31. janvāris — zīmola “Coca cola” dzimšanas diena

Ir dienas, kuras netiek atzīmētas ne ar kādiem notikumiem. Un gadās arī tieši otrādi — vienā dienā ir tik notikumu, ka izvēlēties interesantāko nemaz nav tik viegli. Pēc Mēness kalendāra šodien iestājas jau- nais gads. Zilā koka zirga gads iesāk savu valdīšanu. Šodien savu neatkarības dienu svin pasaulē mazākā republika (Nauru), šodien budistu mūki svin lielus svētkus… Par visiem šiem notikumiem tiks ziņots televīzijā, laikrakstos, mudžēs viss internets. Bet, lūk, par to, ka tieši šodien tika reģistrēta “Coca cola” tirdzniecības zīme un dzima firma “Coca cola company”, droši vien neviens nepastāstīs.

Sākums bija visai farmaceitisks. Amerika vēl dziedēja rētas pēc pilsoņu kara. ASV valdība cīnījās ar alkoholu visās tā izpausmēs. Zaudējušie Dienvidi mierinājumu atrada “zaļajā pūķī”. Aptiekas savas nervu zāles izgatavoja, par pamatu ņemot spirtu. Cīņa ar žūpošanu pieņēmās spēkā. Farmaceitiem bija nepieciešams meklēt jaunus zāļu veidus. Ja jau spirtu nedrīkst izmanot, tad ir nepieciešams atrast jaunu vielu, kas nomierinātu un ļautu pacientiem justies mazliet laimīgākiem. Cīņā par veselīgu dzīves veidu visi līdzekļi bija noderīgi. Atteikties no alkohola — lūdzu. To nomainīja vairāk “morāls” līdzeklis — kokaīns. Bet tajos laikos diemžēl par šī līdzekļa negatīvo iedarbību neviens neaizdomājās.

Amerikāņu vergi sev līdzi atveda riekstus no kolas koka. Viņi košļāja šos riekstus, lai mazāk nogurtu. Vēlāk izrādījās, ka kolas rieksti satur kofeīnu. Otrais brīnumlīdzeklis bija Koki koka lapu novārījums. Savienojot kolas riekstu ekstraktu ar koki lapu novārījumu, Atlantas aptiekārs Džons Stits Pembertons ieguva savu “tonizējošo dzērienu”. Dzēriena, bet konkrētāk — bieza sīrupa — garša bija pretīga. Pembertonam papildus nācās izmantot milzum daudz dažādu aromatizētāju, lai noslāpētu nepatīkamo gar- šu. Beidzot viss izdevās. Aptiekā par 25 centiem sāka tirgot pudelītes, piepildītas ar tumšu, staipīgu šķidrumu, ko vajadzēja sajaukt ar ūdeni.

Tirdzniecība veicās “ne labi, ne slikti”… Pirmā gada laikā par sīrupu tika iekasēti 50 dolāri (ieguldījumi bija 70). Zaudējums. Pateicoties gadījumam (kāds pacients pēc lielām paģirām steidzās izdzert sīrupu un to sajauca nevis ar parasto ūdeni, bet gan ar gāzēto), dzēriens Atlantā kļuva populārs. Diemžēl tā ražošana pilnīgi neatmaksājās. Firma pastāvīgi izjuta līdzekļu trūkumu. Palīdzēja “sausais likums”… Dzēriens kļuva arvien populārāks. Pembertona grāmatvedis Frenks Robinsons izdomāja dzērienam nosaukumu un skaisti to uzrakstīja uz etiķetes. Šis uzraksts tagad ir pazīstams visā pasaulē.

1893. gada 31. janvārī īru emigrants Aza Kendlers reģistrēja jaunu kompāniju un “Koka kola” tirdzniecības zīmolu. Kopš šī brīža dzēriens uzsāka savu uzvaras gājienu pa Ameriku, bet tad arī pa visu pasauli.

1902. gadā “Koka kola” — populārākais bezalkoholiskais dzēriens ASV. Kopš 1903. gada dzēriena sastāvā ir kokas ekstrakts, kur vairs nav kokaīna. 1915. gadā pirmo reizi nāk klajā populārā firmas stikla pudele. 1919. gadā “Coca cola company” maina īpašnieku. Par to kļūst Ernests Budrofs, baņķieris, kurš kompānijā investēja 25 miljonus dolāru. Pēc gada dzēriens jau tika tirgots Eiropā.

Buforda dēls Ernests - “Koka kolas” vēsturē leģendāra persona. 60 gadus viņš vadīja šo kompāniju. Pa šo laiku: dzērienu sāka tirgot iesaiņojumos pa 6 pudelēm katrā, tika izveidoti tirdzniecības automāti, firmas ledusskapji, par kolas tēlu kļuva Santa Klauss, kompānija kļuva par olimpiāžu galveno sponsoru.

Savas pastāvēšanas laikā firma “Koka kola kompānija” uzsāka vairāk nekā divsimt tiesu darbu pret tiem, kuri ražoja dzērienus ar līdzīgiem nosaukumiem. Dzēriena pagatavošanas formula joprojām ir turēta lielā slepenībā. Kolas pilnīgu formulu nezina neviens. Tā ir ieslēgta vienā no bankām — firmas galvenā apdrošinātāja. Diviem firmas galvenajiem vadītājiem ir zināma tikai puse formulas. Sakarā ar to periodiski rodas neskaidrības. Pavisam nesen, 21.gadsimta pašā sākumā musulmaņu valstīs radās aizdomas, ka dzēriena sastāvā ir krāsviela — karmīns, kas tiek izgatavots no retas sugas kukaiņu mātīšu ekstrakta. Firmai bija nepieciešams atklāt formulas daļu, pierādot, ka tiek izmantots grauzdētais cukurs nevis karmīns.

Zināms fakts — maršalam Žukovam tika izgatavota speciāla, bezkrāsaina kola. Bet 2011.gadā National Geographic kanāls ar firmas atļauju atklāja dažus dzēriena noslēpumus, protams, ne visus… Vēl bez kolas riekstu un koka lapu ekstrakta bez kokaīna tur vēl tiek iekļautas: citrona eļļa, laima eļļa, muskatriekstu eļļa, muskatriekstu ekstrakts, vanilīns, apelsīnu eliksīrs, apelsīna ziedu eļļa. Tā ir tikai sastāva noteikta daļa...

Kopš kolas parādīšanās brīža notiek šī dzēriena diskreditēšanas mēģinājumi. Lūk, arī tagad ir dzirdēts, ka kola šķīdina zobu emalju, izēd kuņģa sieniņas utt. Bet par mentola un kolas maisījumu vispār tik daudz smieklīgu ieteikumu!

Neskatoties ne uz ko, “Koka kola” joprojām tiek ražota un tirgota 200 pasaules valstīs. Katru dienu pasaulē tiek nopirkts gandrīz miljards pudeļu šī slavenā dzēriena. Bet sociologi un kultūras pētnieki cenšas izzināt dzēriena veiksmes fenomenu, apliecinot, ka populārs tas kļuvis nevis pateicoties garšai, bet gan pateicoties prātīgai un agresīvai reklāmai. Visa pasaule lasa šos rakstus, dzerot vēsu koka-kolu… Sveicam dzimšanas dienā!

Andrejs JAKUBOVSKIS