Galvenais “veiksmes stāsta” autors Valdis Dombrovskis nolēma neapstāties pie sasniegtā. Bijušais Latvijas premjerministrs savu kandidatūru oficiāli piedāvāja Eirokomisijas prezidenta amatam. Un kaut gan viņa iespējas uzvarēt nav lielas, pats fakts par piedalīšanos pirmsvēlēšanu kampaņā liecina, ka Eiropā viņš patiešām ir novērtēts kā cilvēks, kas Latviju izglāba no ekonomiskas katastrofas. Eirokomisijas vadītāja izvēlēšanas procedūra ir diezgan sarežģīta. Atšķirībā no mūsu vietējām vēlēšanām Briselē augstos amatos gadījuma cilvēki netiek pieņemti. Tikai tam, lai kļūtu par kandidātu, Dombrovskim bija nepieciešams iegūt citu ES valstu sabiedroto atbalstu. Šo atbalstu viņam sniedza ”Vienotības” partneri no Lietuvas un Igaunijas. Nākamais etaps — izvirzīts no eiropeiskas grupas tautu partijām, kurā ir arī “Vienotība”, kā oficiāls kandidāts. Tad eiropeiski labējie spēki Dublina kongresā vienosies par kandidātu, bet tad viņiem jau nāksies meklēt atbalstu arī citās Eiroparlamenta frakcijās. Un tikai pēc tam notiks liktenīgās velēšanas.
Latvijas ekspremjers jau ir veicis vairākus svarīgus soļus. Viņam ir izdevies gūt atbalstu visās Baltijas valstīs. Tad viņš tikās ar tautas partiju grupas līderi Džozefu Daulu. Tikšanās laikā Dombrovskis pastāstīja, ka viņa prioritāte EK būs Eiropas konkurētspējas atjaunošana globālajā tirgū pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas. Viņš ir apsolījis arī pievērst uzmanību sociālās nevienlīdzības samazināšanai un cīņai ar jauniešu bezdarbu. Pēc sarunas ar Daulu Dombrovskis jau iekļuva oficiālo kandidātu skaitā no vislielākās un ietekmīgākās eiropeisko partiju grupas.
Nežēlīga konkurence
Jāsaka, ka Dombrovski šajā procesā sagaida diezgan nežēlīga konkurence. Eirokomisijas prezidents — tas faktiski ir augstākais un ietekmīgākais amats visā apvienotajā Eiropā. Atšķirībā no Eiroparlamenta, kas lielāko daļu laika tikai diskutē un pieņem nevienam nevajadzīgas rezolūcijas, Eirokomisija savās rokās ir koncentrējusi reālu varu un ietekmi uz visiem ES valstīs notiekošajiem procesiem. Ja Eiropa turpinās virzīties uz federalizāciju (faktiski — vienotas gigantvalsts veidošana ar galvaspilsētu Briselē), Eirokomisijas ietekme tikai palielināsies.
Kā Dombrovska galvenie konkurenti augstajam amatam tiek minēti Mišels Barņjē (iekšējā tirgus eirokomisārs), Žans Klods Junkers (Luksemburgas ekspremjers) un Jurki Katainens (Somijas premjerministrs). Piemēram, Junkers arī pārstāv mazu valstiņu, kas viņa kandidatūru padara par diezgan neitrālu. Politiķim piemīt liela starptautiska līmeņa pieredze, un viņš tiek uzskatīts par vienu no Māstrihtas līguma autoriem. Jau 2004. gadā viņa kandidatūra tika izskatīta EK priekšsēdētaja amatam. Pēc neoficiālām ziņām, Junkeram ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles atbalsts, un tas var kļūt par lielu priekšrocību turpmākajās sarunās. Diemžēl vairākos laikrakstos ir parādījusies informācija par Junkera problēmām ar alkoholu. Viņa tieksme pēc “atspirdzinošiem” dzērieniem jau sen nav noslēpums. Taisnība, pats politiķis visas aizdomas noraida: ”Esmu priecīgs atbildēt uz jautājumiem par politiku, nevis par alkohola problēmām, kuru man nav.”
Cits Dombrovska konkurents — francūzis Mišels Barņjē, pieredzes bagāts politiķis, kas savas ilgās karjeras laikā paspēja būt par Francijas ārlietu ministru, reģionālās politikas komisāru un Eiropeiskās Tautas partijas viceprezidentu. Barņjē jau paziņoja, ka ir gatavs kļūt par sava pašreizējā priekšnieka Žozē Manuela Barrozu pārņēmēju. Ir svarīgi, ka gan Barņjē, gan Junkeram atšķirībā no Dombrovska ir liela pieredze starptautiskajās struktūrās un tam nepieciešamie sakari.
Vēl viens nepotenciāls konkurents — Somijas valdības priekšsēdētājs Jurki Katainens. Viņš arī tiek novērtēts kā eiropeiskās politikas uzaustošā zvaigzne. 2008. gadā ietekmīgais laikraksts “The Financial Times” nosauca Katainenu par labāko finanšu ministru Eiropā. Atšķirtībā no citiem pretendentiem Katainens pagaidām nav sniedzis oficiālu atbildi par piedalīšanos priekšvēlēšanu cīņā. Par saviem nākotnes plāniem politiķis paziņos tuvāko mēnešu laikā.
Iespēja ir
Savus kandidātus šim amatam izvirzīs arī citi Eiroparlamenta spēki — sociāldemokrāti, liberāļi, nacionālisti, “zaļie” un komunisti. Piemēram, eiropeiski kreisie EK prezidenta amatam izvirzīja Martinu Šulcu, kas tagad ir Eiroparlamenta priekšgalā. Bet pēc maija vēlēšanām EP galvenais spēks paliks eiropeiskās tautas labējās partijas, tāpēc visu pārējo kandidātu iespējas ir minimālas.
Savu perspektīvu vērtējumā Dombrovskis, kā vienmēr, ir ļoti uzmanīgs. “Kaut arī iespējas tikt ievelētam ir minimālas, nekas neliecina par to, ka tās ir kļuvušas vēl mazākas,” teica viņš. Eksperti ir vienoti domās, ka mūsu kandidāts tiešām nav favorīts. Bet viņš var vinnēt cīņā kā kompromisa figūra, kas nav saistīta ne ar vienu no lielākajām ES valstīm. Un ja Dombrovskis zaudēs, tad viņam vienalga jau ir nodrošināts viens no eirokomisāru amatiem.
Ko tas viss var nozīmēt Latvijai? Protams, mums visiem ir ļoti labi zināms par “veiksmes stāsta” ēnas pusi, par kuru Dombrovski tā liela Eiropā. Jāatzīst, ka viņš patiešām rekomendēja sevi kā talantīgs politiķis. Pēc ilgās premjera amata pildīšanas Latvijā Dombrovskim vairs nav atlicis citu pievilcīgu amatu. Tā ka viņam ir taisnais ceļš uz Briseli. Nevajag lolot cerības, ka, esot EK priekšgalā, viņš dienām un naktīm rūpēsies par dzimtās Latvijas interesēm. Un tomēr savs cilvēks šādā amatā - tā vienmēr ir priekšrocība. Personīgie sakari Briselē var izrādīties ļoti svarīgi, piemēram, jaunajā cīņas posmā par Latvijas zemnieku godīgu finansēšanu. Cerēsim, ka tad Dombrovskis atcerēsies, ka ”veiksmes stāstam” ir nepieciešams attiecīgs turpinājums.
Viktors UDRIŠS
.jpg)
