7. janvāris — lieli un priecīgi svētki vairākiem simtiem tūkstošu pareizticīgo un vecticībnieku mūsu valstī. Un varam tikai nožēlot, ka Latvijas Saeimas lielākā daļa deputātu kārtējo reizi atteicās atzīt tos par oficiāliem svētkiem, neņemot vērā savu tautiešu jūtas.
Šai tēmai tikai mazliet pievērsās Krāslavas vecticībnieku draudzes pārvaldnieks tēvs Andrejs Sokolovs, uzsverot, ka, lai cik auksts un neparedzams arī būtu “politiskais vējš”, ticīgu cilvēku tas tikai stiprina pārliecībā un ticībā Dievam. Ar lielāku gandarījumu tēvs runāja par neatliekamajiem darbiem. Par to, ka Krāslavas lūgšanu nams, kas pēc ugunsgrēka tika atjaunots, pateicoties kopīgam nevienaldzīgo uzņēmēju, draudzes locekļu, novada domes un vienkārši labu cilvēku darbam, ar katru gadu kļūst arvien labāks. Un ne tikai ārēji. Vissvarīgākais — palielinās draudzes locekļu skaits. Šajās dienās baznīcā valda svētku noskaņojums. Neskatoties uz to, apstiprināta komisija nesen veica draudzes šī gada saimnieciskās darbības revīziju. Un, šķiet, ka vēl ir atlicis laiks tam, lai katrs ticīgais, ja tā var teikt, sakārtotu savu iekšējo pasauli. “Nu kā gan Kristus dzimšanas svētki var būt gaiši un priecīgi, ja ticīgs cilvēks neievēro gavēni un nenožēlo savus ikdienas grēkus?!” saka tēvs Andrejs. Viņš uztraucas arī par tiem cilvēkiem, kurus nospiež nenožēloto grēku smagums, bet viņi neatrod sevī spēkus tajos atzīties garīgajam tēvam. “Mūsu draudzes locekļiem ir jāzina, ka grēksūdze var būt ne tikai kopīga, bet arī individuāla. Un diena netiek noteikta tā, kas ir ērta garīgajam tēvam, bet gan tā, kas ērtāka ticīgajam. Bet vēl konkrētāk, kad cilvēks ir gatavs grēksūdzei,” atgādina garīgais tēvs.
Viņš priecājas, kad dievnamā redz jaunas sejas. Tēvs Andrejs uzskata, ka jaunajiem vecticībniekiem ir jālepojas ar savu ticību, ko viņu senči saglabāja gadsimtiem cauri, nenodeva nāves, mocību un vajāšanas priekšā “nikona” laikos, bet ciena tradīcijas, ko novēlēja mums Svētie Tēvi.
Garīgais tēvs runāja arī par visaktuālāko jautājumu, par ko runā baznīcas kalpi. Kāpēc cilvēki uz baznīcu biežāk nāk nelaimēs, nevis priekos? Kāpēc viņi nesteidzas pateikties Dievam par visu to labo, kas viņiem pieder?!
Pēc vietējo vecticībnieku teiktā, dzīve draudzē pēdējo gadu laikā patiešām ir pilnveidojusies. Patiecoties jaunā garīgā tēva enerģijai un iniciatīvai, Krāslavas vecticībnieki dodas svētceļojumos uz dažādām Latvijas un Latgales vecticībnieku baznīcām, organizē garīgos vakarus, iesaistās pilsētas kultūras dzīvē.
Bet tēvs Andrejs savukārt pateicas visiem draudzes locekļiem par atbalstu. Uz mazpazīstamo pilsētu Krāslavu viņš ieradās pirms pieciem gadiem, un jau pirmajās dienās sajuta cilvēku uzticību. Ar Dieva gribu garīgā tēva ģimene sakņojas Krāslavas zemē. Aizejošajā gadā Sokoloviem piedzima otrs bērns — meitiņa Anastasija, bet dēlēns Daniels sāka apmeklēt mācības pirmajā klasē. Jāpiebilst, ka Andrejs ļoti maigi runā par savu gudro un pacietīgo sievu Olgu, kura ir kļuvusi par viņa uzticīgo dzīvesbiedru.
Garīgajam tēvam Andrejam Sokolovam Krāslavas vecticībnieku draudzē darba daudz. Un lūgšanu nams, protams, pildīsies ar ticīgajiem, jo katram cilvēkam, ar ko viņš baznīcā satiekas pirmo reizi, steidzas pateikt: “Nāciet uz dievkalpojumu, es jūs gaidīšu!”
Valentīna SIRICA
.jpg)
