Bravo, seniori!

Uz kārtējo senioru deju kolektīva “Labvakar!” mēģinājumu Indras kultūras namā es nokļuvu, var teikt, nejauši. Gribu teikt, ka tādu patiesu prieku godājama vecuma cilvēku sejās jau sen nav nācies redzēt. Neņemot vērā apmākušos un lietaino dienu un to, ka elektrības problēmu dēļ dejotājiem “padespaņ” nācās dejot foajē…

Jāpiebilst, ka “padespaņ”, kas sastāv no spāņu dejas pamatelementiem, kļuva par kolektīva vizītkarti, kura debija notika akordeonistu svētkos Indrā, pagājušā gada jūlijā. Jāsaka, ka ”padespaņ” — nav nebūt vienīgā balles deja, ko apguva seniori. Viņi jau apguva fokstrota priekšgājēja — “tustep” — ritmiskumu, kā arī polku un “korobočku”, bet tagad ir pilni apņēmības apgūt latviešu tautas dejas. Prioritāte, kā saka kolektīva vadītāja Ilona Kangizere, ir tā saucamajām vakarēšanas dejām, kas bija populāras 70.-80. gados. Šī tematika ļoti atbilst arī ansambļa nosaukumam.

Seniori jau uzstājās Robežnieku un Piedrujas pagastu iedzīvotājiem. Tagad gatavojas kārtējam braucienam uz Robežniekiem, lai ar dejām iepriecinātu vietējos pensionārus. Vēlāk — tradicionālais absolventu pasākums Indras pamatskolā. Pasteidzoties uz priekšu, teikšu, ka viena no ansambļa “Labvakar!” dalībniecēm Regīna Koleda šogad atzīmēs diezgan nopietnu jubileju — 50 gadi kopš pabeigtas mācības Indras vidusskolā.

“Labvakar!” apvieno divdesmit Indras seniorus vecumā no 60 līdz 75 gadiem. To skaitā trīs laulāti pāri: Zinaīda un Leonīds Skumbini, Regīna un Vladimirs Korovacki, Praskovja un Sergejs Lebedevi.

Taisnība, kavalieru visām dāmām diemžēl nepietiek — to vispār ir pieci. “Brīvie” ir Pēteris Movčans un Eduards Meļņikovs. Nu kur lai tagad ņem vīriešus — dejotājus, un vēl vairāk — pensionāru ansamblī? Labi, ka pagastā ir savs deju kolektīvs, kas var būt par jebkuru svētku rotu. Jauniešu kolektīvs, kas agrāk bija Indras Mākslas skolā, izjuka. Kāds no jauniešiem mācības turpina pilsētā, kāds aizbraucis uz ārzemēm pelnīt naudiņu.

Kolektīvs “Labvakar!” ir tautas nama direktores Anželas Kuzminskas un Mākslas skolas direktores Ērikas Zarovskas realizētais sapnis. Un, protams, Indras pagasta priekšsēdētājas Ērikas Gabrusānes sapnis. Gabrusānes kundze pati personīgi mājās apciemoja visus pretendentus un viņai, šķiet, izdevās rast tos vajadzīgos vārdus, pēc kuriem seniori nāk uz mēģinājumiem. Izdomu pagasta vadītājai un viņas palīgiem nācās rādīt arī jauno dejotāju kostīmu sagatavošanai. Protams, visus noslēpumus mēs šodien neatklāsim — pietiks ar to, ka kostīmi neizmaksāja dārgi, bet izdevās oriģināli.

Gandrīz par katru kolektīva “Labvakar!” dalībnieku var veidot aprakstu. Lielākā daļa no viņiem pagasta vēsturē ir palikuši kā kādreiz lauksaimniecībā labākie strādnieki un speciālisti, pārtikas un rūpniecības preču tirgotāji. Daudzi ansambļa dalībnieki vēl joprojām priecē ar savu darbošanās sparu un aktīvu līdzdalību pagasta sabiedriskajā dzīvē. Piemēram, Regīna Hveckoviča jau ne reizi vien priecēja ar saviem rokdarbiem — Latvijas 95. gadadienas svinībām noauda 95 paklājus.Un vēl kādus!

Bet, šķiet, galvenais, kāpēc šiem cilvēkiem viss izdodas, — tā ir dzīves mīlestība. Viņi māk noslēpt savas problēmas un sāpi, apkārtējos uzlādējot ar labu noskaņojumu. Ar satraukumu balsī Ilona stāstīja par savu padoto atbildību un uzticību. Viens no tādiem piemēriem ir Roze Ivanova, kura pat nepaklausīja ārsta rekomendācijai nepiedalīties koncertā. “Es taču nevaru pievilt kolektīvu!” uzstājīgi teica Roze. Par laimi, viss pagāja labi.

Atliek tikai pateikt: bravo, seniori! Kā arī kolektīvam “Labvakar!” un viņu vadītājai novēlēt jaunajā gadā jaunus, radošus sasniegumus.

Valentīna SIRICA