V. Stikuts: “Esam nolikti dziļā opozīcijā!”

— Priekšvēlēšanu laikā nebija iespējas pajautāt, kāpēc vēlēšanās startējāt tieši zem Latgales partijas karoga?

— Es sevi neasociēju ne ar ko citu, kā tikai ar Latgali. Šobrīd no Latvijā esošā politiskā spektra, no visiem variantiem Latgales partija man tuvāka. Šobrīd novada pašvaldībā mēs, pieci Latgales partijas deputāti, atrodamies dziļā opozīcijā.
Latgales partija uz vēlēšanām savā komandā aicināja cilvēkus, kuri ir profesionāli un kuriem ir autoritāte, bet diemžēl mums bija jāpieskaņojas tiem likumu ierobežojumiem, kas vienai daļai cilvēku liedza kandidēt un būt par deputātiem. Neskatoties uz to, mūsu komanda izveidojās ļoti laba un darboties spējīga gan pēc izglītības, gan pēc zināšanām, gan pēc pieredzes.

— Līdz jaunajam gadam domei savā darbā bija jāvadās pēc iepriekšējā sasaukuma deputātu apstiprinātā budžeta. Vai jaunais deputātu korpuss kaut ko būtiski tajā mainīja?

— Kaut ko pamainīt būtībā bija diezgan grūti, tika veikti nelieli grozījumi, jo parādījās citas prioritātes, vairāk atraktīvas lietas, dažādi jauni iepirkumi, bet iespēju lieliem manevriem nebija.

— Pēc ilgiem laikiem gadu mija Dagdā atkal tika svinēta ar uguņošanu…

— To sponsorēja uzņēmēji, es gan nepārbaudīju, bet sacīja, ka uzņēmēji šim pasākumam iztērējuši 800 latu. Es gan nedomāju, ka uguņošana ir kaut kas tik ļoti nepieciešams, bet tā būtu cita tēma par prioritātēm.
Pērnā gada budžetā radās pārpilde, tā tika izmantota jaunu darbinieku štatu ieviešanai, tādu, kurus mēs iepriekšējā sasaukumā nebijām budžetā plānojuši un ļoti iespējams nebūtu ieviesuši. Iepriekšējā sasaukuma dome to noteikti nebūtu atļāvusies darīt. Iepriekšējos gados nācās pārdzīvot bankas krīzi un aizņēmumu 600000 latu spējām atdot valsts kasei. 2012. gada beigās uz 2013. gadu ieplānojām paaugstināt visiem strādājošiem darba algu par 20 latiem. Tāpēc šogad šai domei ir vieglāk — klāt vajag pielikt tikai piecīti. Valsts pieņemtā minimālās darba algas apjoma palielināšana traģiski neietekmē šī gada budžeta plānošanu. Protams, prioritātes mainās līdz ar cilvēkiem.

— Varat atklāt, uz ko tiek vai tiks likti akcenti tagad?

— Lielāks akcents likts uz izklaides pasākumu rīkošanu, sporta aktivitātēm, agrāk tas bija mazāks. Es neredzu īpašu atšķirību attiecībā uz nemainīgo budžeta daļu — izdevumi apkurei, komunālie maksājumi un tamlīdzīgi izdevumi, kas saglabājas aptuveni vienādā līmenī no gada uz gadu.

— Tādi lieli un nozīmīgi projekti, kādus realizēja iepriekšējais sasaukums, ir sagaidāmi?

— Šobrīd pie apvāršņa mēs tos projektus neredzam, jo arī valstī nav startējusi nekāda programma. Bet dome šobrīd ir gatava paņemt kādu no projek- tiem tikai tad, ja būs valsts kases aizdevums līdzfinansējuma daļai, jo sava finanšu rezerve projektu ieviešanai nav atstāta. Mēs agrāk vienmēr turējām rezervē kādu daļu savas naudas un valsts kasē aizņēmāmies naudu tikai ļoti lieliem projektiem. Sīkus projektus līdzfinansējām no tekošā konta, arī sabiedrisko organizāciju projektus. Tas bija iespējams, jo bija rezerve. Šobrīd atstāta rezerve 30000 neparedzētiem gadījumiem, kas nav daudz. Iepriekš plānojām budžeta izpildi par 98% ar domu, ka nekad nevar zināt, kā valstī kopumā veiksies ar nodokļu iekasēšanu, tas deva iespēju manevram ar 2%, kurus budžeta grozījumos uzskatu veiksmīgi varējām pakāpeniski lietot, ja veicās ar izpildi.

— Kas ir ar Krājbankā iestrēgušo naudu?

