R. Nipers: “Nepieciešamas radikālas pārmaiņas!”

— Ar cerībām attīstīt novadu. Es balotējos vēlēšanās, jo Dagdas novads, manuprāt, ir viens no atpalikušākajiem Latvijā. Pašlaik visas ražotnes novadā ir likvidētas, palikušas tikai zemnieku saimniecības un vairākas tirdzniecības un pakalpojumu vietas, kurās tiek nodarbināti ap trīs simtiem privātajā sektorā nodarbināto.

— Vai tikai tā ir Dagdas novada lielākā problēma?

— Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā. Domes lēmējvara ir tiem piecpadsmit deputātiem, kurus ir ievēlējuši novada iedzīvotāji. Izpildvara ir domes vadītājs un domes institūcijas, kas ar novada iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteiktās funkcijas. Iedzīvotāji maksā nodokļus, par ko valsts un pašvaldības pretī sniedz pakalpojumus (veselības aprūpe, izglītība, kultūra, infrastruktūra...). Valsts izmanto nodokļus, lai veiktu ienākumu pārdali un atbalstītu trūcīgākus sabiedrības locekļus. Bet pašlaik pašvaldība lielus līdzekļus tērē sevis uzturēšanai. Jo lielāks sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits, jo nabadzīgāka valsts vai pašvaldība.

Pašlaik likums paredz, ka pašvaldības deputāts savus pienākumus pilda no darba brīvajā laikā. Realitātē deputāts, atnākot reizi mēnesī uz komitejas un domes sēdi, fiziski nespēj izprast to informāciju, par ko ir jābalso domes sēdēs. Praktiski visus novada lēmumus realizē vienpersoniski domes vadītājs, un pašvaldību deputātiem ir maza ietekme uz novada darbu. Tāpēc ir jāpiekrīt pašvaldību ministra Sprūdža kunga iecerei, ka varētu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu — pildīt deputāta pienākumus pilnu darba laiku. Tad varēs panākt lielāku pašvaldību darba efektivitāti un rīcībspēju. Vienpersoniskā pašvaldību vadīšana noved novada attīstību galējībās. Kā, piemēram, ir ar Dagdas pilsētu, kas no pašas sakoptākās pilsētas statusa 2001. gadā noslīdēja līdz atpalikušākajam novadam 2011. gadā.

— Top jauns budžets. Vai viss ir, kā vēlaties?

— Nē, mēs karojam ar veco mantojumu. Novada struktūras piedāvā savus variantus un komiteju sēdes ilgst līdz vēlam vakaram, jo izskatām katru punktu, pieprasījumu, prioritātes. Tagad deputātu korpuss ir daudz kompetentāks par iepriekšējo sasaukumu, kur daudzi deputāti bija mēra pakļautībā un ietekmējami. Tagad, kad likums mainīts un vadītāji nedrīkst būt par deputātiem, mums ir gandrīz visi neatkarīgi deputāti un līdz ar to katram ir savas domas un katrs jautājums tiek vispusīgi izrunāts.

Tomēr neadekvāts ir pats galvenais — dome sevis un struktūru uzturēšanai tērē 5 līdz 7 miljonus latu aptuvenos ciparos (funkciju uzturēšanas izdevumi 1.4 miljoni un darba algām 3.5 miljoni). Līdz ar to nepietiek naudas pakalpojumu sniegšanai novada iedzīvotājiem un līdz ar to, faktiski, novads ir atpalikušāko skaitā. Mūsu novada domē ir neadekvāti liels nodarbināto skaits attiecībā pret iedzīvotājiem.

— Iepriekšējais domes sasaukums realizēja vairākus projektus, šis sastāvs pagaidām nevar lepoties ar lī- dzīgiem panākumiem...

— Salīdzinot pēdējos gados realizētos ceļu atjaunošanas projektus ar kaimiņu novadiem, rodas liels izbrīns. Krāslavas novadā no 2010. gada ir realizēti 26 projekti ar finansējumu desmitiem miljonu latu apmērā, Aglonas novadā pieci projekti, bet Dagdas novadā pa četriem gadiem ir realizēti tikai divi projekti — 2011.gadā Dagdas pilsētā “Daugavpils ielas rekonstrukcija un gājēju celiņa izbūve” un “Tilta rekonstrukcija Daugavpils ielā pāri Narūtas upei”. Izšķērdēti miljoni latu nodokļu maksātāju naudas nejēdzīgos projektos, piemēram, muzeji Ķepovā un Jaundomē, Svariņu pagastā uzceltā sporta zāle, ko apmeklē nedaudzi. Dagdā, Liepājas ielā, kur katra trešā māja ir neapdzīvota, realizēts ūdensapgādes un kanalizācijas projekts.

Pašvaldībai ar projektiem jāskatās ilgtermiņā, ko tie dos iedzīvotāju labklājības celšanai. Tie muzeji, kas uzbūvēti, ir liels slogs pašvaldībai. Faktiski tika mākslīgi paaugstināts domes budžets, bet tas nav labi. Pašvaldība nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šī ir privāta sektora darbības sfēra, viņi to nedrīkst darīt. Var uzbūvēt un izīrēt privātam sektoram, pretējā gadījuma tā ir uzņēmējdarbības graušana. Jums ir avīze, tas ir jūsu darbības lauks. Pašvaldība veidojot savu mediju, grauj uzņēmējdarbību, jo konkurē ar jums, un konkurence ir nevienlīdzīga.

— Vai esat gatavs veikt pārmaiņas?

— Pašreizējā vadība faktiski turpina agrāko kursu, kaut kādas izmaiņas ir, bet ļoti lēnas. Nepieciešamas radikālas pārmaiņas, kas varētu notikt vienlaikus ar valstiskām reformām, citādi neizdodas.

— Kas ir svarīgākais, ko jāpaveic?

— No tautsaimnieciskā viedokļa ir svarīga novada pārvaldes izmaksu efektīva izmantošana, pašvaldības budžeta lielums un tas, kā šis budžets tiek izlietots tādā mazā novadā kā Dagdas novads. Salīdzinot Dagdas novadu ar citiem ar apmēram vienādu deklarēto iedzīvotāju skaitu (ap deviņiem tūkstošiem iedzīvotājiem), tad tur tiek nodarbināti novada domes štatos vidēji no 200 līdz 400 darbiniekiem. Dagdas novada pašvaldības darbinieku skaits ir du- bultliels — 733 darbavietas. Pašlaik Dagdas novada pašvaldība pēc struktūras vairāk atbilst sociālajai iestādei, pastāvīgi veidojot jaunas darba vietas novada štata vienībās ar mērķi nodrošināt labklājību aptuveni 700 novada iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti novada domes struktūrās, bet pārējie 70 % novada iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa. Novadā deklarēti 8886 iedzīvotāji, bet faktiski ir tikai 5500. Nodarbinā- tības valsts aģentūrā ir reģistrēti 1050 bezdarbnieki, 1169 bērni un skolēni, 2000 pensionāri, privātajā sektorā ir tikai 330 strādājošie un iztrūkstošie 3400 novada iedzīvotāji, jādomā, slēpjas mežos...

Saņemot no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļus, 64 % no kopējā budžeta uz neesošo novada iedzīvotāju skaita rēķina, pašvaldība varētu piedāvāt lielāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu novadā palikušajiem iedzīvotājiem. Bet lielāko daļu budžeta iztērē sevis uzturēšanai. Rezultātā novada attīstībai vienkārši nepaliek līdzekļu, jo novada pārvalde ir nesamērīgi liela, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskas darbības un pamatā strādā sevis uzturēšanai.

Mani arī pārsteidz atsevišķu domes darbinieku nekompetence ekonomikā. Valda uzskats, ka uzņēmējdarbība novadā nav vēlama un tādēļ tā būtu jāizskauž, ka nauda novada budžetā tiek saņemta no “lādītes” un lielākie nodokļu maksātāji ir novada domē nodarbinātie. Ja pieņemtu šos maldīgos uzskatus, tad domē vajadzētu pieņemt darbā 1000 bezdarbniekus ar labu darba algu un kādi būtu nodokļu ieņēmumi! Pašvaldība un valsts būtu vienā mirklī glābta no krīzes!

— Jūs taču esat domē, lai lietas sakārtotu. Izdodas?

— Mēģinām, ar deputātiem runāju. Izsūtu viņiem uz e-pastiem informāciju par makroekonomiku. Ir arī dažas pozitīvas pārmaiņas. Jau notika pagastu pārvalžu optimizācija — Šķaunē un Bērziņos ir viens vadītājs. Šo darbu, ceru, turpināsim, kaut pagaidām konkrēti nekas nav lemts. Vajag pieņemt radikālus lēmumus un jāsamazina pašvaldībā strādājošo skaits. Tagad ir tā — tas labs cilvēks, paņemam darbā un maksājam labu algu. Bet viņam vajag arī aprīkotu darbavietu, datoru, automašīnu, garāžu... Tas velk līdzi papildus finansējumu. Pašvaldības nav pelnoša struktūra, to uztur nodokļu maksātāji. Kā valsts pārvalde tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai. Arī likumi tiek pieņemti, kas nodrošinātu viņu eksistenci.

— Par jaunu štatu vienību izveidošanu taču tiek balsots?

— Jā, ar minimālu balsu pārsvaru tomēr tos štatus ievieš. Pusgada laikā esam radījuši vairākas jaunas štata vienības. Arī jaunajā budžetā tiek diskutētas jaunas štatu vietas.

— Varbūt bez tām nevar iztikt?

— Var iztikt. Ir ārzemju pieredze un pētījumi, kas to apliecina.

— Tavos argumentos, priekšlikumos ieklausās?

— Dažus manus priekšlikumus novada dome pat ignorē un tie netiek izskatīti pat komitejā. Lūdzu sniegt informāciju domes deputātiem par sociālekonomiskās attīstības faktoriem Dagdas novadā, izvērtēt faktorus, kāpēc novads savā attīstībā nokļuvis starp atpalikušākajiem novadiem valstī.

Lūdzu izvērtēt domes amatpersonu darbību saistībā ar problēmām sākt laicīgi apkures sezonu 2013. gada rudenī, katlu mājā Mičurina ielā 12A. Toreiz amatpersonu nolaidības dēļ netika apkurināta skola, bērnudārzs, cieta iedzīvotāji. Lūdzu sniegt ziņojumu, cik lieli finansiālie līdzekļi ir izlietoti Tūrisma informācijas centra ēkas iegādei, remontam un informāciju par centra uzturēšanas izdevumiem 2013. gadā. Neviens no tiem netika skatīts.

Savukārt, tikšanās ar iedzīvotājiem, ar uzņēmējiem, kas tagad notiek, tie arī ir mani priekšlikumi, kuri tika realizēti.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA