Jaunā gada sākumā Latvijas sīkie zemes īpašnieki sajuta kārtējo zemes īpašuma nodokļa palielināšanos. Ja turīgākos cilvēkus tas tik būtiski neietekmēja, tad lielākajai daļai saimnieku šīs nodokļa svārstības nopietni ietekmēja naudasmaku sastāvu. Diemžēl nākotnē saimnieku tēriņi šajā jomā tikai palielināsies.
“Ezerzemes” lasītāji redakcijā vērsās ar jautājumu — kāpēc jaunais gads nesa tik strauju zemes nodokļa palielināšanos? Dažos gadījumos rēķini mainījās ne visai būtiski, bet ir situācijas, kad atšķirība sasniedza vairākus simtus eiro. Ņemot vērā Latgales iedzīvotāju pieticīgos ienākumus, katra šāda “jaunā gada dāvana” kļūst par īstu izturības testu.
Zemes nodokļa palielināšanās tiek novērota praktiski visā Latvijā, un, jāsaka, jau ne pirmo gadu. Pirmkārt, tas ir saistīts ar nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības palielināšanos. Saskaņā ar valsts politiku zemes kadastrālā vērtība reizēm ir pazemināta un nesaskan ar tirgus situāciju. Tāpēc kadastra cena bieži vien pakāpeniski palielinās, kaut gan reizēm arī samazinās. Ir vēl viens izmaiņu cēlonis: vairākas pašvaldības vairs neņem vērā ierobežojumus, kas agrāk vismaz kaut nedaudz, tomēr ietekmēja zemes nodokļa izmaiņas. Valsts zemes dienesta sniegtās ziņas liecina, ka šajā gadā kadastrālās vērtības palielināšanās visvairāk ietekmē tieši lauku teritorijas un dažus īpašumus pilsētās. Pirmkārt, nodoklis palielinās tur, kur agrāk tā līmenis atpalika no vidējā līmeņa valstī. Jāsaka, ka viens no līderiem ir Dagdas novads, kur lauksaimniecības zemes vērtība palielinājās vidēji par 25 %.
Protams, ka šī rādītāja paaugstināšanā valsts neņem vērā katra saimnieka reālo situāciju. Izmaksas palielinās gan miljonāriem, gan arī pieticīgiem lauku cilvēkiem. Vienīgais reālais nodokļu paaugstināšanas ierobežojošais mehānisms ir pašvaldību rokās. Vietējai valdībai, pirmkārt, ir tiesības pielietot zemāku nodokļu aprēķināšanas koeficientu, un, otrkārt, ierobežot izmaksu apjomus.
Līdz 2012. gadam likumdošanā bija norma, kas ierobežoja nodokļu palielināšanos vairāk nekā par 25 %. Šie “griesti” pasargāja Latvijas īpašniekus no straujām izmaksu svārstībām. Bet kopš neseniem laikiem katra pašvaldība patstāvīgi lemj, cik lielā apjomā ierobežot nodokļu palielināšanos un vai ierobežot to vispār. Jāsaka, ka kopš 2012. gada Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis tiek pielietots arī palīgbūvēm, kuru laukums ir vairāk nekā 25 m2. Pagājušajā gadā Latvijā notika pašvaldību velēšanas, tāpēc arī daudzos novados zemes nodokļa palielināšanās netika īpaši novērota. Savukārt tagad vietējā valdība vairs nebaidās no “tautas dusmām” un arvien retāk sadzird savus velētājus.
Līdz ar to dažās pašvaldībās rēķini par nodokļiem palielinājās par 40 %. Rezultātā radās paradoksāla situācija: daudzos gadījumos īpašumu kadastrālā vērtība samazinājās, bet īpašnieku izdevumi vienalga palielinājās, jo likums gandrīz neaizsargā viņu intereses. Valdība jau ne pirmo gadu runā par nepieciešamību nodokļu nastu no darbaspēka “pārnest” uz patēriņu un nekustamo īpašumu. Un kaut arī tālāk par sarunām tā lieta netika virzīta, praksē nekustamo īpašumu saimniekiem tēriņi pastāvīgi palielinās, kaut arī visi pārējie nodokļi joprojām paliek diezgan augstā līmenī. Diemžēl prognozes dotajā jomā nav mierinošas — zemes un ēku īpašniekiem arī turpmāk jārēķinās ar izmaksu palielināšanos.
Viktors UDRIŠS
.jpg)
