Deja — dzīves elpa

Katram ir savas intereses, katrs izvēlas savu dzīvesveidu. Kāds pilnībā sevi ir atdevis virtuālajai pasaulei, cits pārlasa grāmatu un žurnālu kaudzes, ir tādi, kas sevi rod mākslā, fotogrāfijās… Man palaimējās iepazīties un kontaktēties ar diviem jauniem cilvēkiem, kuri par savas dzīves stilu izvelējās hip-hop. Jūsu uzmanībai: Evita Jeromenoka un Jānis Hodorjonoks. Ar viņiem iepazinos Bērnu un jauniešu centra organizētajā pasākumā. Un nevis tā vienkārši, lai būtu jaunas paziņas, bet gan tāpēc, ka mani ļoti sajūsmināja, iepriecināja un satrieca (vārda labā nozīmē) viņu dejas. Evita un Jānis centrā māca jaunos dejotājus, katram sava komanda — meiteņu un zēnu. Bet viņi paši vēl ir tik jauni, ka par skolotājiem viņus nenosauksi, viņi ir vecākie draugi un palīgi tiem, kurus kopš sākumskolas sāk interesēt hip-hop vai breakdance. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā, nodarbojas vienu vai divas stundas, bet galvenais, ka gandarījumu no tā gūst visi — gan vecākie padomdevēji, gan audzēkņi.
Evita absolvēja Krāslavas Valsts ģimnāziju 2012.gadā, pašlaik apgūst muitas darbinieka profesiju. Bet tā kā mācības nenotiek katru dienu, tad viņa vēl paspēj nodarboties arī ar savu sirdij tuvo darbu — dejām. Evita jau otro gadu hip-hop māca Dagdā un Krāslavā. Viņa pati šo māku apguva pie, manuprāt, visiem pazīstamā Aleksandra Lukšas.

“Ar hip-hop sāku nodarboties jau 6. klasē,” stāsta Evita. “Klasesbiedrene piedāvāja, aizgājām, ļoti patika. Kopš tā laika tas ir mans vaļasprieks, mans stils, mans dzīvesveids. Radās iespēja to mācīt arī citiem, man tas sagādā prieku. Februāra beigās un marta sakumā parasti sākas mūsu sezona: deju “cīņu” laiks, sacensības, uzstāšanās. Esam bijuši jau Daugavpilī, Rīgā, Rēzeknē, Jēkabpilī. Tas ir ļoti jauki, piepildies ar enerģiju. Divkārt patīkamāk ir vērot savus audzēkņus.” Uz jautājumu, cik ilgā laikā jaunatnācēju ir iespējams sagatavot koncertam, Evita atbild, ka viss ir atkarīgs no audzēkņa vēlēšanās, no viņa prasmēm un no tā, vai viņš nodarbosies arī patstāvīgi ārpus nodarbībām pulciņā. “Personīgi es nodarbojos pastāvīgi, izdomāju kaut ko jaunu, slīpēju kustības. Domāju, ka ar lielu gribēšanu un cenšanos mēnešos četros var sagatavoties koncertam,” atzīst jaunā sava darba profesionāle. Vien jāpiebilst, ka dejas Evita izdomā pati, atrod mūziku, kustības noslīpē viena pati pie spoguļa, tad māca tās saviem audzēkņiem, bet tad uz priekšu — pie skatītājiem!

Jānis — Daugavpils Universitātes students, kur viņš apgūst policijas darbinieka profesiju, bet viņa hip-hop vēsture sākās pirms pieciem gadiem, kad viņš mācījās 9.klasē. Vienkārši radās vēlēšanās dejot, labāk patika breakdance, bet tā nu gadījās, ka bija jāsāk ar hip-hop. Jāņa pirmā skolotāja bija Kristīna Samule - Tihonoviča. Kaut ko apguvis, jaunais dejotājs uzstājās pilsētas svētkos, un tad viņu šīs kustības apbūra, “ievilka” šajā kultūrā. Pēc gada sāka nodarboties ar breakdance. Savāca komandu, iemācījās kustības un aizbrauca uz Latvijas čempionātu, kur ļoti veiksmīgi uzstājās un ieguva otro vietu starp jauniesācējiem. “Mūsu komanda diemžēl ar laiku pajuka,” stāsta Jānis. “Reiz ar draugu divatā devāmies uz čempionātu, un atkal labs rezultāts — Latvijā trešā vieta. Katru gadu vasarā noteikti apmeklējam sacensības Jūrmalā “Summer battle”, kas notiek jūras krastā. Tas ir ļoti skaisti! No Krāslavas turp dodos viens pats, bet mani tas neuztrauc: visā valstī man daudz draugu — vienādi domājošo. Tās nevar nosaukt par sacensībām, precīzāk, tas ir jauniešu saiets ar sacensību elementiem. Piedaloties ikvienā “dejas cīņā”, emociju uzplūdums jūtams tikai pašā cīņā, bet nav nekādu apvainojumu, dusmu, neiecietības vai vēl kādu negatīvu emociju pēc dejas beigām. Šodien vinnējāt jūs? Malači! Mēs uzvarēsim nākamajā reizē! Hip-hop kultūras lozungs: “Peace, unity and having fun!” (Miers, vienotība un gandarījuma sajūta!) Dotajā brīdī Jāņa grupā ir 11 audzēkņi. Vecākais padomdevējs priecājas par zēnu sasniegumiem. Bet mazas uzvaras ir katrā mēģinājumā. Jānis uzskata, ka nodarboties ar konkrēta virziena dejām var kopš sešu gadu vecuma: galvenais ir neuztraukties, ka kādam konkrētais elements sanāk, bet tev vēl ne. Viss nāks ar laiku, pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Un nevar taču visus līdzināt, jo vienam ir dabas dotas iespējas, bet cits to panāk tikai ar nogurdinošu darbu. Kāda mūzika ir mēģinājumos? “Tas ir atkarīgs no noskaņojuma: kādam ir sakrājušās negatīvās emocijas — uzliksim smago metālu, izpildīsim spēka elementus, izdzīsim caur tiem negatīvo. Citreiz ieslēdzam mierīgu, lēnu melodiju un slīpējam pamatelementus. Vispār deja — tā ir ķermeņa saruna, caur kuru cilvēks parāda, ko viņš jūt, kāds viņam ir noskaņojums. Breakdance sevī apvieno daudz elementu: stāja uz elkoņa, uz rokām, dažāda veida griezieni utt. Tas viss pieprasa milzīgu piepūli. Tāpēc mēs neizniekojam sevi kur citur, mēs pilnībā atdodamies dejai. Gribu teikt, ka neviens īsts breakdance dejotājs nelieto alkoholu un nesmēķē. Break - mans dzīves stils, mana neatņemama sastāvdaļa, un man patīk nodot savu pieredzi un mācīt citus.”

Natālija ZDANOVSKA