Latvija sastinga elektroenerģijas tirgus liberalizācijas gaidās. Dažus mēnešus pirms elektroenerģijas tirgus atklāšanas Latvijas politiķi pavisam negaidot sāka rūpēties par savu vēlētāju likteņiem. Valdošajā koalīcijā tika apspriesta iespēja uz kādu laiku atlikt šo sāpīgo reformu. Bet skaidrs ir viens — elektrības sadārdzināšana ir neizbēgama. Un lieta ir tāda, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis tirgus liberalizācijas plānu.
Tīri praktiski tas nozīmē, ka no 1.aprīļa Latvijas iedzīvotāji varēs izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Bet ja ņem vērā to, ka dotajai jomai praktiski nav konkurences, tirgus mehā- nisms neizbēgami nostrādās ne lietotāju labā.
Problēmas apjomi ir grandiozi, jo tirgus liberalizācija tieši skars apmēram 850 000 saimniecību. Un cenas paaugstināšana skars visus — gan tos, kas paliks “Latvenergo” klienti, gan tos, kas mēģinās izmantot konkurentu piedāvātos labumus.
Pakalpojuma sadārdzināšanās prognozes ir atšķirīgas. Tā Ekonomikas ministrija apgalvo, ka brīva tirgus apstākļos cena vienai kilovatstundai palielināsies vidēji par 7 %. Tas ir būtiski, kaut arī nav katastrofāli. Bet ja salīdzina ar esošo starta tarifu mājsaimniecībām (11,64 eirocenti) par kilovatstundu, tad tarifu pieaugums palielināsies gandrīz par 40 %. Protams, ka jau šāds cenas pieaugums spēcīgi ietekmēs Latvijas iedzīvotāju naudasmaciņu piepildījumu.
Valdība apgalvo, ka 2014. gada budžetā ir paredzēti 3,2 milj. eiro tam, lai samazinātu liberalizācijas efekta ietekmi maznodrošinātajās ģimenēs. Kāds būs šis mehānisms tīri praktiski, nav pilnīgi skaidrs. Pagaidām ir zināms, ka “Latvenergo” sola saglabāt atlaides sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Ja ņem vērā sadārdzināšanas apjomus, tad tas ir tikai mazs piliens jūrā.
Dotajā brīdī Latvijā ir reģistrētas apmēram 50 firmas, kas nodarbojas ar elektroenerģijas tirdzniecību, bet reāli Latvijas tirgū darbojas tikai astoņas. Jāpiebilst, ka savus piedāvājumus iesniegušas ir tikai “Latvenergo” un “Baltcom TV”. Tas attiecīgi ir 16 - 16,9 centi un 16,1 - 16,8 centi par kilovatstundu (11,64 centu vietā, kas ir pašlaik).
Visdīvainākais visā šajā notikumā šķiet tas, ka atvērt elektroenerģijas tirgu ir ieplānots tieši tagad — velēšanu gadā. Latvijas politiķi reti pieļauj šādas lielas kļūdas. Divus mēnešus pirms lēmuma stāšanās spēkā valdošajā koalīcijā atcerējās par to, ka “tauta vēl nav gatava”. Premjere Laimdota Straujuma, piemēram, piedāvāja tirgus liberalizāciju atlikt kā minimums līdz gada beigām. Viņa saprātīgi atgādināja par to, ka alternatīvu piegādātāju faktiski nav, tāpēc “liberalizācija” tīri praktiski nozīmēs tikai padārdzināšanu.
Atbilstoši neoficiālām ziņām, iespējamā augstā maksa par elektroenerģiju ļoti spēcīgi uztrauc VL-TB/LNNK un “Zaļo un zemnieku savienību”. Šo partiju velētāji ir pārsvarā mazo pilsētu un lauku iedzīvotāji. Visticamāk, ka tieši viņi visvairāk sajutīs šo reformu. Ir arī ziņas par to, ka partneri ietekmē “Vienotību”, lai tirgus atklāšana tiktu uz kādu laiku atcelta.
No otras puses — ir pilnīgi skaidrs, ka elektrība vienalga tiks sadārdzināta. “Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss atklāti paziņoja, ka cenas nāksies palielināt pat tad, ja tirgus netiks atklāts. Ja arī politiķi izmantos atpakaļgājienu, tad viņi vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar lūgumu atļaut paaugstināt tarifus. Prezidents Andris Bērziņš arī paziņoja, ka nav vajadzības atlikt to, kas ir neizbēgams. Viņaprāt, koalīcija mainīja savu pozīciju sakarā ar gaidāmajām velēšanām.
Tā vai citādi, bet visiem ir jābūt gataviem jaunam cenu kāpumam — vai no aprīļa, vai arī no decembra. Uz šī fona ministru stāstījumi par to, ka viņu prioritāte ir sociālās nevienlīdzības samazināšana, izskatās kā neizdevies joks. Un ko lai dara, ka mūsu deputāti par līdzcilvēkiem atceras tikai pirms vēlēšanām?
Viktors UDRIŠS
.jpg)
