Starp visām Eiropas karaliskajām ģimenēm Norvēģu ģimene nav diez cik pamanāma. Visi zina Habsburgus, Hogencolernus, Vindzorus, Romanovus, Burbonus… Šajā spīdošajā kompānijā Gluksburgi izskatās pieticīgi, neskatoties uz to, ka vēl pavisam nesen tieši šīs dinastijas pārstāvji ieņēma vienlaicīgi triju Eiropas valstu troņus (Dānija, Grieķija, Norvēģija). Grieķija nu jau sen ir atgriezusies republikas valdīšanas sistēmā, bet, lūk, Dānija un Norvēģija pat nedomā atteikties no monarhijas.
Norvēģijas vēsture ir sarežģīta un neskaidra. Vairāk nekā sešus gadsimtus valsts it kā nemaz nav eksistējusi patstāvīgi. Sākumā Dāņu-Norvēģu ūnija, tad Zviedrijas-Norvēģijas. Gadu simteņi, kas tika pavadīti kā “papildinājums” kaimiņvalstīm, norvēģiem nav gājuši secen. Sabiedrības dzīlēs brieda nepatika. Viss atrisinājās skandināviski - likumīgi un bez asins izliešanas. Norvēģijas pilsoņi nolēma savu valsti uzticēt Dāņu karaļa dēlam, kas arī kļuva par jaunās karaļu mājas dibinātāju.
Princis Haralds kļuva par pirmo norvēģu troņīpašnieku (kopš 1370. gada), kurš piedzima dzimtenē. Mantiniekam palika 3 gadi, kad sākās karš. Kopā ar savām māsām viņš bija nosūtīts uz ASV. Princis atgriezās tikai 1945. gadā, kad beidzās karš. Un uzreiz sāka mācības skolā. Visparastākajā valsts sākumskolā. Vienīgā atšķirība bija policijas patruļa pie durvīm. Princis kopā ar klasesbiedriem starpbrīžos draiskojās, kaitināja meitenes, pat divniekus pelnīja. Bija princim viena aizraušanās, kam viņš veltīja visu brīvo laiku. Vikingu pēcteci saistīja jūra, viņš dievināja burāšanu. Burāšanas sacensības bija karaliskās ģimenes visu vīriešu aiz- raušanās. Aizraušanās noveda līdz tam, ka princis bija daudzkārtējais Eiropas un pasaules burāšanas čem-pionātu uzvarētājs.
Pēc skolas absolvēšanas princis iestājās uzreiz divās augstākajās mācību iestādēs — Oslo Universitātē un Militārajā akadēmijā. Tad bija mācības Oksfordā. Paralēli mācībām princis turpināja nodarboties ar sporta treniņiem, kā rezultātā viņš tika iekļauts Norvēģijas izlases sastāvā Tokijas olimpiskajās spēlēs. Olimpiādes atklāšanas ceremonijā troņa mantinieks nesa savas valsts karogu, kas bija sensācija un unikāls gadījums olimpiskās kustības vēsturē.
Mīlestība… Karaļi neprecas mīlestības dēļ. Visbiežāk dinastijas laulības tiek noslēgtas, balstoties uz politiskiem motīviem. Par diženo līgavu un līgavaiņu jūtām neaizdomājas neviens. Bet ne šajā gadījumā.
Sonja Haraldsena — 20. gadsimta pelnrušķīte. Ar savu izcelsmi jauniete lielīties ne- varēja. Kā dizainere viņa aktīvi strādāja Norvēģijas Sarkanajā Krustā, un kādā no pasākumiem viņa iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedru. Karaliskā ģimene neko pat dzirdēt nevēlējās par kāzām. Ilgus deviņus gadus jaunieši slepus satikās, līdz princis tēvu nostādīja izvēles priekšā: vai nu viņš apprec Sonju, vai arī viņš atsakās no troņa un… vienalga apprec Sonju. Karalim bija nepieciešams apspriest šo jautājumu Valsts Padomē, kā arī ar visiem partiju, kas tika pārstāvētas parlamentā, pārstāvjiem. Dažu partiju politiķi “nopludināja” informāciju vairākām avīzēm. Haralda ultimāts kļuva zināms visai Norvēģijai. Norvēģi nostājās prinča pusē, viņi pieprasīja kāzas. Tās notika 1968. gadā. Pēc 4 gadiem karaliskais pāris svinēs savas kopdzīves zelta jubileju.
Norvēģijas karaliene valstī ir ieguvusi ne mazāku slavu kā viņas dzīvesbiedrs. Pietiek tikai ar vienu faktu: divas reizes karalienei bija iespēja piedalīties parlamenta oficiālajos pasākumos, tas ir unikāls gadījums valsts vēsturē. Karaliskās ģimenes galvenais uzdevums — valsts uzplaukums. Un tā nav tikai skaista frāze. Tie ir Haralda V un karalienes Sonjas “dienesta pienākumi”. Monarhu dzīve ir izplānota ne tikai pa dienām, bet pa stundām. Dzīvesbiedri pat ir sadalījuši pienākumus, lai varētu pagūt divas reizes vairāk. Īpašu uzmanību karaliskā ģimene velta pilsoņu sociālajai drošībai, sporta attīstībai un kultūras pasākumiem.
Interesanti karaliskās ģimenes dzīves fakti, kas atklāj Haralda un Sonjas raksturu. 2005. gadā 68 gadus vecais karalis piedalījās burāšanas sacensībās Zviedrijā un uzvarēja. Nekā īpaša, šķiet, šeit nav (ja vien netiek ņemts vērā monarha cienīgais vecums), tikai tas, ka sacensības notika divus mēnešus pēc sarežģītas sirds operācijas (jau ne pirmo reizi!). Karaliene Sonja arī nav no malā stāvētājām. Tajā pašā gadā pirmā kronētā persona bija Antarktīdā un piedalījās norvēģu zinātniskās stacijas atklāšanā. Drošsirdīgā lēdija uz ledus kontinentu tika nogādāta ar militārā transporta lidmašīnu. Karaliskajā ģimenē ir divi pieauguši bērni. Princis Hokons dienē Ārlietu ministrijā, militāro karjeru viņš izvēlējās, jo priekšroku dod diplomātijai. Princese Marta - Luīze ir rakstniece. Nesen klajā tika laista pasaku grāmata bērniem kopā ar disku (pasakas audio versija). Karalis un karaliene ir sajūsmā par saviem sešiem mazbērniem. Un vispār, tā ir laimīga ģimene.
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
