14. janvāris — Starptautiskais gaisa pūķu festivāls (Indija)

Cilvēce vienmēr ir tiekusies aug- šup.Visu pasaules tautu pasakās ir brīnumlietas, kas palīdz pārvietoties gaisā. Cilvēki pārvērtās par putniem, lai varētu uzlidot gaisā, lidot pāri pasaulei. Pasakas paliek pasakas. Bet lidošanas vēsture aizsākās, protams, līdz ar gaisa pūķu vēsturi.

Vēl pirms mūsu ēras Ķīnā svētku laikā debesīs tika laisti pavisam dīvaini pūķi. Bet sākās tas viss pavisam negaidot. Ķīnā bija karš. Viens no imperatora virsniekiem ielenca nemiernieku cietoksni. Citadele bija labi nostiprināta un ieņemt to bija ļoti sarežģīti. Pulkvedis nolēma rakt eju zem cietokšņa. Tamdēļ bija nepieciešams izskaitļot attālumu līdz sienai. Lūk, šeit arī izpalīdzēja pirmais gaisa pūķis. Pacēlās tas gaisā, aizlidoja līdz sienai. Tad atlika tikai izmērīt auklas, pie kuras pūķis bija piesiets, garumu… No Ķīnas tradīcija aizceļoja uz Indiju, no turienes — uz Eiropu. Paši eiropieši uzskata, ka pirmais gaisa pūķis tika palaists vēl agrāk par Ķīnas pūķi — Grieķijā. Senas hronikas ir saglabājušas ziņas par to, ka bizantieši ar pūķa palīdzību pacēla gaisā karavīru, kurš no augšas šāva uz ienaidnieka karaspēku ar “grieķu uguni”. Ir zināms, ka kņazs Oļegs pūķus izmantoja Konstantinopoles ieņemšanai. Anglijas pakļaušanas laikā Viljams Iekarotājs savam karaspēkam signalizēja arī ar gaisa pūķu palīdzību. Ilgu laiku gaisa pūķi kalpoja tikai izklaidei, kurā izpaudās cilvēka tieksme pacelties debesīs. Vēlāk, kādu noteiktu laiku, ar to palīdzību bija pētītas atmosfēras parādības. Bostonas laboratorija 1901. gadā gaisa pūķi uzlaida 4600 m augstumā!

Lai tiktu pārraidīts pirmais radiosignāls, pirmo antenu gaisā pacēla tieši gaisa pūķis. Piemēru ir daudz, visus pat neuzskaitīsi…
Kā skaista izklaide gaisa pūķi ir izdzīvojuši gadu tūkstošiem cauri… Lielākai daļai no tiem ir nelieli izmēri, veidoti tā, lai tos varētu vadī pat bērni. Bet vispār ir izņēmumi. Vislielākais zināmais gaisa pūķis bija 11 m garš, tas 30 m gaisā varēja pacelt vienu cilvēku!

14. janvāris Gudžarātas štata indiešiem ir īpaša diena. Tā ir diena, kad saule uzsāk savu gājumu uz ziemeļiem, un tas nozīmē — beidzas ziema un iesākas pavasaris. Katru gadu 14. decembrī Amdāvādas štata galvenajā pilsētā ir skaidras debesis. Šķiet, ka pati daba sagatavo laukumu gaisa pūķu konstruktoriem.

Konstrukciju daudzveidība pārspēj izdomu. No papīra, zīda, veciem apģērbiem, kaprona diegiem profesionāļi un amatieri, ieradušies šurp no visām pasaules malām, meistaro apbrīnojamas konstrukcijas, kas, šķiet, lidot nekad nevarēs. Festivāla dalībnieku vidū ir jaunieši un cilvēki gados, lielu firmu pārstāvji un “pagalmu” komandas, ģimenes un konstruktoru biroji. Darboties atļauts tiek pilnīgi visiem.

Festivāls — tas nav tikai sarežģītu konstrukciju demonstrācija, tās ir sacensības. Pie kaprona diegiem piesietas stikla lauskas. Pūķu lidošanas laikā ir nepieciešams sagriezt konkurentu diegus, pārtraucot pretinieku veidojumu lidojumus. Bet šos noteikumus atceras diemžēl ne visi. Daudzi jau sen ir beiguši piesiet stiklus un žiletes. Ar katru gadu gaisa pūķu festivāls Amdāvādā arvien vairāk atgādina visdažādāko konfigurāciju un krāsu lidojošo konstrukciju parādi. Bez dienas pūķu masveidīgas palaišanas programmā ietilpst arī nakts pūķu palaišana. Naktī visiem pūķiem iekšpusē ir apgaismojums. Tas rada vēl spilgtāku iespaidu.

Amdāvādā darbojas gaisa pūķu muzejs, vienīgais visā pasaulē. Šajā muzejā var uzzināt visu par pūķiem no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Galveno eksponātu vidū — austrāliešu izgudrotāja Lorensa Hārgreiva modelis. 1870. gadā Hārgreivs izveidoja kastei līdzīgu konstrukciju, kas no pārējām atšķīrās ar vieglumu, izturību, stabilitāti un lielu celtspēju. Tieši šis modelis kļuva par prototipu pasaulē pirmajām lidmašīnām! Gaisa pūķu festivāli notiek ne tikai Indijā un ne tikai 14. janvārī. Bet Indijas festivāls ir īpašs, jo simbolizē pavasara atnākšanu. Tik patīkami janvāra vidū domāt par to, ka kaut kur jau ir iestājies pavasaris.

Andrejs JAKUBOVSKIS