Saņemtie apkures rēķini par decembra mēnesi daudziem Krāslavas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem izraisīja šoku. Kāpēc maksa par kvadrātmetru salīdzinājumā ar novembra mēnesi tik strauji palielinājās, ja decembrī lija lietus, bet neliels sals bija jūtams tikai Jaunā gada priekšvakarā? Ar šo jautājumu redakcijā vērsās kooperatīva “Florupīte” iedzīvotāji, kā arī citi pilsētas iedzīvotāji. Gribam piebilst, ka daži krāslavieši, kas mums zvanīja, maigi izsakoties, šaubījās par piedāvāto rēķinu korektumu. Loģika ir vienkārša: pilsēta tiek apkurināta ar šķeldu, bet maksa par kvadrātmetru līdzinās to pilsētu līmenim, kur apkurei tiek izmantota gāze.
Protams, ka “Ezerzeme” pēc atbildes steidzās pie SIA “Krāslavas nami” priekšsēdētāja Valērija Maslova. Bet viņš, lūk, nepiekrīt pilsētas iedzīvotāju pieņēmumiem. Novembrī, pēc viņa teiktā, gaisa vidējā temperatūra bija +5,2 grādi, bet decembrī — tikai +1grāds. Attiecīgi palielinājās arī siltumenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu mājās. Novembrī apmaksa par siltumu vidēji bija 60 santīmi par kvadrātmetru, bet decembrī — jau 80 santīmi. Maslova kungs uzsvēra, ka aprēķini netiek ņemti no debesīm, bet gan pamatojoties uz mājās uzstādīto skaitītāju rādījumiem. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir jāzina, ka siltuma patēriņš palielinās ne tikai aukstā, bet arī vējainā laikā. Tāpēc iedzīvotāju interesēs ir noskaidrot, kur siltums tiek zaudēts un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai “naudu neizmestu vējā”. Nu bet kad saruna sākās par dzīvojamo kooperatīvu “Florupīte”, noskaidrojās, ka iedzīvotāji vispār var palikt bez siltuma. Kooperatīva parāds, ko sastāda daudzdzīvokļu mājas Āronsona ielā 4 un 5, kā arī Artilērijas 1 un 5, ir 40 tūkstoši latu. Pēc Valērija Maslova teiktā, tik radikālas darbības kā siltuma atslēgšana uzņēmums “Krāslavas nami” neveic tikai tādēļ, ka redz kooperatīva “Florupīte” pašreizējā valdes priekšsēdētājā Andrī Misjūnā prātīgu cilvēku, kurš tiecas labot situāciju, bet tas viņam vēl tik viegli nepadodas. Bet ja kooperatīvs nepildīs vienošanos par parāda pakāpenisku dzēšanu, tad nāksies pielietot citu pilsētu pieredzi un labākajā gadījumā apkures sezonu sākt tikai decembrī. Kaut gan Ministru Kabineta noteikumi šādos gadījumos ļauj pilnībā pārtraukt siltuma padevi.
Atmaksa par nesaimniecisku rīcību
Pēc Andra Misjūna teiktā, šāda situācija kooperatīvā ir veidojusies tādēļ, ka viņa priekšgājēji, un viņu bija diezgan, neapgrūtināja sevi ar saimnieciskās darbības veikšanu.
“Nezināju, ar ko iesākt darbu. Kooperatīva valdes kabinetā neatradu pat kalkulatoru. Ko lai vēl saka par nepieciešamās dokumentācijas atskaiti,” stāsta viņš.
