Reforma 2018: bezjēdzīga un neiecietīga?

Acīmredzami, ka praktiski tas izskatīsies kā krievu, tā arī ukraiņu, poļu, baltkrievu, ebreju un jebkuru valsts skolu likvidēšana, izņemot latviešu skolas.

Vēl šis koalīcijas līgums atbrīvo rokas radikāļiem no VL-TB/LNNK. Viņiem turpmāk ir atļauts nesaskaņot savas iniciatīvas, kas saistās ar valodu, ar citiem partneriem. Tas nozīmē, piemēram, ja ir piedāvājums slēgt visus krievu bērnudārzus, “tēvzemiešiem” nav nepieciešams citu valdošo partiju atbalsts. Viņi var darboties, kā uzskata par pareizu, un tas netiks uzskatīts kā koalīcijas vienošanās pārkāpums. Vispār nacionālajai apvienībai tika dots rīkojums — uzmanību, aizsargājas, kas var!

Tas viss radīja satraukuma vilni krievu medijos un sociālajos tīklos. Daudzi vēl nav aizmirsuši reformu 2014, kas iesākumā paredzēja tieši to pašu. Tad masu protestu un starptautiska spiediena rezultātā valdībai nācās mainīt pozīciju, vienojoties par valodas proporciju “60:40”, kas joprojām pastāv nelatviešu skolās.

Reālā situācija

Tagad mēģināsim noskaidrot, kas patiesībā ir rakstīts partiju vienošanās. Kas attiecas uz VL-TB/LNNK, tad viņi arī iepriekš uzstājās ar valodas projektiem, neievērojot koalīciju līgumu. Būtu naivi cerēt, ka dažus mēnešus līdz velēšanām viņi pēkšņi būs nomierinājušies. Patiesībā mūs, protams, sagaida vairākas jaunas un radikālas idejas no urrā - patriotiem. Bet koalīcijas līgumā ir precīzi teikts, ka valdošās partijas neapņemas atbalstīt šos projektus, bet tikai “ņemt vērā VL-TB/LNNK pozīciju”. Ņemot vērā pirmsvēlēšanu konkurenci, radikāļiem diez vai ļaus gūt uzvaru.

Kas attiecas uz pašu līgumu: formulējums “veidosim apstākļus” vienkāršo cilvēku valodā nozīmē — “var jau būt, mēģināsim kaut ko darīt, bet nesolām”. Ja ņemam vērā to, ka valdībai ir tikai deviņi mēneši, pat pie vislielākās velēšanās viņi nespēs sagatavot tik sarežģītu reformu. Lai visas skolas pārveidotu par latviešu, ir nepieciešams papildus finansējums, kadri, mācību līdzekļi. 2014. gada budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Bet pats galvenais — valdības darbs formāli netiek balstīts tikai uz koalīcijas vie- nošanos, bet arī uz valdības deklarāciju. Bet tur par “Reformu — 2018” nav teikts ne vārda. Attiecīgajā nodaļā ir rakstīts: ”Pieņemsim dokumentu par valodas politikas plānošanu 2015.- 2020. gadam, lai latviešu valodu nostiprinātu visās sabiedriskās dzīves jomās. Pilnveidosim izglītības un kultūras sistēmas lomu valodas politikas realizēšanā, latviešu kultūras vides un vienotas sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu programmu nacio- nālo minoritāšu izglītošanā, lai nodrošinātu ātrāku latviešu valodas apguvi.”

Par kādu “jaunu programmu” tiek runāts, nav nekādas skaidrības. Neskaidri formulējumi precīzi norāda tikai vienu: politiķi aiz sevis nenodedzina tiltus un faktiski neuzņemas konkrētus pienākumus. Izglītības ministre Ina Druviete jau ir paziņojusi: “Valdības deklarācijā nav teikts neviens vārds, ka izglītība Latvijā būs tikai vienā, t.i, latviešu valodā. Mūsu uzdevums — nodrošināt augstu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas garantē sabiedrības vienotību un skolu absolventu konkurētspēju. Bet tikpat svarīgs uzdevums ir arī nodrošināt apstākļus nacionālo minoritāšu valodu un kultūras saglabāšanai. Ņemot vērā abus šos uzdevumus, mēs domājam, kā pilnveidot programmas nacionālo minoritāšu valodās.” Redziet, viņi vienkārši “domā”. Vētra tējas tasē

Tad kāpēc vispār jāizvirza jautājums par valodu, jautāsiet jūs. Visticamāk, “nacionālisti” vienkārši pašreklāmai iztirgoja sev izdevīgu frāzi koalīciju līgumā. Jāpiebilst, ka viņi jau reklamē savus panākumus: tā sakot, citas partijas dalīja portfeļus, bet mēs cīnījāmies par principu — skolās tikai latviešu valoda.

Bet patiesībā, reformai 2018 būt vai nebūt — lielā mērā ir atkarīgs no vienkāršajiem vēlētājiem. Ja jaunajā parlamentā valdību izveidos partijas ar nosvērtiem nacionālajiem uzskatiem, tad pašreizējo ideju gaida ļoti ilga atrašanās putekļainajos plauktos ierēdņu kabinetos. Ja, piemēram, VL-VB/LNNK kļūs par latviešu vislielāko spēku un iegūs premjerministra amatu (kas nebūt nav neiespējami), tad radikāļi nopietni pievērsīsies savu visneprātīgāko ideju realizēšanai. Pagaidām runa ir tikai par vārdiem, kas latviešu politikā gandrīz neko nenozīmē. Viktors UDRIŠS