Krāslavas vecajā kapsētā atrodas sena kapliča. Virs ieejas tajā ir ģipša reljefs — Jaunava Marija sēro par Kristu. Tā ir viena visslavenākā Mikelandželo darba kopija. Šī skulptora vārds visbiežāk tiek lietots bez uzvārda. Tikai tādēļ, ka otra tik slavena cilvēka ar tādu pašu vārdu vienkārši nevar būt. Mikelandželo de Frančesko de Neri de Miniato del Sera un Ludvikovo di Leonardo di Buonarroti Simoni — aiz gara un grezna vārda slēpās pieticīga izcelšanās, ne bagāta dzīve, vērtību vienkāršība un kaisle… Radošuma kaisle.
Zēns no nabadzīgas ģimenes nevarēja cerēt par labu izglītību un spīdošu karjeru Itālijā Atdzimšanas laikā. Visu noteica izcelsme un sakari. Buonarroti — muižnieki, bet vāji. Lai vismaz kaut kādā veidā padarītu ģimenes dzīvi vienkāršāku, Mikelandželo tēvs nosūta uz laukiem pie aukles. Dzīve laukos piespieda zēnu strādāt un, lai palīdzētu auklei un viņas ģimenei izdzīvot, zēns sāka darboties ar mālu un griežamo. Tēvs cerēja, ka dēls kļūs par slavenu juristu, padomdevēju, bet drīz vien saprata, ka mēģināt zēnā uzvarēt mākslas kaisli neizdosies. Kad Mikelandželo palika 12 gadi, viņš tika atdots palīgos kādam pazīstamam māksliniekam. Tā sākās nākamā ģēnija radošais ceļš. Atzīstot jaunā Buonarroti spējas, saimnieks viņu rekomendēja kā mācekli tēlniekam Bertoldam di Džovani, ko atbalstīja paši Mediči. Kamēr iespaidīgais aizbildnis bija dzīvs, Buonarroti bija darbnīcā. Tad viņam vajadzēja atgriezties mājās.
Laimīgs gadījums kardināli mainīja viņa likteni. Negaidīti viņš saņēma vēstuli no Romas. Viņa skulptūru nopirka kardināls Riario. Buonarroti bija tikai 22 gadi, kad viņš ieradās Romā, lai strādātu Vatikānā. Periodiski skulptors atgriezās Florencē, lai izpildītu pilsētas valdes pasūtījumu. Dāvida statuja — visslavenākā. Romas pāvests Jūlijs II arvien biežāk jaunajam māksliniekam lūdza nopietnus pasūtījumus. Un, lūk, šeit… Konkurenti nolēma tikt vaļā no “izlecēja”. Vienai no Vatikāna vissvarīgākajām telpām — Siksta kapelai — bija nepieciešami jauni gleznojumi. Buonarroti visvairāk dzīvē nepatika gleznot, viņam nekādi neizdevās sasniegt to līmeni, kas bija darbā ar marmoru. Apstākļi, kādos vajadzēja strādāt, vismazāk derēja Mikelandželo. Lai apgleznotu ka- pelas sarežģītos griestus, bija nepieciešams dienā vismaz 10 stundas pavadīt horizontālā stāvoklī, un tas, protams, darbu padarīja daudz sarežģītāku. Bet “labvēļi” bīskapam pastāvīgi ieteica tieši Buonarroti. Ideja bija ļoti vienkārša — Mikelandželo nespēs atteikt pāvestam, uzņemsies darbu veikt, bet netiks ar to galā. Un tas būs visas karjeras krahs… Bet tēlnieks nebija tāds.
4 gadi pagāja gleznojot… Mikelandželo kļuva akls (pastāvīgi saspringtas redzes rezultāts)… Dažus mēnešus viņš redzi nenoslogoja. Par viņa darba rezultātu sajūsminās visa pasaule nu jau 500 gadus.
Buonarroti visu dzīvi strādāja. Nevienam neuzticēja pat māla pikas izvēli topošajai skulptūrai. Bija gadījumi, kad meistars sīkās daļās sašķaidīja praktiski gatavu skulptūru tikai tādēļ, ka marmorā pamanīja melnu dzīsliņu. Visi tēlnieka darbi tika labi apmaksāti. Bet naudu meistars tā arī nemācēja sakrāt. Daudzie radinieki pastāvīgi pieprasīja viņam naudu, bet Mikelandželo nespēja nevienam atteikt. Viņš strādāja, strādāja, strādāja… Iespaidi, kas radās pēc viņa darbu aplūkošanas, bija tik spēcīgi, ka sākās baumas. Mikelandželo tika apsūdzēts tajā, ka viņš līdz nāvei bija nomocījis vairākus cilvēkus, lai skulptūrās precīzi varētu atainot Kristus ciešanas pie krusta. Kāda klostera priekšnieks meistaram piedāvāja līķi un telpu tā pētīšanai sakot: “Nevar būt nekāds klostera greznojums saistīts ar slepkavību!” Tēlnieka samulsums bija tik patiess, ka abats lūdza piedoša- nu. Buonarroti tiešām daudz laika pavadīja morgā, bet tikai ar mērķi, lai pamatīgāk izpētītu cilvēka anatomiju.
Šodien ir zināmas Mikelandželo 54 skulptūras, 20 gleznas, 14 arhitektūras celtnes, 600 zīmējumu. Daudzi no viņa darbiem ir zaudēti uz mūžiem, dažu atrašanās vietas vēl joprojām nav zināmas… Bet tas nav galvenais. Mikelandželo Buonarroti rakstīja brīnišķīgus dzejoļus, sonetus. Ir zināmi 600 darbi, ka arī pusotrs tūkstotis vēstuļu. Kad tēlnieks to visu ir paspējis — nav zināms. Atdzimšanas laika ģēnija dzīvē mīlestība ienāca tikai pašā norietā. Viņš no visas sirds iemīlējās dzejniecē. Vēstules viņai — pasaules mēroga literatūras šedevrs.
Kur gan slēpjas talants? Šo jautājumu bagātie sliņķi pastāvīgi uzdeva Buonarroti. Atbilde ir zināma: “Es vienkārši paņemu marmora gabalu un noņemu visu nevajadzīgo.” Viss vienkāršais ir ģeniāls.
Andrejs JAKUBOVSKIS