Sportosim un līdzi jutīsim arī turpmāk!

Paši “Studenti” sevi raksturo kā komandu ar attieksmi, cīņassparu un raksturu, kas vienmēr cīnās līdz galam. Tās basketbolists Rihards Kokins atzīst: “Komanda bija cerību pilna un mērķtiecīgi noskaņojusies šim čempionātam. Ikviens spēlētājs, kurš bija šīs komandas sastāvā, bija gatavs braukt un piedalīties katrā spēlē, protams, cik nu katram tās iespējas atļāva.”

“Studentu” spēlētāji ir vienisprātis, ka komandas stiprās puses bija basketbolistu ātrums, pieredze un saliedētība. “Lielākā daļa spēlētāju ir pieredzējuši, uz ko arī balstījās gan komandas uzbrukums, gan arī aizsardzība, kas bija labā līmenī. Mēs pret katru spēli izturējāmies nopietni un vienmēr ticējām, ka spēsim uzvarēt,” min komandas jaunākais censonis Jānis Govilovskis. “Mēs visi esam jauni un līdz ar to varam skriet. Komandas sastāvā bija pilnīgi visu pozīciju spēlētāji, sākot no saspēles vadītāja un beidzot ar centru. Uz laukuma savā starpā nestrīdējāmies, kaut gan tajā pašā laikā mācējām viens otru uzmundrināt, pasakot arī kādu skaļāku un skarbāku vārdu, lai saņemtos. Mēs visi gribējām uzvarēt,” piebilst Rihards Kokins.

Analizējot komandas vājās puses un nepilnības, jaunieši atzīst, ka to nebija daudz, taču esošās (ierobežotās iespējas ierasties uz katru spēli pilnā sastāvā, saspēle, kas nebija labākajā līmenī) bija būtiskas un ietekmēja cīņu par čempionu titulu. “Mūsu komandā bija trīs spēlētāji, kuri spēlē un trenējas augstākā līgā un kuriem komandā bija vadošās lomas, līdz ar to viņiem bija grūti savienot spēles grafikus, lai ierastos uz visām Krāslavas basketbola čempionāta spēlēm,” teic Artūrs Samulis. Viņam piekrīt Kārlis Ļaksa: “Bieži vien Krāslavas čempionāta kalendārs sakrita ar citu līgu spēlēm. Ja priekšsacīkstēs tam nebija lielas nozīmes, tad izšķirošajās spēlēs (pusfinālā un spēlē par trešo vietu) tas “iedzina robu” mūsu komandas sastāvā.” Arī Raivis Kokins uzsver, ka “čempionāta sākumā izdevās izmantot stiprās puses, taču tālāko čempionāta gaitu bremzēja komandas nesavākšanās atbildīgos brīžos”.

Čempionāta izšķirošajos mačos varēja manīt, ka reizēm komandas sniegumu “sašķobīja” un vilšanos sagādāja arī tiesnešu lēmumi, pēc kuriem bija grūti atkal noskaņoties spēlei, taču arī šādi pavērsieni ir neatņemama spēles prakse. Lai izvairītos no liekām diskusijām un domstarpībām un uzlabotu čempionāta kvalitāti, arī turpmākajos čempionātos uz pusfināla un fināla spēlēm būtu vēlams aicināt augstāka ranga tiesnešus.

Vērtējot komandas “Studenti” kopējo sniegumu Krāslavas atklātā basketbola čempionāta laikā, spēlētāju vidū viedokļi dalās. Rihards Kokins akcentē, ka “kopumā šogad komanda ir aizvadījusi labas spēlēs, čempionāta galotnē basketbolisti jau sāka spēlēt kā komanda, taču, protams, līdz spēlēšanai kā vienam veselam ir jākrāj pieredze un jāpavada vairāk laika laukumā”. Jānis Govilovskis savās domās ir pozitīvs: “Saviem komandas biedriem neko pārmest nevar. Nevarētu teikt, ka sniegums bija izcils, jo iegūtā ceturtā vieta nav tā augstākā, bet tas jau nav nekas traks — ir jācīnās katrā spēlē. Es uzskatu, ka visu turnīru mēs turējāmies apmēram vienādi. Sākumā, protams, cerējām uz labākiem rezultātiem, bet neko darīt — jāmāk arī zaudēt.” Artūrs Samulis “Studentu” sniegumu vērtē kā apmierinošu un uzskata, ka “čempionāta laikā bija skaidri redzamas četras komandas (”RH Būve”, “Labiekārtošana”, “SIA Brīvība” un “Studenti”), kas cīnīsies par pirmo vietu. Visas šīs komandas bija līdzīgas, un to pierādīja spēles pamatturnīra laikā”. Jāatzīmē, ka arī “Lūznavas” komanda pārspēlē sagādāja līdzvērtīgu cīņu. Kārlis Ļaksa: “Var teikt, ka priekšsacīkstes mēs aizvadījām labi un pusfinālu arī iesākām labi. Bet tālākajās spēlēs, iespējams, pārāk daudz enerģijas veltījām diskusijām, nevis spēlēšanai. Līdz ar to nevar komandas sniegumu novērtēt ar augšup-ejošu līkni, jo mēs zaudējām pēdējās četras čempionāta spēles un palikām soli aiz medaļām.” Kritiskāks ir Raivis Kokins: “Komandas sniegumu vairāk vērtēju negatīvi, jo visu darījām otrādi — vispirms vinnējām četras spēles pēc kārtas un tad izšķirošās palaidām vējā.”

Jaunieši secina, ka “Studentu” komanda ir pierādījusi, ka neviens nav neuzvarams un ka ar visiem var spēlēt kā ar līdzīgu, diemžēl izšķirošajos mačos veiksme nestāvēja klāt. Ir nepieciešams vairāk laika pavadīt sporta zālē, apmeklējot treniņus un saspēlējoties. Artūrs Samulis uzsver, ka būtu apsveicami, ja tiktu atjaunoti skatītāju konkursi, kas veicinātu lielāku spēļu apmeklētību un līdzjutēju atbalstu.

“Studenti” saka lielu paldies čempionāta organizatoriem, komandas sponsoriem par finansiālo atbalstu, komandas faniem, visiem čempionāta dalībniekiem, kas sniedza savu artavu intriģējošu spēļu radīšanai, kā arī Mārtiņam Teivišam, komandas menedžerim un kapteinim, kurš izveidoja komandu un informēja komandas biedrus par visām izmaiņām!Vēlot panākumus arī finālspēļu basketbolistiem,

Ilze ANDŽĀNE