Izglītība — ceļš uz veiksmi, un, sasniedzot mērķi, cilvēks cauri visai dzīvei sevī nes milzīgu pateicību, veltītu skolai un skolotājiem. Jā, un vai ir iespējams aizmirst jaunību, visspilgtāko lappusi savā biogrāfijā?! Lūk, kāpēc februāra pirmajā sestdienā tūkstošiem absolventu pārkāpj savas dzimtās skolas slieksni…
Krāslavas Valsts ģimnāzijā ir divi simboli — Gaismas pils kalnā un, kā teica kāds no jubilejas gada absolventiem, skolotāja Janīna Gekiša, skolas vēstures sargātāja. Gaidīto viesu iesildīšanās sākās jau skolas foajē: laimīgie sveicieni, draudzīgie apkampieni, nebeidzamie jautājumi… Pārpildītajā zālē emocionālo noskaņojumu vēl vairāk uzlaboja koris (Olgas Greckas vadībā) un mūzikas skolas audzēkņi. Savu draiskulīgo meistarību parādīja arī Dainas Andžānes aktieri. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, teikšu, ka emocionālo kaislību virpulī uz skatuves nāca arī ansamblis — dažādu gadu absolventu grupa —, kam mūzika ir kļuvusi gan par aizraušanos, gan par dzīvesveidu.
Ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns mēģināja savā uzrunā būt īss, bet gada notikumu bija tik daudz, ka ciemiņi ar aplausiem pieprasīja turpinājumu gan pie mikrofona, gan uz ekrāna. Savukārt absolventi — jubilāri izpaudās kā improvizācijās, tā arī daiļrunībā. Ziedi mīļajiem skolotājiem, dāvanas skolai, pateicī- bas vārdi, kas nāca no sirds… Un bija arī programmas nagla, kad 1979. gada absolventi Birutas Čižikas un Vjačeslava Aprupa vadībā nāca uz skatuves — delegācija no divdesmit pieciem absolventiem! Sirmajām klases audzinātājām — Irēnai Ķikustei, Veronikai Babrei un Janīnai Berjozai — tā bija īsta zvaigžņu stunda.
Labais nekad netiek aizmirsts, kā arī nekad neaizaug taciņa līdz skolai, kas deva laimīgo ceļazīmi visai dzīvei. Izglītots cilvēks ir nolemts veiksmei.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
