Kas īsti notiek kultūras lauciņā?

Dagdas novada pašvaldības kultūras metodiķei Inesei Plesņai jautāju, kāpēc Ezernieku Saietu namā pārāk bieži mainās vadītāji?

— Šobrīd tur strādā amatu savienotāja Aina Zariņa, kura ir ļoti noslogota pamatdarbavietā Ezernieku vidusskolā, tāpēc viņa atsakās no otrā darba, jo ir grūti savienot. Viņai šogad ir daudz stundu skolā un kultūras darbs tautas namā arī prasa daudz spēka un enerģijas. Atklāti runājot, mums ir tikai viens veiksmīgs amatu savienošanas piemērs Šķaunē, kur tautas nama vadītāja ir arī pagasta kasiere, bet tā kā viss ir uz vietas, tad viņai arī vieglāk šos darbus apvienot.

— Ir skaidri formulētas prasības amata pretendentam, bet ko jūs, kā atbildīgā par visa novada kultūras nozari, vēlētos no jaunā darbinieka?

- Viņam visupirms jābūt entuziastam kultūras sfērā, jo savādāk šajā jomā nav iespējams strādāt. Ja darbs nepatīk, ja cilvēks nav kultūras pasākumu entuziasts, ir ļoti grūti strādāt. Varbūt tāpēc dažos tautas namos mainās cilvēki. Pamēģina, saprot, ka šis darbs nav piemērots un aiziet.
Bet tie, kuri paliek un strādā, ir šī darba entuziasti, un strādā daudzus gadus ar labiem rezultātiem.

— Ezerniekos jaunajam darbiniekam būs tikai pusslodze, vai tā vienīgā vieta novadā, kur tautas nama vadītājs saņem tik maz?

— Vēl arī Šķaunē ir pusslodze. Ezerniekos pusslodzes jautājums nākotnē varētu tikt pārskatīts, ja būs pastāvīgs darbinieks, nevis amatu savienotājs.

— Jūs varētu sniegt kopsavilkumu par to, cik efektīvi vai varbūt vāji strādā tautas nami Dagdas novadā?

— Mūsu tautas nami strādā labi, to parādīja dažādi konkursi, kas notika pagājušā gada laikā. Piemēram, 18. novembrim tika gatavots telpu noformējums un rīkoti tematiskie pasākumi, un nevar teikt, ka kāds no tautas namiem būtu strādājis slikti. Lauku tautas nami strādā pēc pieprasījuma, proti, vadoties pēc tā, ko pieprasa vietējie iedzīvotāji. Līdz ar to visus nevar nolīdzināt pēc viena kritērija, jo katrā vietā ir savas tradīcijas un paradumi, kas dažādos pagastos atšķiras. Vieniem vajag vienu, otriem citu, bet kopumā tautas nami strādā labi.

— Kādas ir akūtākās problēmas?

— Problēmas ir tur, kur ir kadru maiņa, jo katrs kurš atnāk, sāk darbu no jauna, viņam jāapgūst jaunas lietas, jo tagad arī atskaites jāveido elektroniskajā formā.

— Vai Ezernieki būs pēdējā vieta, kur šī kadru maiņa, cerams, apstāsies? Kādas ir jūsu prognozes? Varbūt ir pazīmes, ka tā turpināsies jau citur?

— Īstenībā parējos tautas namos mums strādā ilggadēji darbinieki. Bērziņos ir jauna tautas nama vadītāja, bet viņa ir vietējā, viņai tur ir ģimene, sava saimniecība. Tādi kadri parasti pēkšņi neaiziet projām. Arī Konstantinovā nesenā pagātnē nomainījās kadri, bet tas arī viss. Ja strādā vietējais, kuram ir pamats tur dzīvot, tad cilvēks iesakņojas darbavietā un strādā. Ja nāk jauni cilvēki, tad labāka darba meklējumos viņi parasti aiziet projām. Tā nesen notika Bērziņu tautas namā, kur strādāja jauna sieviete un labāka darba meklējumos aizbrauca prom. Kad nostabilizēsies situācija Ezerniekos, man grūti prognozēt, jo atkarīgs no tā, kādi cilvēki pieteiksies un kurš uzvarēs konkursā — vai tas būs viņa darbs. Ezerniekos daudzas lietas jāsāk no jauna, jo ir jauns tautas nams. Bet, neskatoties uz to, ka tur ilgu laiku nebija ēkas, kur darboties kolektīviem, pašdarbības kolektīvi saglabājušies, un, atnākot jaunam vadītājam, uzsākt strādāt būs vienkāršāk nekā tukšā vietā.

— Vai visos novada Tautas namos ir savi kolektīvi?

— Vismaz ja ne oficiāls kolektīvs, tad kaut kādas kolektīvu darbības izpausmes notiek. Ķepovas tautas namā nav ne deju, ne vokālā kolektīva, bet vienalga ir dziedātāji, kas uzstājas individuāli un ir cilvēki, kuri arī kaut kādu ludziņu iestudē un izrāda.

— Godīgi, no iedzīvotājiem nav sūdzību, ka tas vai cits tautas nams nepilda viņu pasūtījumu, neapmierina viņu vēlmes?

