Labā slava par Grāveru skolas virtuvi jau daudzus gadus ir zināma. Visi zina, ka te bērnus baro tā, kā mājās — garšīgi, no sirds, kā gādīgi vecāki. Diena, kad skolas ēdnīcu apciemoju, ēdienkartē bija gaļas zupa, kartupeļu biezenis ar gulašu un svaigu kāpostu salātiem. Šķiet, nekas īpašs, taču pamanāmi bija pat sīkumi. Piemēram, tas, ka zupa, pateicoties skaisti sagrieztajiem dārzeņiem, izskatījās apetīti rosinoša.
Jau divdesmit gadus skolas ēdnīcā strādā Svetlana Skorodihina, deviņus no tiem kā pavāre. Šo gadu laikā ne reizi vien ir mainījušās Ministru kabineta un Pārtikas un veterinārā dienesta izvirzītās prasības ēdiena pagatavošanā skolēniem. Nemainīga palikusi vien viņas vēlme bērnus ēdināt garšīgi, lai nav kauns skatīties acīs bērnu vecākiem, skolotājiem un pagasta vadībai. Turklāt skolēnu skaits, salīdzinot ar aizgājušajiem gadiem, kļuvis uz pusi mazāks — aptuveni četrdesmit cilvēki.
Finansējuma nepietiekamība, protams, ir skārusi visas sfēras bez izņēmuma. Arī ēdināšanu skolā. Bet Grāveru pamatskolas ēdnīcas darbinieki izteica ierosinājumu. Viņi nolēma paši gatavot ziemas krājumus. Skolas teritorijā tagad tiek audzēti dārzeņi un zaļumi. Sālītu gurķu, sautētu un ceptu kabaču, saldētu pētersīļu un diļļu, pēc Svetlanas Skorodihinas vārdiem, pietiks visam gadam. No ērkšķogām, jāņogām, upenēm, āboliem, kas tiešā vārda nozīmē, gāja zudumā skolas dārzā, tiek vārīti ievārījumi, kuriem pielietojums atrodas vienmēr.
Ar kartupeļiem, burkāniem un sarkanajām galda bietēm, kas nepieciešamas garšīgā boršča pagatavošanai, ēdnīcu nodrošina bērnu vecāki. Bet galvenais produkts, kas atrodams skolēnu ēdienkartē katru dienu, ir gaļa. Tā tiek piegādāta tikai svaigā veidā, vienojoties ar piegādātāju un Aglonas novada domi. Te bērnus neēdina ar cīsiņiem, sardelēm un pelmeņiem. Vai tad tie spēj aizvietot īstas gaļas kotletes vai gulašu? “Mēs neslinkojam un nebaidāmies eksperimentēt, lai dažādotu ēdienus. Svētkos cepam rauga mīklas pīrāgus un kliņģerus ar āboliem. Vienmēr var atrast, ar ko bērnus iepriecināt — ja vien ir vēlēšanās!” saka Svetlana.
Ir skaidrs, ka vairums lauku bērnu nav izlutināti ar izsmalcinātu ēdienu. Un pilnvērtīgas pusdienas skolā par 50 centiem un launags par 28 centiem, turklāt pagatavots kā mājās, ar dvēseles siltumu, vecākiem ir liels atbalsts. Jāpiebilst, ka tajā ir arī Aglonas novada domes nopelns, jo tā radusi iespēju sākot ar šī gada 1. februāri dotēt skolas pusdienas. Grāveru skolas ēdnīcā vienmēr priecājas par ciemiņiem. Viņu vidū ir arī tādi cilvēki kā Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, kurš, kā zināms, ir dzimis šai pusē. Viņa vārdā nosaukta arī skola. “Mūsu cienasts Visaugstisvētītajam vienmēr garšo. Viņš ir ļoti atklāts cilvēks, kontakts ar viņu vienmēr rada lielu prieku,”stāsta Svetlana. Bet par tēvu Viktoru, kurš ir Grāveru Mihaila Ercenģeļa pareizticīgo baznīcas, kas atrodas iepretim skolai, pārzinis, vispār trūkst vārdu. Cilvēki ir pārliecināti, ka šī baznīca jau sen ir kļuvusi par “Grāveru sirdi”. Jāpiebilst, ka nesen tēvs Viktors ir sācis pasniegt amatu mācības stundas Grāveru skolā, paralēli mācoties Rēzeknes Augstskolā.
Skolas ēdnīcai, protams, jau sen ir nepieciešams kapitālais remonts. Kā ne kā pirms diviem gadiem skolai tika svinēta 125 gadu jubileja. Bet, neskatoties ne uz ko, te ir silti un mājīgi. Kārtējo reizi pārliecinos, ka vietu rotā cilvēks.
Valentīna SIRICA
.jpg)
