Krāslavas Valsts ģimnāzisti debatē Eiroparlamentā Strasbūrā

Diskutē par Eiropas nākotni un pārtikas izšķiešanu

Strasbūrā Latvijas jaunieši jauktās darba grupās debatēja ar gandrīz piecsimt vienaudžiem no divdesmit dažādām ES valstīm par tādām tēmām kā vide un atjaunojamā enerģija, informācijas brīvība un pilsoniskā kultūra, nodarbinātība un nepieciešamie pasākumi jauniešu bezdarba mazināšanai. Tāpat ES valstu vidusskolēni tika aicināti piedāvāt savu redzējumu par Eiropas nākotni, kā arī sniegt ieteikumus pārtikas izšķiešanas apmēru mazināšanai, problēmai, kas šobrīd samilzusi visās dalībvalstīs — ES mērogā tiek izšķiesti 89 miljoni pārtikas tonnu gadā, kas sastāda 179 kg uz vienu iedzīvotāju, turklāt, ja netiks īstenoti attiecīgi pasākumi, līdz 2020.gadam šis apmērs varētu palielināties līdz 125 miljoniem tonnu gadā.

“Jau šobrīd atsevišķos reģionos veiksmīgi darbojas pārtikas somu (food bags) princips. Proti, tā vietā, lai lieko pārtiku izmestu, iedzīvotāji to nodod pārtikas bankām (food banks). No pārtikas bankām tā nonāk attiecīgajās asociācijās, kas to izdala maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Kāpēc lai šādu mehānismu neieviestu visās Savienības dalībvalstīs?” retoriski vaicāja Vācijas pārstāvji. “Līdzīgi lietderīgu pielietojumu varētu rast arī pārtikai, kurai beidzies derīguma termiņš, piemēram, nevis to izsviežot atkritumu tvertnē, bet gan izmantojot biogāzes, mēslojuma veidā”.

Uzvar ES mājas debašu konkursā

Sabīne Mikulāne un Jūlija Sprance, Krāslavas Valsts ģimnāzijas debašu kluba “Sokrāts” dalībnieces atzīst, ka pirms darba grupu pulcēšanās komisiju sēžu telpās bija zināma nedrošība gan par piešķirtajām tēmām, gan viedokļu apmaiņu angļu valodā. Taču diskusijas gaitā, kad manījušas, ka arī citi jūtas tikpat nepārliecināti, nolēmušas ņemt vērsi aiz ragiem un dalīties savās idejās.
Tiesa, ceļš līdz Strasbūrai un iespēja debatēt, sēžot parlamentāriešu krēlos, nedevās rokā viegli. Vispirms pagājušā gada maijā Krāslavas Valsts ģimnāzijas kluba “Sokrāts” dalībnieki piedalījās ES mājas rīkotajā konkursā “ES debates tiešsaistē”, kuras vadīja A. Bogustovs un kurās jauniešiem tiešraidē nācās debatēt par daudzvalodību Eiropas institūcijās. Pierādījuši sevi Latgales mērogā, septembrī ģimnāzisti devās uz konkursa finālspēli galvaspilsētā, lai spriestu par jautājumu “Vai ir jāpievērš lielāka uzmanība jauniešu profesionālajai izglītībai”. Apsteidzot Cēsu Draudzīgā aicinājuma Valsts ģimnāziju, Talsu Valsts ģimnāziju un Liepājas 15.vidusskolu, krāslavietes — S. Mikulāne, J. Sprance un Samanta Lisecka — izcīnīja 1.vietu un iespēju doties uz “Euroscola” starptautisko finālu Strasbūrā.

“Kad uzzinājām, ka esam uzvarējuši, prātā nebija gaidāmais brauciens, spārnoja gandarījums par labi paveiktu darbu”, iespaidos dalās S. Mikulāne un J. Sprance. “Mums bija nopietni pretinieki, taču mūsu galvenais trumpis izrādījās spēcīgs komandas gars un saliedētība, kuras citu skolu pārstāvjiem trūka”.

