18. janvārī Krāslavas tautas namā svinīgi atklāta Vitauta Mihalovska foto izstāde “Krāslava”. Izstādes koncepcija ir vienkārša, — parādīt Krāslavu un tās iedzīvotājus pārmaiņu laikā, kad daudz kas grūst un daudz kas nezināms nāk vietā. Atmodas laika notikumi galvenokārt koncentrējās Rīgā. Cilvēki no visām Latvijas malām ieradās galvaspilsētā, lai veidotu barikādes, piedalītos manifestācijās un būtu kopā, kad atdzima neatkarīga valsts. Bet kas notika tālāk no centra? Kā tas atspoguļojās mazpilsētās un laukos? To mums pastāsta Vitauta Mihalovska fotogrāfijas.
Izstādes atklāšanā piedalījās fotogrāfi no Krāslavas, Daugavpils, Jēkabpils, Preiļiem un citi interesenti. Uz to norādīja pasākuma vadītāja Inga Kavinska: “Šodien uz vienu kvadrātcentimetru šajā zālē ir ļoti liela fotogrāfu koncentrācija, kuri nav pieraduši klausīties, bet skatīties un meklēt sev vien zināmus un tīkamus kadrus. 18. janvāris ieies Latvijas vēsturē, un ļoti daudzi fotogrāfi to pēc gadiem atcerēsies, jo tieši šodien Rīgā sākas Gaismas ceļš un šodien Rīga tiek pasludināta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet Krāslava no šodienas kļūst par Latgales fotogrāfijas galvaspilsētu.”
Patiesi Krāslavā ir zīmīgs notikums — visā Latvijā pazīstams fotogrāfs Vitauts Mihalovskis atvedis uz Krāslavu izstādi, kurā redzam cilvēkus, lietas un vietas visiem mums pazīstamajā pilsētā. Šīs lietas, vietas, cilvēki skatīti ar svešādām acīm, kas ir ļoti patīkamai. Mūsu acis to visu pieradušas redzēt ikdienā, bet šī fotogrāfa skatiens ir nedaudz savādāks. Apskatot bildes, atrodam cilvēkus, kuri vairs nav mūsu vidū un ir palicis tik vien, kā atspīdums laikā. Paldies māksliniekam par to, ka pirms 25 gadiem viņš izdomāja atbraukt uz Krāslavu, fiksēt šos mirkļus un cilvēkus, kuri paliks vienmēr jauni, šīs vietas, kuras paliks atmiņā tādas, kā reiz bija.
Uzrunājot klātesošos, Vitauts Mihalovskis uzsvēra, ka izstāde pirmoreiz tik lielā apjomā izlikta skatītājiem, jo vienmēr telpas bijušas par mazu, lai visus attēlus izliktu un parādītu: “Šeit ir apskatāmas 58 bildes un esmu priecīgs, ka varu tās visas parādīt. Es jau varu visādus brīnumus mājās turēt aizkrāsnē, it kā labus darbus un nodomus, bet, ja to nevaru parādīt cilvēkiem, tad tam visam nav nekādas vērtības. Paldies Krāslavas kultūras nama vadībai, fotoklubam “Zibsnis” un Anatolam Kauškalim.”
Vitauts ir no tiem fotogrāfiem, kuri mēģina fiksēt dzīvi tādu, kāda tā ir. Viņš uzsvēra, ka izstādē nav nevienas bildes, kuru viņš mēģinātu padarīt skaistāku vai labāku. Dokumentālas fotogrāfijas vērtība aug ar gadiem. Laikam ritot, daudz kas pazūd, bet šī fotogrāfija ir tā, kas saglabā atmiņā un prātā cilvēkus un notikumus. Vitauts arī paziņoja, ka grib uzdāvināt šo savas izstādes fotogrāfiju kolekciju Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam.
Sveicēju pulks izrādījās gana liels, katrs centās pateikt skaistus vārdus, katrs bija sarūpējis nelielu suvenīru, ko dāvināt fotogrāfam. Līdzīgi kā Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas metodiķis Jāzeps Dobkevičs, arī citi sveicēji akcentu lika uz to laiku, ar kuru saistās mūsu zemes visizcilākie pārdzīvojumi, sākās lielas pārmaiņas. Fotogrāfa liecības atgriež mums to sirsnīgo laiku, paldies viņam par to.
Kultūras nama mākslinieks, Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs Anatols Kauškalis: “Šī izstāde atgādina, ka Krāslava nav Dieva aizmirsta pilsēta. Krāslavā notiek daudz māksliniecisku pasākumu, tā ir kultūras pilsēta un ir svarīgi, ka ir pasākuma organizatori, ir cilvēki, kuri piedāvā savus darbus un ir skatītājs. Viens bez otra mēs neko nevarētu izdarīt. Jebkuram māksliniekam ir svarīgs novērtējums, tas var būt vienalga kāds — pozitīvs vai negatīvs, slikti ir tad, ja nav nekāds. Es gribu sacīt, ka šī izstāde ir izcils tautas fotogrāfijas piemērs. Tas ir skatījums, kura nav mūsu vietējiem cil- vēkiem. Ceru, ka ar šo izstādi ir likti pamati tālākai mūsu sadarbībai.”
Sveicēju pulkā bija fotogrāfi no Krāslavas, Daugavpils, Jēkabpils un Preiļiem. Fotomākslinieks Igors Pličs bija tas, kurš atveda sveicienu no Preiļiem: “Redzu emocijas, kuras virmo šeit starp cilvēkiem un teikšu tā — tas darbs, kas aizsākts pirms 25 gadiem un apskatāms šodien ir tāds, kā dēļ bija vērts dzīvot un strādāt. Izpildīts fundamentāls un cēls mērķis. Svarīgākais ir tas, ka šeit nav mūsdienu sakropļotās mākslas, par kuru mēs varētu strīdēties, šeit ir Platona cienīga atziņa, es viņu saredzu. Platons teicis, ka ar visu savu dvēseles spēku ir jātiecas uz patiesību, jo šinī mūsu īsajā dzīvē vienīgi patiesībai ir vērtība, pārējais viss ir ilūzijas. Šeit, lūk, patiesība ir.”
Vitauts Krāslavā uztaisījis svētkus. Kādam ir prieks ieraudzīt savas jaunības vietas un cilvēkus, citam prieks par fotogrāfa ieguldīto darbu, kas radījis nedziestošu vēsturisku vērtību, vēl kādam liels gandarījums, ka vēsture saglabāta nākamajām paaudzēm. Neiespējami izstāstīt visas emocijas, kas virmoja izstādes atklāšanas dienā. Starp citu, pasākums bija sadalīts trīs daļās. Pēc izstādes atklāšanas fotomīļus aicināja pulcēties blakus zālē, kur Vitauts stāstīja plašāk par savu daiļradi, bet pasākuma trešajā daļā fotogrāfi dalījās pieredzē. Nākamajā numurā lasiet interviju ar Vitautu.
Juris ROGA
.jpg)