— Pagaidām par to ne ziņas, ne miņas, kā es saprotu, tā nauda mums būs zudusi. Ja administrators atgūtu šo naudu, tad tas domei būtu ļoti liels atspaids — tie tomēr ir vairāk nekā 600 000 latu!

— Ko jūs un jūsu komanda gribat paveikt šajā domē?

— Mēs vispirms kā komanda gribam līdzvērtīgu attieksmi. Jo vēlētāji uzticību devuši gan vieniem, gan otriem un nevajadzētu mums te ienest lielās politikas dalīšanas principu skaldi un valdi, kad izveidojas grupas vai koalīcijas, pieskaņojoties situā- cijai Saeimā. Tas nav pareizi attiecībā uz vietām novados un es šo variantu neatbalstu. Tā ir jauna vēsma vietējās varas līmenī, kur, piekopjot šīs lielās politikas spoguļattēlu, būtībā ļoti pasliktinām demokrātisko procesu virzību uz vietas. Šobrīd pie varas kopumā nāk karjeras politiķu paaudze, kuriem diemžēl maza izpratne par demokrātiskas pārvaldības principiem, galvenais karjera. Tiek ierobežoti citi cilvēki ar baiļu sajūtas radīšanu , kas būs, ja būšu nepareizajā pusē, nepareizi domāšu? Līdz ar to ir iespējas zaudēt kādu savas labklājības daļu, tikt ierobežotam profesionālā izaugsmē — kaut kā tā tas varētu attīstīties. Tas ir visnepatīkamākais, kas varētu notikt. Vajadzētu vienoties, lai nekāds dalījums nepastāvētu, tikai nezinu kā to izdarīt, jo tas laikam ir atkarīgs no domes vadības. Kā tā veido komandu un ar kādām metodēm grib strādāt, tādi arī pēc tam sagaidāmi darba rezultāti un darba vide. Visiem jāmācās būt uzmanīgiem ar līdzcilvēkiem, it īpaši tik stresa pilnā pasaulē.

Protams, mūsu piedāvājumi ir pamatojoties uz iesniegumiem no pašvaldību iestāžu vadītājiem, iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Vēlamies saglabāt atklātību lēmumos un administrācijas darba stilā. Vajadzības ir daudz, katru gadu ir jāpilnveido iestāžu darbs. Piemēram uzskatu, ka šobrīd rentgena aparāta iegāde mūsu veselības un sociālo pakalpojumu centram ir primāri risināms uzdevums. Tas ir dārgs aparāts, nepietiek sava budžeta, ir jāņem aizņēmums valsts kasē. Bet tas ir jānopērk. Kad cilvēks dodas pie ģimenes ārsta un saka: “Man tur sāp!”, kā lai ārsts redz, kas sāp? Ja nav normāla rentgena aparāta, nevar neko. Es uzskatu, ka tas ir primārais jautājums. Pārējie ir pakārtoti, jo kosmētiskie uzlabojumi tai vai citā iestādē var pagaidīt — tie neskar cilvēka vajadzības fiziski.

Otra lieta — mēs, piecu Latgales partijas deputātu grupa, gribam, lai reiz pa visām reizēm tiktu atrisināts Dagdas Romas katoļu draudzes dekāna sadzīves apstākļu jautājums un iesniedzām attiecīgu priekšlikumu līdzekļu piešķiršanai no novada domes budžeta. Viņš dzīvo vecajā mājā, kas ir sliktā stāvoklī, bet iesāktā jaunbūve centrā, nav pabeigta. Pašvaldība iepriekšējos budžetos vienmēr bija pretimnākoša un iedalījām draudzei 8-10 tūkstošus latu gadā, lai ēkā turpinātos būvdarbi. Vienmēr esam palīdzējuši visām konfesijām, bet sevišķi gribējās pabeigt iesākto ēku centrā, jo katoļu draudze tomēr ir dominējošā draudze novadā. Taču tā kā to šobrīd prasa opozīcijā nolikta partija, tad izskatās ka naudas nebūs.

Mēs gribētu, lai katra pagasta pārvalde būtu nodrošināta ar savu komunālo traktortehniku, lai savus komunālos uzdevumus varētu veikt paši, nepieskaņojoties privātā sektora iespējām, kas un kad tur atbrauks un izdarīs vajadzīgos darbus. Mēs jau iepriekš pamazām virzījām šo programmu un tehnika tika nopirkta Asūnei, Ķepovai, Bērziņiem, Svariņiem. Ir jāturpina piešķirt finansējumu šim mērķim, jo tehniku vajag arī Andrupenei, Šķaunei un visiem pārējiem.

Juris ROGA