Protams, uzreiz vajadzēja risināt tādu problēmu kā māju apkalpošana, darbā pieņemot pastāvīgu grāmatvedi, sētnieku un santehniķi. Bet pats galvenais jautājums — darbs ar parādniekiem, kas netika kontrolēts vismaz divdesmit gadus. Iedzīvotāju, kuri nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem un neapmaksā apkures rēķinus, skaits diemžēl palielinās ar katru gadu. Parādnieku sarakstā galvenokārt — trīsistabu dzīvokļu īpašnieki. Ir dzīvokļi, kam parāds ir viens vai divi tūkstoši latu, bet to īpašnieki atrodas ārpus valsts robežām. Zaudējot jebkādu cerību, ka šie cilvēki kādreiz atdos parādus, Misjūns vērsās pie tiesas varas. Protams, kooperatīva priekšsēdētājam bija nepieciešama milzīga pacietība. Bija nepieciešams ilgs laiks, lai sameklētu parādniekus. Bet nodot lietu tiesā, pēc Andra vārdiem, nav nekas cits kā ceļojums pa mokām. Bet viņš panāca to, ka no 17 dzīvokļu īpašniekiem parādi tiks piedzīti likumīgā ceļā. Situācijā ar parādu atmaksāšanu SIA “Krāslavas nami” A. Misjūnu neliek mierā. Lai izpildītu vienošanos, visi ikmēneša maksājumi kooperatīva iedzīvotājiem jāveic simtprocentīgi.
Visiem neizpatiksi
Andris Misjūns saka, ka viņš nav no malā sēdētājiem un darīs visu, lai attaisnotu to kooperatīva “Florupīte” iedzīvotāju cerības, kuri viņu ievelēja priekšsēdētāja amatā nu jau otrajam valdīšanas periodam. Bet ir arī tādi, kuri atklāti liek “pagales spieķos”. Šie cilvēki, kā saka Misjūns, staigā pa dažādām instancēm ar sūdzībām, mēģinot sabojāt viņa reputāciju. Tā sakot —kooperatīva valdes priekšsēdētājs iedzīvojas uz citu rēķina. It kā par kooperatīva naudu Misjūns sev esot uzbūvējis ne vienu vien māju. “Var gadīties, ka kādam nepatīk, ka es cenšos ieviest kārtību un ierodos parādnieku dzīvokļos, lai pārbaudītu skaitītāju rādījumus,” prāto Andris.
Jāpiebilst, ka Misjūna kungs nesaprot, kāpēc pēc skaidrojuma par decembra rēķiniem kooperatīva iedzīvotājiem bija nepieciešams vērsties avīzes redakcijā, bet ne pie viņa personīgi? “Visu laiku es, protams, kabinetā nesēžu, jo man jāpilda daudz citu darbu. Bet tur vienmēr ir grāmatvedis, kurš spēj atbildēt uz ļoti daudziem iedzīvotāju jautājumiem. Ja neapmierina grāmatveža atbildes — zvaniet man. Mana mobilā telefona numurs ir zināms visiem bez izņēmuma, kā arī zināms tas, ka vienmēr esmu sasniedzams gan dienā, gan naktī,” saka Andris.
Pēc Misjūna teiktā, viņam nav nedz brīvdienu, nedz svētku dienu. Ziemassvētku laikā vienā no mājām aizsērējās kanalizācija, un lai likvidētu šo problēmu, bija nepieciešamas trīs dienas. Līdzīga situācija atkārtojās Jaunajā gadā. Nesen applūdināti bija vienas kāpņu telpas iedzīvotāji no piektā līdz pirmajam stāvam. Vaininieks izrādījās Daugavpilī, un, lai viņu sameklētu, Misjūnam bija nepieciešama vesela diena. Ir vien jāpiebilst, ka kooperatīvam nav transporta, un problēmu risināšanas gadījumos priekšsēdētājam nākas izmantot savu personīgo transportu.
SIA “Krāslavas nami” aicina regulēt siltuma padevi atkarībā no āra gaisa temperatūras. Tā sakot, ka tiks ieekonomēti arī iedzīvotāju līdzekļi. “Tas viss ir pareizi, bet pamēģini cilvēkiem izpatikt!” iesaucas Andris. Vieni sūdzas, ka dzīvokļos ir auksti, citi uztraucas par siltuma ekonomiju. Daudzi cilvēki diemžēl nesaprot, ka betona mājas ir pakļautas tādām atmosfēras parādībām kā lietus, vējš un, protams, sals. Ja cilvēks dzīvoklī tapetes ir uzlīmējis uz plikas sienas, tad par kādu siltumu vispār var būt runa?! Vēl jo vairāk, ka mājai no vienas puses ar atklāts lauks. Bet, lai pašiem pieliktu kaut vismazākās pūles, cilvēki meklē vainīgos. “Tāpēc tā arī dzīvojam,” savu stāstu pabeidza Misjūns
Valentīna SIRICA
.jpg)
