V. Stikuts: “Esam nolikti dziļā opozīcijā!”

Šobrīd novada domes budžets ir gaidās, kad no valsts puses būs papildus finansējums dažādām programmām. Latgales partija iestājas par to, lai tiktu turpināta Latgales programma, to šobrīd grib izņemt no dienas kārtības Ventspils un Rīga. Viņi neatbalsta šādu programmu. Ko saka Latgales partija? Programmai jābūt un tā ir jāatbalsta, jo uz šodienu Latgales reģions ir cietis visvairāk, tas jādara arī ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ — esam “piespiesti” pie divu valstu robežas un no abām pusēm arī dzīvo nabagi. Mums ir tikai viena izeja — uz valsts centru, jāatbalsta centieni šajā virzienā. Tie ir 52 miljoni, kas paredzēti šajā programmā. Ja tiktu pie papildus naudas, gan jau novadā mēs spētu kopīgi vienoties par kādām labām lietām, kuras jāturpina un jāattīsta. Iesākts ir daudz, tagad vajag uzņēmību no tiem, kuri strādā un papildus, attīstīt objektus, kas jau ir tūrisma jomā. Tie ir labi objekti.

— Ne visi ir vienisprātis, ka tie ir labi…

—Tie kas jau iepazina un lieto šos objektus ir par tiem priecīgi ka tādi ir novadā. Tie ir vienreizēji ar savu piedāvājumu: vienā viss saistībā ar ūdeņiem, otrā - meža un tā iemītnieku tēma un trešais piedāvā iepazīt tradicionālo lauku dzīvesveidu. Tas ir nemitīgs darbs, kur ar vienu, diviem gadiem nepietiks, tas ir mūža darbs nepārtrauktai izaugsmei, pilnveidei. Viss mūsu pašu rokās.

— Tas ir vai nav slogs budžetam?

— Jautājums, kā to nostāda. Valsts, pašvaldība nedrīkst rēķināt tikai plusos un mīnusus, zaudējumus un ieguvumus, jāmāk arī ieguldīt lietās priekš cilvēkiem kas dzīvo valstī, lai viņiem ir kur atpūsties, gūt pozitīvas emocijas. Nevar tikai visu laiku domāt par peļņu — atmaksājas, neatmaksājas. Pašvaldības darbs nav salīdzināms ar konkrētu uzņēmējdarbību
Šobrīd ir tā, objekti ir, aizvērt nevar un tas kā strādā atkarīgs no novada vadības redzējuma un darbiniekiem, ja nedodam papildus stimulus un bonusus attīstības nebūs. Vajadzīga nauda, bez naudas tos objektus nevarēs attīstīt, tāpēc jāraksta jauni projekti, jāaicina palīgā cilvēki, kuri spētu radīt idejas. Ne velti savā laikā slēdzu sadarbības līgumus ar abām Latgales reģiona augstskolām, lai arī tās varētu dot savu pienesumu.

Latgales partija iestājas par Latgales programmu, jo tā dod mums iespēju dzīvot un strādāt Latgales labā.

— Novadā vairs nav skolu Bērziņos un Svariņos. Vai šobrīd ir plāni aizvērt vēl kādu?

— Izglītība vienmēr vajadzīga, tās nevar būt par daudz, jo tā velk līdzi sabiedrības attīstību kopumā. Latgales partijas deputātiem nav domu slēgt skolas. Ja tas nebūs no valsts piespiedu kārtā, ja ļaus mazajām dzīvot, tās turpinās strādāt.

— Ir cilvēki, kuri apšauba Šķaunes pamatskolas renovācijas lietderīgumu…

— Paldies Dievam, ka ir veikti šie ieguldījumi skolas renovācijā un ēka tagad vizuāli pievilcīga, telpas ir siltas. Jaunā paaudze ir mūsu nākotne, mēs pastāvējām uz to, ka ar jauniešiem jāstrādā un katrā pagastā tika izveidotas jauniešu biedrības, kuras šodien ļoti labi darbojas, atliek tikai pilnveidoties. Es nezinu, kādai krīzei jābūt, lai neatbalstītu to darbu, kas ir iesākts jaunatnes jomā. Galvenais ir lai cilvēki dzīvotu uz vietas, tad viss būs kārtībā. Pasaulē neviens nekur mūs īpaši negaida jācīnās mājās, Jāveido sava pasaule.

