Latvija ir atradusi jaunu veco valdību

Pēc Straujumas teiktā izriet, ka jaunā komanda mācēs izpildīt savus uzdevumus sarežģītajā pirmsvēlēšanu gaisotnē, kad katra partija “velk sedziņu” uz savu pusi. “Manuprāt, komanda ir izveidota ļoti laba,” atzinās pirmā premjerministre. Lai arī cik simpātiska un pieticīga izskatās Straujuma, šādam vērtējumam piekrist ir diezgan sarežģīti.

Galvenais sadursmes akmens pēdējās dienās bija daudz cietusī Ekonomikas ministrija. Reformu partija uzstāja, ka šī joma arī turpmāk jāpārvalda Danielam Pavļutam. “Reformisti” uzsvēra, ka viņš ir sasniedzis augstus rezultātus — uzsāka gāzes tirgus liberalizāciju, ierobežoja “ātro kredītu” visatļautību, nodrošināja lielāku caurspīdīgumu subsidētās enerģijas jomā. Pie tam Pavļutam ir nozaru asociā- ciju atbalsts. Vismaz pret viņu neuzstājās biznesmeņi. Bet Straujuma paziņoja, ka Pavļuts bija kurators celtniecības sfērā, kuras kļūdu dēļ notika traģēdija Zolitūdē. Un ja jau iepriekšējā valdība uzņēmās “politisku atbildību”, tad jaunajā valdībā Pavļutam vietas nav.

“Reformisti” vairākas dienas saasināja situāciju un pat draudēja palikt opozīcijā. Viņus var saprast: Pavļuts — viens no nedaudzajiem šīs partijas pārstāvjiem, kurš vismaz kaut ko nozīmē. Līdz ar vēlēšanu tuvošanos RP nav izdevīgi zaudēt savus kadrus. Bet rezultātā uzvarēja “Vienotība”: Pavļuta vietā viņi izvirzīja Vjačeslavu Dombrovski. Nav izslēgts, ka Pavļuta atcelšana no amata bija ekonomisko grupējumu, kas saistās ar “Vienotību”, atriebība.

Tik pazīstamas sejas

Kā jau iepriekš tika minēts, Straujumas valdību par “jaunu” var dēvēt ļoti nosacīti. Valdošās koalīcijas sastāvs tika mainīts ļoti minimāli — tur pieaicināja Zaļo un zemnieku savienību, pārējie spēles dalībnieki — joprojām tie paši. Kas attiecas uz ministriem, tad seši no tiem palika valdībā.

Savus posteņus Ministru Kabinetā saglabāja Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs un Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš, tiesa, bija nokļuvis kritikas krustugunīs pēc traģiskajiem notikumiem Zolitūdē. Bet prezidents Andris Bērziņš lika noprast, ka viņš atbalsta Kozlovska kandidatūru, jo tieši viņam ir nepieciešams veiksmīgi pabeigt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Kas attiecas uz Rinkeviču, tad ne ar ko īpašu viņš pēdējo gadu laikā nav izcēlies. Izņēmums ir tikai bijusi viņa personīgā piedalīšanās geju parādē, ko Latvijas ministri pirms tam nav darījuši. Bet lielākie mēdiji ne īpaši afišēja šo faktu, kā tikai to, ka tauta nav pamanījusi sava pārstāvja īpatnības. Visos pārējos jautājumos Rinkevičs atbalstīja atturīgu un korektu stilu, kas bija veidots ierēdņu amata pienākumu pildīšanas vairākos gados.

