4. februāris — pasaule uzzināja par senāko saprātīgo būtni — Neandertālieti

1857. gada 4. februarī Bonnā naturālistu un ārstu biedrības sanāksmē profesors Johans Karls Fulrots un paleontologs Hermanis Šafgauzens demonstrēja galvaskausu, ko strādnieki bija atraduši Neanderas ielejā. Diemžēl ārsti un naturālisti nenoticēja atraduma senatnīgumam. Radās ļoti daudz “reālu” versiju. Bija arī tādi, kuri apgalvoja, ka šis galvaskauss pieder “krievu kazaka — mongoloīdam, kas cīnījās ar Napoleona karaspēku ģenerāļa Černišova armijas sastāvā 1814. gadā.” Bija nepieciešams laiks, lai neandertālietim noticētu.

Patiesību sakot, šāda veida būtnes bija plaši izplatītas ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā, Amerikā… Vairāk nekā 400 vietās Eiropā bija atrastas neandertāliešu paliekas. Ārēji viņi ļoti stipri atšķiras no mūsdienu tipa cilvēkiem. Viņu vidējais augums bija 165 cm, drukni, skelets veidots tā, ka ejot viņi izlietoja daudz vairāk enerģijas nekā kromanjonieši, no kuriem arī radās mūsdienu cilvēce. Neandertālieši ēda vairāk gaļas. Bet ārēji tie vairāk atgādināja dzīvniekus, nevis cilvēkus. Neskatoties uz to, galvaskausā smadzeņu bija pat vairāk, nekā tas bija kromanjonietim.

Ilgu laiku zinātnieki uzskatīja, ka šie mežoņi piekopa dzīvniecisku dzīvesveidu. Tieši tāpēc viņus arī “izspieda” attīstītākie un gudrākie kromanjonieši. Izspieda… Pareizāk sakot — iznīcināja. Pavisam nesen tika noskaidrotas dažas interesantas lietas.
Kā izrādās, neandertālieši dzīvoja nevis baros, bet gan ģimenēs. Mācēja apstrādāt akmeni, izgatavot cērti, akmens nažus. Viņu vidū bija arī ārsti, par ko liecina ārstētie lūzumi, kas tika konstatēti atrastajos skeletos. Neandertālieši apglabāja mirušos. Un uz viņu kapiem pat lika puķes, kas netika novērots pie kromanjoniešiem. Kā gan tas bija iespējams, ka uz planētas vienā un tajā pašā laikā eksistēja divu sapratīgu būtņu veidi?

Kristieši to skaidro tā — neandertālieši ir Kaina, pirmā cilvēku slepkavas, nolādētie pēcteči. Bet kromanjonieši savukārt nogalinātā Ābela pēcteči. Mūsdienu zinātne pagaidām nespēj sniegt saprātīgu atbildi.

Ģenētiķi, kuri pēta senāko cilvēku genotipus, apliecina, ka to tautu, kas dzīvo ārpus Āfrikas, gēnu genotipos ir “neandertāliešu pēdas”. Tas nozīmē: mūsdienu cilvēki ir divu cilvēku veidu sajaukums. Ir zināms, ka neandertālieši bija fiziski stiprāki par kromanjoniešiem. Muzejā, kas veltīts šim cilvēku (ko lai saka, viņi arī bija cilvēki) veidam, Vācijas pilsētā Metmanā ir stends, kas ir veltīts mūsdienu cilvēka un neandertālieša spēku salīdzināšanai.

Pēdējie neandertālieši patvērumu sev rada Pireneju pussalā Spānijas ziemeļos. Šajās vietās vairākas ciltis dzīvoja vēl dažus gadsimtus pēc tā, kad visi viņu radinieki jau bija iznīcināti. Ir arī citas neandertāliešu pazušanas versijas: ledus laikmeta bargie apstākļi, kromanjoniešu asimilācija, slimības, ko sev līdzi no Āfrikas atnesa kromanjonieši utt.

Daudzi pētnieki ziņas par neandertāliešiem atrod arī folklorā: meža gars, meža saimnieks. Kāds uzskata, ka joprojām nenotvertais “sniega cilvēks” ir neviens cits kā neandertālietis.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kromanjonieši savus līdzcilvēkus ir uzvarējuši, pateicoties intelektam. Toties neandertāliešu darinātie zīmējumi uz alu sienām ļauj apgalvot, ka Neanderas ielejas cilvēki mācēja abstrakti domāt, viņiem bija teicama fantāzija, atmiņa, viņiem bija savi uzskati par skaisto.

Līdz šim brīdim mīklu ir vairāk nekā atminējumu.

Neandertālieša muzejā, kas atrodas Metmanā, netālu no tās vietas, kur tika atrasts senākā eiropieša skelets, ir interesanta “laika lenta”, kas ir veidota kā akmens taciņa, uz kuras atzīmēti Zemes dzīvības svarīgākie notikumi. Taciņa ir gara. Notikumu daudz. Neandertāliešu izzušana ir atzīmēta ar nelielu skulptūru. Pēdējā atzīme — cilvēka genoma noslēpuma atklāšana. Taciņas beigās uzraksts: “Atskaties!” Kad paskaties atpakaļ, pirmais, kas nāk prātā — cik nesen uz Zemes dzīvoja vēl viena saprātīga būtne. Bet diviem veidiem uz zemes nepietika vietas…

Andrejs JAKUBOVSKIS