“O, karnevāls, brīnišķīgā pasaule, šeit kopā ir Parīze un Pamirs,” dziesmiņa ar šādiem vārdiem tika uzrakstīta 20. gadsimtā un tā skan uzreiz 6 valodās: angļu, vācu, franču, spāņu, itāļu un krievu. Tradīcija organizēt karnevālus sakņojas vēl antīkajos laikos. Bet tikai gadsimta vidū karnevālu kustība iegūst pilnīgi noteiktu jēgu. Pats vārds “karnevāls” nozīmē “Ardievas, gaļa!”
Tas ir saistīts ar to, ka visas karnevālu svinības notiek Lielā gavēņa priekšvakarā (kā latviešiem — Meteņi un krieviem — Masļeņica). Ilgās gavēšanas priekšvakarā cilvēki priecājas, pārēdas… Nīcā, kur notiek viens no pasaulē pazīstamākajiem karnevāliem, viss sākās vēl 1294. gadā... Neapoles karalis Čārlzs II, kurš bija uzturējies ilgu laiku spāņu gūstā, noguris no kara par Sicīliju, gavēņa priekšvakarā nolēma atpūsties un relaksēties. Kā pilsētu svinībām viņš izvelējās Nīcu. Visiem bija pavēlēts senjoru uzjautrināt. Zemnieki un zvejnieki izdomāja sev īpašus tērpus, lai iepriecinātu princi. Maskās lēkāja, gāja ar lāpām, skaļi dziedāja dziesmas. Svētki ieilga. Čārlzam tā patika svinības, ka viņš nemaz nevēlējās tās pārtraukt. Nelīdzēja ne galma ļaužu lūgumi, ne baznīcas izteiktās pretenzijas. Kopā ar princi priecājās arī tauta. Maskās ģērbtos deju un gājiena dalībniekus noteikti baroja. Ātri saprotot, ka dejot, uzliekot masku, - tas ir daudz vieglāk nekā strādāt vaiga sviedros, zemnieki līksmoja ne pa jokam. Svētku mielasts tika nomainīts ar dejām, bet dejas nomainīja mielasts. Beidzot, saņemot ziņas no Sicīlijas (viss notika lielā kara laikā), Čārlzs aizbrauca no pilsētas. Jautrība beidzās. Jautrā noskaņojumā esošie iedzīvotāji vēl mēģināja turpināt svētku svinēšanu, bet viņiem nebija tik naudas, un ātri vien viss izbeidzās. Vairāk uz Nīcu Čārlzs II vairs nekad nebrauca. Nīcā pirms gavēņa notika svinības, bet tās bija daudz vienkāršākas un pieticīgākas par tām, ko savās atmiņās zemnieki un zvejnieki glabāja vairākās paaudzēs.
1821.gadā, kad pilsētā atpūtās Savojas hercogs, viņa svīta sarīkoja jautrus svētkus, kuru laikā hercoga pāži pūlī meta konfektes, gatavotas no dedzināta cukura. “Konfetti, konfetti!” sauca bērni, kas, protams, nozīmēja “konfektes”. Tradīcija iesakņojās. Vienkāršie iedzīvotāji, protams, nevarēja atļauties mētāties ar konfektēm, tāpēc tās nomainīja pret sīkām ģipša bumbiņām un sviesta pupiņām. Un tad? Arī jautri! Papīra konfeti jau bija daudz vēlāk, un ne no labas dzīves.
Kopš 1873. gada karnevāls Nīcā “apmetās” uz visiem laikiem. Tagad šie divu nedēļu ilgie svētki katru gadu pulcina tūristus no visas pasaules malām. Karnevālam gatavoties sāk 11. novembrī plkst. 11:11 pēc vietējā laika. Ar pasākuma organizēšanu nodarbojas 150 profesionāli karnevāla rīkotāji no vietējo iedzīvotāju vidus. No paaudzes paaudzē tiek nodoti karnevāla īpašie noslēpumi.
Tiek izgatavota milzīga (sešu stāvu mājas augstumā!) “karnevāla karaļa” figūra. Neskatoties uz to, ka tā ir veidota no papjē mašē, tā sver apmēram 700 kg.
Šogad karnevāla tēma — gastronomija. Divu nedēļu ārprāta (pilsētnieki tieši tā uzskata un tāpēc mēģina šajā laikā braukt ārpus pilsētas) programmā — gājieni, koncerti, “cīņas” (ievērojot seno tradīciju, cīņās tiek izmantotas tikai papīra konfetti un puķes), mielasti un tautas staigāšana.
Pilsētu svētkiem rotā 120 mākslinieki. Pilsētas galvenajā laukumā no finiera tiek veidots milzīgs stadions, ko mākslinieki apglezno tik droši, ka daži, aplūkojot šo gara darbu, pat nosarkst. Kā papildus rotājums ir 150 daudzkrāsainas lampiņas. Karnevāla dalībnieki ievēl svētku “karalieni”. Visas karnevāla dienas noslēdzas (kaut gan - kāpēc noslēdzas? Viss turpinās divas nedēļas) ar uguņošanu.
Katru dienu lielais pūlis milzīgo “karali” nēsā pa visām pilsētas ielām. Pilsēta guļ ne vairāk kā 3-4 stundas. Grezni tērpi, labākie aktieri… Visi dzied, visi smejas, visi dejo. Festivāla beigās “karaļa” figūra tiek sadedzināta. Vēl dieniņu notiek svinības, un viss… Sākas Lielais gavēnis.
Šogad karnevāls pilsētai izmaksās 7 miljonus eiro. Bet ienākumi pilsētas kasē ir paredzēti vismaz trīs reizes lielāki. Pilsētā šajā laikā ir milzum daudz tūristu. Pats par sevi saprotams, ka viņi visi ir spējīgi izturēt šos svētkus. Visbiežāk šurp brauc uz pāris dienām. Tāpēc svētku organizētāji rīkojas tā, lai, arī pilsētā esot tikai pāris dienas, tūristiem rastos iespaids par milzīgajiem svētkiem kopumā.
Ne tikai Nīca var lielīties ar karnevālu. Tas notiek vairākās Eiropas un Amerikas pilsētās. Vissenākais — Venēcijas karnevāls — katru gadu pulcē apmēram trīs miljonus tūristu. Vispazīstamākais — Brazīlijas — vēl vairāk. Tūristu iecienīti ir arī karnevāli Minsterē, Diseldorfā, Ķelnē. Bet tik ilgstošu kā Nīcā jūs neatradīsiet nekur.
Pie mums arī sākas Meteņa nedēļa. Karnevāli pie mums nenotiek, bet jautri pavadīt laiku mums neviens netraucē.
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