— Savulaik, kādā no intervijām sacījāt, ka vajag atjaunot pārvaldnieku Ķepovā. Bērziņu un Šķaunes piemērs liecina par citu tendenci. Vai tā apmierina?

— Latgales partijas deputāti neatbalsta pieeju apvienot pārvaldes, atstājot vienu vadītāju uz vairākām teritorijām un nepiekrīt stāstiem, ka no tā ir kāds ieguvums finansiāli. Tas nav pareizi, jo finansiālā izteiksmē gūtais ieguvums ir nosacīts — tas nes morālu zaudējumu. Ar to pagasta iedzīvotājiem tiek parādīts, ka pagasts var būt un var arī nebūt. Manā skatījumā, tas pazemo konkrētu pagastu. Mēs kopējam kaut kādu valsts lielās politikas elementu uz visa centralizāciju un pārnesam uz novadu.

— Bet kur ir finansiālais ieguvums, ja bijusī Šķaunes pārvaldes vadītāja iekārtota domē — strādā bāriņtiesā?

— Protams, ka nav ieguvuma. Arī operatīva risinājuma iespējas ir zaudētas, jo uz vietas Šķaunē paliek tikai saimniecības pārzinis. Tas ir mīnuss. Varbūt nākotnē pārvaldnieku pagastos nebūs vispār, bet tad jāmaina visa sistēma kopumā un nav jāsaka, ka pagastiem ir kaut kāda pastāvība vai lemtspēja uz vietām. Pie mums parādās autoritāras iezīmes.

— Jūs pozicionējat sevi kā konstruktīvu opozīciju. Tad kādus pozīcijas piedāvājumus Latgales deputātu grupa atbalstītu?

— Piemēram, mēs atbalstām Dagdas sporta skolas izveidi. Kāpēc nē, ja Dagdas novads to var pavilkt finansiāli? Vajag arī sporta bāzi Dagdā turpināt attīstīt. Krājbankas kraha dēļ nevarējām uzbūvēt sporta halli, kā bija iecerēts. Ja nauda parādītos, mēs ar prieku atbalstītu šādu priekšlikumu. Jau iepriekšējā sasaukumā pievērsām vērību sporta jautājumiem. Blakus jauniešu iniciatīvu centram uzbūvēts labs sporta spēļu laukums, slidotava. Soli pa solim gājām uz priekšu.

Kultūras jomā mēs atbalstītu prognozējamu un reāli realizējamu pasākumu plānu kas domāts iedzīvotājiem un nevis plānu atrakstīšanās pēc. Kultūrai jāstrādā tajā laikā kad iedzīvotāji atpūšas,brīvdienās.

— Šogad Annas dienas sakrīt ar novada piecu gadu jubileju. Kādām jābūt svinībām?

— Pavisam pieticīgas tās nevar būt, jo Annas dienas katru gadu bija ar diezgan plašu programmu. Domāju, šoreiz vajadzētu paaicināt vairāk ciemiņus no tuvējām ārzemēm, mūsu sadraudzības partnerus. Līdz šim mēs lielu akcentu likām uz latvisko un latgalisko, bet arī mūsu draugiem no pierobežas noteikti būtu kāda skaista dziesma vai deja, ko paradīt mūsu cilvēkiem šajos svētkos. Starp citu, Latgales partijas viens no mērķiem ir iedzīvotājus konsolidēt nevis šķelt, tāpēc būtu ļoti vēlams šādos nozīmīgos svētkos aicināt koncertēt arī svešzemju kolektīvus.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA