Un atkal kopā…

Jautro un atjautīgo kluba Jaunā gada spēle, kas jau nu ir kļuvusi par tradīciju, ir gandrīz vai vienīgais mūsu pilsētas pasākums, kad Krāslavas KN “ābolam nav vietas, kur nokrist…” Pēdējā brīdī tika salikti krēsli pie pašas skatuves, skatītāji sēdēja uz kāpnēm starp solu rindām, kāds stāvēja… Tad arī radās priecīga doma: “Nu beidzot pilsēta ir pamodusies.”

30. decembrī notika mana kārtējā spēle, šķiet, kāda divdesmitā. Sāku spēlēt JAK, vēl mācoties “Varavīksnes” vidusskolā. Pateicoties tam, arī atklāju sevī radošumu un aktiermākslu, protams, ne bez mūsu vadītāja, Krāslavas JAK kustības dibinātāja Andreja Jakubovska palīdzības. Šogad — viss kā vienmēr. Ne visi zina, ka skolas absolventu komandai, vai arī, kā mūs parasti sauc, — studentu komandai, mēģinājumiem atliek tikai četras dienas, t.i., četri mēģinājumi un ģenerālmēģinājums kultūras namā dažas stundas pirms uzstāšanās. Un tur neko nevar darīt, jo vieniem sesija turpinās līdz Ziemassvētkiem, kāds vēl pabeidz mācīties, kāds strādā ārpus Krāslavas… Kā saka pats Andrejs Vasiļjevičš, par studentu komandas sastāvu skaidrība rodas tikai 22. — 23.decembrī, kad pati spēle ievirzās jau gada pēdējā dienā.

Īstenībā, jau sagatavoties vismaz vienai spēlei — tā nav vienkārša lieta. Studentu komandas racionalizētais mehānisms ļauj darboties efektīvi un operatīvi. Bieži vien pēdējā konkursa tekstu (brīvais stils) dalībnieki mācās ģenerālmēģinājuma laikā. Mēģinājumos, kas notiek “Varavīksnes” skolas aktu zālē, nākas darboties ļoti nopietni, jo visi saprot, ka sagatavošanās laika ir ļoti maz, bet jāpaspēj sagatavoties trim konkursiem. Šogad video ie- skaņošanas konkurss tika nomainīts ar stem.

Kāpēc mēs spēlējam JAK? Šīs 4—5 dienas, kas mums ir atvelētas sagatavošanās darbam, ir vienas no neaizmirstamākajām visās Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās. Darboties kopā ar Andreju Jakubovski — viens vienīgs prieks. Tas ir cilvēks ar brīnišķīgu humora izjūtu, atvērtu dvēseli un labu sirdi. Viņš ir visu komandu visu triju konkursu pamatscenāriju autors. Reizēm spēles dienā mūsu vadītājs ir praktiski bez balss.

Jebkuras komandas visiem dalībniekiem laiks, ko pavadām, gatavojoties spēlei, tas arī ir pats JAK, bet uzstāšanās KN — mūsu kopīgā darba loģisks noslēgums. Daudzi šajā steidzīgajā sagatavošanās laikā atrod iespēju atpūsties no ikdienas, morālā noguruma… Studentiem tā ir iespēja satikties un kontaktēties ar bijušajiem klasesbiedriem, skolas draugiem, jo, kā jau tas notiek, pēc skolas dzīve mūs neparedzami aizmet dažādās vietās.

Divu stundu ilgos mēģinājumus pa- stāvīgi pavada smiekli: te kāds nepareizi pasaka tekstu un sanāk vārdu spēle, te Andrejs Jakubovskis no savas pieredzes izstāsta kādu smieklīgu atgadījumu vai kādu maigi “pavelk uz zoba”. Arī paši spēles dalībnieki pastāvīgi stāsta atgadījumus, kas ar viņiem ir notikuši pēdējā gada laikā.

Lūk, ko par spēli saka Natālija no studentu komandas: “Kāpēc man patīk Jaunā gada JAK? Tā ir iespēja satikties ar klasesbiedriem, skolotājiem, izpildot joku dziesmiņas, sajust sevi uz skatuves kā dziedātāju, ka arī velēšanās uzjautrināt Krāslavu pirms Jaunā gada.”

“Jaungada JAK man ir tradīcija, kas noteikti jāievēro. Tā ir jautra laika pavadīšana, iepazīšanās ar citiem mūsu skolas absolventiem, prieks jokot un likt cilvēkiem smieties,” saka Iļja, kas studentu komandā spēlēja pirmo reizi.

“Mums Jaungada JAK — tā ir iespēja saņemt ļoti daudz pozitīvu emociju, izjust neaizmirstamo laiku, kas tiek pavadīts kopā ar draugiem. Tā ir brīnišķīga iespēja uzlabot noskaņojumu, saņemt daudz prieka un laimes, uzjautrināt citus un vienkārši labi pavadīt laiku,” iespaidos dalās Marita un Diāna no apvienotās skolēnu komandas.

Personīgi man JAK ir kā tradīcija, ko es ievēroju jau pēdējos astoņus gadus un turpmāk to darīšu tik ilgi, cik tas būs iespējams. Tajā es redzu iespēju sevi parādīt un saņemt pozitīvas emocijas Ziemassvētku un Jaunā gada priekšvakarā.

Aleksejs PIŅAJEVS