7. janvārī, valdība, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Izglītības attīstības pamatnostādņu projektu 2014.-2020.gadam, atbalstīja arī izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikumu ieviest piekto izvēles centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā.
Paredzēts, ka, sākot ar 2015./2016. mācību gadu, skolēniem, beidzot vispārējās izglītības iestādi, būs jākārto pieci centralizētie eksāmeni — latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, eksāmens izvēles mācību priekšmetā un izvēles eksāmens ķīmijā vai fizikā.
“2012./2013. mācību gadā tikai 8% no augstskolās uzņemto studentu skaita bija izvēlējušies studēt dabaszinības un matemātiku, bet 16% — inženierzinātnes. Tikmēr Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka tieši šajās profesijās būs straujākais pieprasījuma kāpums un piedāvājums tirgū to nespēs kompensēt. Obligāts eksāmens ķīmijā vai fizikā varbūt nenozīmē, ka mums būs vairāk inženieru vai ķīmiķu, bet mums noteikti būs vairāk vidusskolu beidzēju, kuru zināšanas šajās jomās būs labākas un viņi, ja vien vēlēsies, varēs sevi attīstīt un pierādīt šajās jomās,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Kā vienu no skolēnu mācību sasniegumu mērījumiem IZM Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam paredz valsts diagnosticējošos pārbaudījumus 8., 9., 10. un 11. klasē — matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinībās. Šāda pieeja veidotu skolēnos izpratni par attiecīgo jomu, sekmējot mācību motivāciju.
Valdības pieņemto lēmumu atbalsta arī nozares eksperti.
.jpg)
