Tas ir noticis: mūsu mazajos maciņos čaukst eiro un skan centi. Tikai nespēju saprast: līksmot vai..? No vienas puses, personīgi man, ir skumji šķirties no latiem un santīmiem, kas ir visas tautas smagā cīņā izcīnītās Latvijas neatkarības simboli. Patiesi žēl, ka mūzika skanējusi tik neilgi, vai tā mēs cienām autentisko neatkarību? Brīnumainā kārtā izdevās izkļūt no vienas savienības, tūdaļ metamies citā. Rodas jautājums: kā mēs vērtējam valsts svarīgāko bagātību — tranzīttelpu, sauszemes, jūras un gaisa?
Manuprāt, ir daudz produktīvāk pelnīt reālu kapitālu attīstot bizneskontaktus gan Rietumos, gan Austrumos, diemžēl veselais saprāts slīkst nemainīgās pārvaldē esošās elites, kas ievēro tūkstošgadēs pārbaudīto principu — skaldi un valdi — , mantkārīgo interešu melnajā atvarā. Te slēpjas atbilde uz visaktuālāko jautājumu: kāpēc palielinās
bezdibenis starp bagātajiem un nabagajiem? Viņiem — bezgalīgas prezentācijas un svētki, mums — prombraucēju pavadīšana un bēru mielasti. Ir viedoklis, ka Latvija atjaunotās neatkarības gados ir zaudējusi 300 tūkstošus piespiedu kārtas migrantus.
Uzskatot sevi par optimistu, gan profesijā, gan pēc būtības, esmu spiests runāt arī par jaunās valūtas plusiem. Manai paaudzei ir bijusi tā “laime” piedzīvot pat trīs naudas reformas. Skaidri zinu, ka ar pāreju uz “repšikiem” un latiem, daudzi padomju laika cilvēki līdz pat šim brīdim apraud acumirklī zudušos smagā darbā nopelnītos tūkstošus. Veikalu tukšie plaukti, bez blata neiespējamā mašīnas nopirkšana, celtniecības materiāli un pat mūsdienīgi televizori - tās ir ainas no nesenās pagātnes, ko nevajadzētu aizmirst cītīgiem mūsdienu dzīves pēlējiem.
Tagad nebeidzas strīdi par to, kad dzīve bija labāka — tad vai tagad? Strādājot avīzē, audzinot divas meitas, nekad man nav bijuši iekrājumi, vienkārša iemesla pēc: gan tajā sistēmā, gan jaunajā dzīvē biju spiests pirkt jaunu fototehniku par saviem rubļiem un latiem. Tas man ļāva darīt sev tīkamu darbu jau četrus desmitus gadu, arī ikdienā savilkt galus kopā. Turklāt, uzskatu sevi par pilnīgi laimīgu cilvēku, to novēlu arī jums, cienītie lasītāji. Domājiet par labo! Ziema kaut kur aizmaldījusies — ieekonomēsim par mājokļu apkuri. Ieviešot eirovalūtu, ciparu izteiksmē ir palielinājušās algas, pensijas un peļņa, ja jums ir palaimējies kļūt par veiksmīgu uzņēmēju.
Interesanti, kā tagad tiks saukti “simtlatnieki”? Un lai Dievs dod viņiem visiem iegūt stabilu darbu. Aizgājušajā vasarā Daugavas krastā izdevās atklāti parunāt ar kaimiņiem igauņiem. Viņi man izstāstīja tādas šausmu lietas par pāreju no kronām uz eiro, ka es pat sašļuku. Par laimi, janvārī, ienākot veikalos un tirdzniecības centros, strauju cenu kāpumu neizjutām. Un ko gan var paņemt no nabadzīgās tautas, kurai hroniski neveicas ar stūrmaņiem?!
Jau neskaitāmas reizes uzstāju: balsojiet vēlēšanās ar prātu, nevis pirkstiem! Tad noteikti dzīve uzlabosies. Paldies par neatkarīgās “Ezerzemes” atbalstu. Priekšā - interesants laiks. Jāmaina dzīve, tā dzīvot nedrīkst... Vai arī man nav taisnība?
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
