Robins Huds, Jurijs Detočkins, Vladimirs Dubrovskis. Literatūrā ir radīts simtiem cēlu laupītāju tēlu. Tie, kas, aplaupot bagātniekus, visu atdod nabagiem. Vai šādi cilvēki ir sastopami arī dzīvē? Reti, ļoti reti, bet ir. Par viņu patiesajiem nodomiem uzzināt ir diezgan sarežģīti. Tie, ko šie cilvēki aplaupa, māk izveidot tādu “reputāciju” cēlajiem laupītājiem, sagrozīt informāciju, radīt negatīvu attieksmi sabiedrībā. Savukārt tie, kam šie cilvēki ir palīdzējuši, par viņiem atceras tikai pašu labāko.
1904. gada 3. februārī mazā miestiņā Bertou (Džordžijas štats) kādā ne visai bagāta fermera ģimenē piedzima Čārlzs Artūrs Floids. Vienkāršs zēns, blēņdaris, negantnieks. Bet skolā mācījās diezgan labi. Drīz vien ģimene, meklējot labākus ienākumus, pārcēlās uz dzīvi Oklahomā. Savu pirmo laupīšanu Floids veica, kad viņam bija 18 gadi. Viņa ieguvums nebija liels — 3 dolāri un 50 centi. Nav zināms, ko ar šo summu darīja jaunais laupītājs. Bet jau pēc trim gadiem, aplaupot inkasatorus, Floids kļūst par 11 tūkstošiem bagātāks. Par šo laupīšanu varonim tiek piespriests 5 gadu cietumsods.
1930. gadā, izejot brīvībā, Floids apzvēr, ka cietumā atpakaļ nekad nenokļūs. Un tad visas laupītāja apcietināšanas beidzas ar atlaišanu brīvībā. Nepietiekami pierādījumi, alibi utt. Laika periodā no 1931. līdz 1932. gadam Floids un viņa banda aplaupīja vairāk nekā 50 (!) bankas. Šajā laikā arī pirmo reizi izskan iesauka “skaistulītis”. Kāds no aplaupīšanas aculieciniekiem, raksturojot Floidu, teica: “Vienkāršs zēns, kam vaigi līdzinās ābolīšiem.” Iesauka “pielipa”. Pats Floids to nevarēja ciest. Jāsaka, dažas laupīšanas (praktiski katra otrā) neiztika bez cilvēku upuriem: banku apsargi, policisti, banku kalpotāji. Par “skaistulīša” notveršanu tika solīta liela nauda. FBI, kas nodarbojās ar laupītāja meklēšanu, nosauca viņu par “sabiedrības ienaidnieku Nr.1!”
Skaistulītis Floids policijai arvien palika it kā neredzams. Par viņa galvu tika solīti 25 000 dolāru. Tajā laikā — mežonīgi liela nauda, kas vairākām ģimenēm būtu devusi iespēju uz vairākām desmitgadēm aizmirst par nabadzību. Neskatoties uz tik lielu atalgojumu, neviens nekad nav policijai sniedzis ziņas par Floidu.
Viss beidzās 1934. gada oktobrī. Salūza mašīna, kurā “skaistulītis” kopā ar savu sievu un draugiem brauca mājās pa lauku ceļu. Draugi sievietes ar garāmbraucošām mašīnām nosūtīja uz pilsētu sameklēt evakuatoru. Paši devas kājām… Netālu dzīvojošais fermeris, uz lauku ceļa ieraugot smokingos tērptus vīriešus, piezvanīja policijai. Ieraudzīdami likuma sargus, laupītāji skrēja uz tuvāko mežu, Floids šāva un trāpīja policistam kājā. Lai jauktu pēdas, sabiedrotie nolēma šķirties un skriet uz dažādām pusēm. “Skaistulītis” mežā slēpās veselu diennakti. Tad izgāja pie vientuļas fermas, kur tika ļoti labi pabarots un …FBI aģentu sagūstīts. Apšaudes laikā Floids tika ievainots vēderā. Satverot laupītāju, aģents teica: “Skaistulīt Floid, tu esi arestēts par noziegumiem, ko esi pastrādājis pret tautu, nosauc savu sabiedroto vārdus un vietas, kur viņi slēpjas.” Floids atbildēja: “Es, Čarlzs Floids, šķiet, jūs mani nogalinājāt, tad ejiet jūs pie velna…” Tie bija viņa pēdējie vārdi.
“Sabiedrības ienaidnieka Nr.1” bēres notika 1934. gada 26. oktobrī. Viņu pēdējā gaitā pavadīt bija ieradušies fermeri no trim štatiem — apmēram 40 000 cilvēku. Sievietes izmisumā kliedza, vīrieši nekautrējoties raudāja… Kas tad notika?
Bet galvenais ir tas, ka Floids aplaupīja bankas ne savam labumam. Viņa “darbība” notika tā saucamajā “lielās depresijas” laikā. Banku laupīšanas laikā “skaistulītis” iznīcināja visu dokumentāciju, pateicoties tam fermeri tika izglābti no izpostīšanas, no bada. Lielākā daļa fermu bija ieķīlātas, paši fermeri slīka kredītos. Savus kaimiņus Floids “atbrīvoja” no parādsaistībām, no bankrotēšanas. Kur lika naudu? Naudu “skaistulītis” atdeva visiem tiem, kam tā bija nepieciešama. Viņš pirka formas skolēniem, ar “trešo personu” palīdzību iegādājās tehniku fermeriem, remontēja mājas, baznīcas. Sev viņš atstāja summu, kas bija nepieciešama normālai fermera dzīvei, bez pārspīlējumiem. Pat mašīnu Floids iegādājās kopā ar saviem partneriem. Jāsaka, ka summas, ko viņam paveicās iegūt, nemaz nebija tik milzīgas. Ir zināms, ka viņam ne reizi nav palaimējies “paņemt” tik naudas, cik bija solīts par viņa satveršanu. Reti kad summa bija lielāka par 2 tūkstošiem dolāru.
Par Čārlzu Floidu tika sacerētas daudzas dziesmas, starp tām visvairāk pazīstamā ir “Balāde par skaistuli Floidu”, kas joprojām ir populāra vairākos štatos. Par viņu tika uzņemtas filmas, tika sarakstītas grāmatas… Šī cilvēka dzīves aprakstā ir ļoti daudz kas mainīts, daudz kas tiek noklusēts. Bet viss tiek glabāts fermeru pēcteču atmiņās — kā tos viņš izglāba no bada nāves “Lielās depresijas” laikā. No vienas puses, “Skaistulīša” kontā ir pusotrs desmits policistu, sargu, bankas ierēdņu dzīvību. No otras puses, tajā pašā kontā ir simtiem izglābtu ģimeņu, tūkstošiem pateicīgu lauksaimnieku.
Femīdas svaru kausi noteikti noliektos par labu apsūdzētajam, ja tiktu sodīts laupītājs Floids. Fermeru sirdis bija, ir un būs cilvēka Floida pusē.
Dzīvē viss nav tik vienkārši, kā to vēlētos.
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