Par ministra amata pienākumu veikšanas cienīgu atzina arī Finanšu ministru Andri Vilku, kas šķiet pavisam savādi. Finanšu ministrs ne vienu reizi vien ir ziņojis, ka plāno pamest politiku, jo viņu neapmierina alga valdībā. Šie solījumi izskanēja tik bieži, ka Vilka atbrīvošana no amata šķita vienīgais pareizais risinājums. Bet nē, “Vienotība” nolēma viņam piedāvāt izņēmumu. Ticamāk, ka neviens nopietns kandidāts vienkārši nevēlējās pārvākties uz ministra krēslu uz kādiem nieka deviņiem mēnešiem.
Darbu Ministru Kabinetā turpinās Kultūras ministre Dace Melbārde, ko izvirzīja Nacionālā apvienība. Melbārde savus amata pienākumus sāka pildīt tikai pirms dažiem mēnešiem, pēc tam, kad “nacionālajiem” no amata nācās atsaukt Žanetu Jaunzemi-Grendi. Tā ka spriest par jaunā ministra iespējām pagaidām vēl pāragri. Ņemot vērā viņas daudzo gadu pieredzi šajā jomā, var ticēt, ka milzīgu “izgāšanos” nebūs.

Satiksmes ministriju joprojām vadīs “Vienotības” un “Olšteina grupas” protežē Anrijs Matiss. Jebkurai partijai šī ietekmīgā sfēra ir gards kumosiņš. Pēdējo gadu laikā Matiss sevi ir parādījis kā tipisks ierēdnis — strādāja klusi, ne ar vienu nestrīdējās, lielas reformas neveidoja.

Neņemot vērā savu unikālo nepopularitāti, savu posteni valdībā saglabāja arī Veselības aizsardzības ministre Ingrīda Circene. “Vienotību” nemulsināja ne nozaru organizācijas iebildumi, ne politiķa fenomenāli zemais reitings. Tas ir kārtējais pierādījums tam, ka valdošos nemaz neuztrauc sabiedrības viedoklis. No citas puses, citu pretendentu pārstāvēt visproblemātiskāko sfēru vienkārši nebija. Šogad Circene mēģinās īstenot savu dīvaino sapni par obligāto medicīnisko apdrošināšanu. Tiek plānots, ka “medicīniskais nodoklis” Latvijā jau tiks ieviests vasarā. Priekšā vēl ir arī mokošā cīņa par palīglīdzekļiem medicīnai.

Mazliet novitātes

Valdībā būs arī jaunas sejas. Kaut arī šeit novitāte būs stipri nosacīta, jo lielākā daļa no viņiem jau kādreiz esot bijuši ministri. Galvenais pārsteigums — “Zaļais” Raimonds Vējonis Aizsardzības ministra amatā. Tas ir vēl viens oriģināls pierādījums tam, kas apliecina, ka Latvijas politiķi (ja ir nepieciešams) tiks galā ar visu — no zemkopības līdz pat tankiem un lielgabaliem. Vējonim ir liela pieredze vides un reģionālās attīstības ministrijas vadīšanā, bet šo jomu viņam neuzticēja. Kā kompromisa variantu “Vienotība” sabiedrotajiem piedāvāja militāro jomu, pagrūžot malā Arti Pabriku. Jā, lūk, jums kārtējais politiķu zemiskums. Vēl pirms mēneša “Vienotība” divas reizes visiem spēkiem mēģināja, lai Pabriks kļūtu par premjeru, bet tagad viņš izrādījās nederīgs pat ministra amatam.

Vēl viens “nepamanāms” politiķis — Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš no Izglītības ministrijas neredzami ir pārcēlies uz Ekonomikas ministriju. Bet to var uztvert kā taisnīguma atjaunošanu, jo Dombrovskis ir pazīstams kā spēcīgs ekonomists.

Tikai nav skaidrs, ko viņš darīja Izglītības ministrijā. Pavisam cita lieta — jaunā ministra liberālie uzskati. Politiķim “tirgus atrisina visu”. Gribas ticēt, ka jaunais nozares vadītājs turp neatgriezīsies.