— Iedzīvotāji daudz ko runā, bez šaubām. Vienam varbūt nepatīk viens koncertnumurs, otram — otrs, bet visā visumā es uzskatu, ka tomēr strādā tautas nami labi. Tie šo iestāžu vadītāji, kuri strādā ilgus gadus, ieguvuši lielu pieredzi un jūt, ko vajag vietējiem cilvēkiem, aicina ciemos kaimiņu kolektīvus, kuri tiešam patīk nevis uzaicina jebkuru un tad vietējie skatītāji brīnās, kas tad te uzaicināts? Jūt tautas namu vadītāji, kā labāk apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības.

— Laukos ļaudis gadiem ilgi neredz profesionālus viesmāksliniekus no lielām pilsētām. Cik lielas ir iespējas uzaicināt ciemos vieskolektīvus no Rīgas un Daugavpils?

— Mūsu tautas nami aicina ciemos savus draugus, faktiski tie ir Dagdas un Krāslavas novada tautas namu kolektīvi, ar kuriem izveidojusies ilggadīga draudzība un kuri apmainās ar koncertprogrammām. No citurienes pie mums parasti brauc cirks un kādreiz arī kāds leļļu teātris. Bet viņi paši piesakās, brauc paši ar savām biļetēm un paši arī uzstājas. Citādi viss notiek uz tautas namu vadītāju personīgo kontaktu rēķina, protams, dažreiz izdodas sarunāt arī kolektīvus, kas uzstājas bez samaksas arī no citām vietām, ne tikai no bijušā rajona teritorijas.

— Nevarat samaksāt profesionāliem kolektīviem no Rīgas vai Daugavpils?

— Uzskatu, nav tādas nepieciešamības viņus aicināt, jo tad vajag pulcēt pietiekoši lielu publiku, bet laukos tas nav viegls uzdevums. Tāpēc nozīmīgākie pasākumi notiek novada centrā un nav tad problēmu ar pagastu autobusiem atvest uz pilsētu lauku cilvēkus, kuri tiešām vēlas skatīties konkrētus pasākumus.

— Vēl jau budžets nav apstiprināts, vai šogad ir zināms ko rādīsiet?

— Tieši šodien komitejā skatīsim kultūras pasākumu gada plānu, runa ir par visiem tautas namiem un novada pasākumiem. Domes sēde būs 23. janvārī un faktiski janvāra beigās būs pilnīga skaidrība par visiem pasākumiem. Bet jau šodien varu sacīt, ka Dagdas novadā noteikti būs Annas dienas un šoreiz pasākums noritēs Dagdas novada 5. gadu jubilejas zīmē. Tā ir pirmā apaļā novada pastāvēšanas jubileja un akcents tiks likts tieši uz to. Annas dienas ir ļoti populāras, šos svētkus ļoti gaida visi novada iedzīvotāji un mūsu viesi. Ja būs deputātu atbalsts, tad šogad izskanēs vēl viens jauns festivāls, bet par to varēsim parunāt vēlāk.

Protams, arī katrā pagastā būs kāds viens lielāks pasākums, kas nu kurā kļuvis par tradicionālu. Ezerniekos Ludviga dienas pasākums, par kuru visi zina un gaida. Asūnē ikgadējs pasākums ir pagasta svētki un arī Asūnes tautas namam būs 65 gadu jubileja, kas tiks šogad svinēta pagasta svētkos. Šķaunē svin Miķeļus, uz kuriem ierodas daudz cilvēku. Svariņos populārs ir mazākum- tautību festivāls. Andrupenē ļoti vērienīgi izskan ielīgošana. Konstantinovā zemledus makšķerēšanas sacensības grib rīkot kā plašu tautas pasākumu, cerams, sagaidīsim attiecīgus laika apstākļus. Tā ir viņu iecere, kurai pamatus viņi lika jau pērn. Bērziņos praktizēs Saulespuķu svētkus, kad godina pilngadniekus, viņi grib celt šo svētku līmenī, iegūt plašāku tautas interesi. Andzeļos ir vokālo ansambļu sadziedāšanās “Pavasara pieskāriens”, kas tikai vienu gadu nenotika sakarā ar jubilejas svinībām pagājušajā gadā. Bet viņiem ļoti patīk šie svētki un tie tiks turpināti. Vārdu sakot, viss spilgtākais, kas bija, tiks saglabāts. Daudzus pasākumus prezentējam arī visās tūrisma izstādēs, lai tos apmeklētu arī tūristi, kuri brauc šurp.

— Pērnā gada decembrī Ezernieku tautas namā notika skolotājas Veltas Kalniņas piemiņai veltīta atceres pēcpusdiena “Dejai ir savs stāsts...”, kas bija labi apmeklēta un kurā izskanēja daudz atmiņu. Tas bija pasākums ar vēsturisku akcentu, kādi šodien ir retums.

— Šoreiz bija tā, ka konkrētā pasākuma iniciatore un rīkotāja bija Ezernieku pagasta bibliotekāre Lidija Igaune, kura to pati izloloja. Rudenī Dagdā svinīgi atklāja Kazimira Buiņicka memoriālo plāksni, kas arī ir vēsturiski nozīmīgs pasākums. Tik tiešām, šādi pasākumi ir reti, bet nozīmīgi nākamajām paaudzēm.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA