ugunskura, tika vārīta arī mednieku zupa, varēja nobaudīt karstvīnu. Jaunā tradīcija, kas iedibināta Andrupenes pagasta Lītavniekos, cerams, arī nākamajā gadā notiks Dagdas novadā un pulcēs vēl vairāk tautas, kas grib izbaudīt kripatiņu no mednieku dzīves.

Uz žurnālista jautājumiem atbildēja Andrupenes mednieku kolektīva vadītājs Aleksandrs Stepiņš.

— Kāpēc vispār tiek rīkotas šādas sacensības?

— Lai mednieku ģimenes aktīvi atpūstos, lai veidotos sadraudzība un sadarbība starp kolektīviem, kā arī lai popularizētu pašu medniecību, jo lielai daļai pat izglītotu pilsoņu nav izpratnes par medībām un medniekiem. Daudziem medības arvien asociējas ar apdzērušos veču baru, kuri vazājas pa krūmiem un slaktē visu pēc kārtas. Tā gluži nav. Mūs, medniekus, bieži jauc ar malumedniekiem, kas ir diametrāli pretēji poli.

— Ja jau par malumedniekiem, tad cik liela ir šī problēma? Vai mūspusē tādi ir? Un kā tiekat galā ar šo sērgu?

— Malumednieki ir visur. Bija visādas idejas, kā ar viņiem cīnīties. Bija doma zvanīt policijai, meža dienestam, bet parasti visiem nav lieka benzīna un pārsvarā tagad notiek tā, ka mēs paši piefiksējam malumedniecības faktu un visu informāciju gatavu atdodam tālāk. Bet paldies Dievam malumedniecība mūspusē ir sarukusi. Tieši mednieki ir tie, kuri pieskata savus medību iecirkņus un neviens cits viņu vietā to nedarīs.

— Šogad stafete noritēs bez sniega. Kādi, jūsuprāt, ir grūtākie tās posmi, uzdevumi?

— Viegls nav neviens, vajag būt izturīgam! Ja nav spēka pārvarēt šķēršļus, tad jāiet sēņot vai ogot nevis medībās. Šķēršļu josla ierīkota pamatīga, pietuvināta reāliem apstākļiem. Arī šaušanā esam šo to pamainījuši — ar lodēm būs jāsašauj nekustīgs mērķis, ar skrotīm jātrāpa lidojošā mērķī. Šaušana medniecībā ir pamats visam.

Šogad ir vēl viens jauninājums. Ja pērn mednieku zupu vārījām agrāk un pasākuma dalībnieki to varēja tikai baudīt, tad šogad nolēmām parādīt šo procesu pilnīgāk, sākot ar meža cūkas sivēna sadalīšanu uz vietas. Sivēns tika nomedīts savlaicīgi, gaļa pēc visām teh- noloģiskām prasībām sagatavota un uzglabāta līdz šodienai un tagad tā būs maksimāli garšīga, nebūs sīkstuma.

— Ar lokiem vairs nemedī, kā to darīja tēvu tēvi?

— Mēs jau labprāt, bet Latvijā tas ir aizliegts. Manas domas — tas tika izdarīts pareizi, jo ar loku biežāk sanāk nodarīt ciešanas meža zvēram. Tagad ir pietiekami moderni ieroči, ja jau paredzēts nomedīt dzīvnieku, tad tas notiek acumirklī, nenodarot liekas ciešanas.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA

Dagdas novada mednieku kolektīvu (MK) sporta spēļu “Andrupene-2014” rezultāti:
Biatlona stafete:
1. Andrupenes MK - 5:45,74;
2. Pušas MK I.k. - 5:49,16;
3. Andzeļu MK - 6:25,60;
4. Asūnes MK - 7:46,42;
5. Pušas MK II.k. - 8:18,17;
6. Konstantinovas MB - 8:55,29.