Daudziem kā nepatīkams pārsteigums bija Inas Druvietes atgriešanās Izglītības ministres amatā. Šī dāma ir labi pazīstama ar patiesi neprātīgo nacio-nālismu. Vismaz šo skolotāju nelatviskās skolas atceras labi kopš viņas iepriekšējās valdīšanas. Tāds cilvēks izglītības jomā ir izdevīgs “Vienotībai”, kas pirms vēlēšanām noteikti sacentīsies ar VL - TB/LNNK par nosaukumu “visaktīvākie patrioti”. No otras puses Druviete sevi rekomendēja kā nopietnu reformu pretinieks augstākās izglītības jomā. Darbojoties Saeimā, vairākus gadus viņa ieņēma citu izglītības ministru kritiķa lomu. Interesanti, vai viņa spēs pārspēt savu priekšteču rezultātus?

Jāņa Dūklava atgriešanā Zemkopības ministra amatā var vērtēt pozitīvi. Savā laikā viņš diezgan veiksmīgi vadīja šo nozari un ar populismu nenodarbojās. Pie tam Dūklavs patiesi orientējas viņam uzticētās tēmas attiecīgajos jautājumos. Tuvākajos mēnešos nāksies viņu pilnīgāk iepazīt, jo Dūklavs, pilnīgi iespējams, tuvojošajās vēlēšanās kļūs par premjera kandidātu no ZZS.
Vēl viens labs jaunums — Labklājības ministrija beidzot atbrīvojās no savas “dzelzs lēdijas”. Protams, viņas turpinātājam Uldim Augulim ne- nāksies viegli — sarežģītās sociālās reformas Latvijā izbēgt nav iespējams. Tāpēc maz ticams, ka viņš bērnudārzos mēģinās ieviest mācību līdzekli radikāla feminisma gaisotnē. Bet gan jau Augulim pietiks prāta neskart pensionāru, jauno māmiņu un citu pakļauto jūtas.

Pilnīgi jauna seja valdībā — Reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Kontrole pār šo jomu nacionālajiem ir jo īpaši nozīmīga, jo pašlaik ir iesācies jaunais ES finanšu plānošanas periods. Tas nozīmē, ka ministram būs liela ietekme eirofondu jauno porciju sadalē. Kas attiecas uz ministru, tad viņš būs klusais pavēļu no augšas izpildītājs. Tāpēc Cilinska uzmanība ļaus izvairīties no kļūdām, ko savā laikā pieļāva Edmunds Sprūdžs, kurš, kaislīgi virzoties uz vistrakākajām reformām, ātri pret sevi nostādīja visus padotos.

Tieslietu ministriju vadīs Nacionālās apvienības uzlecošā zvaigzne Baiba Broka. Viņai ir iespaidīga juridiska pieredze un viņa ir strādājusi par konsultantu pie iepriekšējā ministra Jāņa Bordāna. Pie tam Broka, kā Rīgas mēra kandidāte, palīdzēja VL-TB/LNNK galvaspilsētā sasniegt augstus rezultātus, pat apsteidzot “Vienotību”. Runā, ka viņa var būt par premjera kandidātu no “nacionālistiem”. Bet tamdēļ ir nepieciešama pieredze valdībā. No otras puses, no Brokas pilnīgi var sagaidīt “skrūvīšu piegriešanu” nacionālajos jautājumos. Kā zināms, Tieslietu ministrija pārrauga Valsts valodas centru. Ko lai saka, pie tā mēs jau esam pieraduši.

Pirmajās simts dienās kritizēt valdību nav pieņemts. Šai komandai laika garam ieskrējienam vienkārši nebūs. Opozīcija prognozē, ka jau Līgo svētkos viņi būs sastrīdējušies gaidāmo vēlēšanu dēļ. Visticamāk, tā arī notiks. Bet pagaidām tomēr ir cerība, ka jaunā valdība noturēs pieticīgos Valda Dombrovska sasniegumus un nodrošinās cilvēkiem kaut nelielu stabilitāti un pārliecību nākamai dienai. Cerēt uz ko lielāku laikam būtu naivi.

Viktors UDRIŠS