Ārsti lūdz Saeimas deputātus neapstiprināt jaunā likuma par veselības aprūpes finansēšanu, kas apstiprnāts MK pagājušā gada novembrī, pieņemšanu. Pretējā gadījumā, pēc Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidenta Paula Prinča vārdiem, viņi ar šādu lūgumu vērsīsies pie prezidenta vai rosinās referendumu.
Izstrādātajam likumam, kas paredz obligāto veselības apdrošināšanu, jāstājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Tā būtība ir tāda, ka 3.65 % no gada ienākuma nodokļa, ko maksā valsts iedzīvotāji, jānovirza veselības apdrošināšanai. Likums paredz, ka valsts veselības apdrošināšanu var saņemt tie pilsoņi un nepilsoņi, kuri kalendārā gada laikā vismaz 11 mēnešus ir strādājuši algotu darbu. Ja cilvēks ir nostrādājis mazāk par norādīto termiņu, tad tiek ņemti vērā kopējie deklarētie ienākumi, tiem ir jābūt vismaz 12 minimālo darba algu apmērā. Pārējie apdrošināšanu nodrošina brīvprātīgi: veicot ikmēneša maksājumu EUR 28 vai vienreizēju gada maksu 3 minimālo algu apmērā.
Rēķināties ar valsts atbalstu bez nodokļu nomaksas var tikai bērni līdz 18 gadiem, pensionāri, dienas nodaļu studenti līdz 30 gadiem, profesionālo skolu audzēkņi (līdz 25 gadiem), represētās personas, ie- slodzītie un citas sabiedrības kategorijas, pavisam 19. Veselības ministrija sola, ka norādītais procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa netiks paaugstināts, bet ieturētie līdzekļi tiks izlietoti paredzētajiem mērķiem. Turklāt, neatkarīgi no nodokļu nomaksas, cilvēkiem paliks tiesības saņemt medicīnisko pakalpojumu minimumu — neatliekamā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un 100 % kompensējamo medikamentu saņemšana.
Ģimenes ārsti uzskata, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksāšana, kas var kļūt par noteicošo faktoru medicīnas pakalpojumu saņemšanai, diskriminē cilvēkus, iedalot viņus kategorijās. Un neatbalsta lielāko sabiedrības daļu ar zemiem ienākumiem. Saskaņā ar statistikas datiem, jau tagad 14 % iedzīvotāju medicīniskie pakalpojumi nav pieejami nepietiekamo līdzekļu dēļ.
Valentīna SIRICA