Lai maltīte garšotu visiem

Ģimnāzisti uzsver, ka, tikai nonākot Eiropas Parlamentā, sapratuši, kā notiek politisko lēmumu pieņemšana un cik laikietilpīgs process tas ir. “Uzzinājām, kādi problēmjautājumi pastāv citās valstīs, par ko visbiežāk aizdomājas un diskutē mūsu kaimiņi Eiropas Savienībā”.

Arī citu valstu dalībnieki novērtējuši iespēju nokļūt politisko lēmumu pieņemšanas epicentrā. Pēteris no Škofijska ģimnāzijas Ļubļinā atklāj: “Skolā mēs gūstam tikai virspusīgu informāciju par Eiropas Savienību un tās institūcijām. ”Euroscola" laikā mēs varējām iešļūkt parlamentāriešu kurpēs, lai pēc tam, atgriežoties mājās, tās nomainītu pret ES vēstnieku kurpēm — domāju, ka ikviens no mums kļūs par eiropeisko vērtību nesēju savā ģimenē, draugu lokā un vietējā kopienā, kā arī vairāk interesēsies un iesaistīties Eiropas politiskajā virtuvē. Mums jāapzinās, ka tā ir mūsu kopīgā virtuve, kur mēs gribot vai negribot ik pa laikam sapulcējamies un mēģinām pagatavot maltīti, kas garšotu visiem”.

Ģimnāzijā veidos asambleju un dzīves skolu

Arī skolotājiem pasākums izrādījies vērtīgs. Ivona Krekele (Yvonne Kreckel) un Jorgs Koplins (Jörg Kopplin) no Maksa-Ernsta ģimnāzijas Brulē uzsver, ka skolā viņiem nereti dotas vien četrdesmit piecas vai deviņdesmit minūtes, lai izstāstītu vielu par ES. Savukārt Strasbūrā viņu skolēni ieraudzījuši, kā lietas notiek pa īstam, un to, kā viņi iegūtās zināšanas var pielietot, lai iesaistītos politikā un veidotu labāku Eiropu. I. Krekele papildina: “Turklāt mūsdienās mēs dzīvojam multikulturālās, etniski jauktās sabiedrībās. Mani skolēni nāk no dažādām valstīm un pat kontinentiem. Tāpēc man kā skolotājai bija būtiski uzzināt vairāk par citām kultūrām un to, kā tās veiksmīgi apvienot, lai veidotu nākotnes Eiropu”.

Savukārt V. Nalivaiko “Euroscola” pasākums devis jaunas ierosmes ārpusstundu pasākumu rīkošanai. “Tā kā tuvojas desmitgade kopš Latvijas iestāšanās ES, plānojam skolā veidot īpašu asambleju, kur skolēni mācīsies izteikt savu viedokli, veidot problēmu risinājumus”. Tāpat ģimnāzijā tiks organizēta dzīves skola, kuras pamatideja — apgūt jautājumu uzdošanas mākslu. “Viss, pat tehniskās zinības, sākas ar jautājumu formulēšanu un uzdošanu. Jauniešiem svarīgi mācēt iegūt atbildes uz dažādiem jautājumiem, uzdrošināties izteikt savu viedokli”, pārliecināta debašu kluba “Sokrāts” vadītāja.

“Atvērta pasaule, iespējas un cerīga nākotne” — Eiroklases vadītāja cer, ka “Euroscola” būs paplašinājis jauniešu redzesloku un jaunieši apzināsies savu piederību spēcīgai valstu saimei, kas vienlaicīgi ir arī pasaules lielākā ekonomika”.

Anna ZEMBLICKA

Uzziņa

“Euroscola” aizsākumi meklējami 1990.gadā, Latvija tajā piedalās kopš iestāšanās ES.
Gada laikā norisinās apmēram divdesmit “Euroscola” sesijas, Eiropas Parlamentu Strasbūrā apmeklē desmit tūkstoši ES dalībvalstu jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem. No Latvijas gada ietvaros pasākumā piedalās vidēji divpadsmit vidusskolēnu grupas.
“Euroscola” dod iespēju jauniešiem iepazīties ar Eiropas institūciju darbību, debatēt ar vienaudžiem par tādām tēmām kā demokrātija, pilsoņu tiesības un brīvības, eiropeiskās vērtības.
Sīkāka informācija par pasākumu: http://www.europarl.europa.eu/euroscola