Ja vēlies kļūt laimīgs, esi!

Tādas izjūtas bija gandrīz visiem maniem kursabiedriem. Nu, pabeidzām. Un? Iekšējās laimes sajūtu centāmies radīt ar ārējiem atribūtiem: svinīgais pasākums, vakariņas, skaisti tērpi un frizūras, garšīgas uzkodas, dedzīgas uzrunas, dejas un izklaide izlaiduma ballē. Mēs to visu bijām pelnījuši. Jo aiz muguras bija četri smaga darba gadi (manā gadījumā) — apvienojot darbu, mācības, konferences, ikdienu, konsultēšanas sākumu, pirmos treningus, praksi, eksāmenus. Atkal darbs un ikdiena, diplomdarba rakstīšana, aizstāvēšana... Un, lūk — diploms, kas apstiprina manu profesiju, ir rokā. Bet laimes izjūtas nav. Tukšums. Ir tikai jautājums — Kas tālāk? Jāatzīst, ka man bija pietiekami konkrētas ieceres turpmākai darbībai, bet laimes izjūtas par pirmā etapa noslēgšanu nebija vienalga.

Es tāpat vien nerakstīju par to, kā mēs ievērojām visus tradicionālos rituālus, cenšoties radīt laimes sajūtu. Protams, tas nav tik burtiski — izšauj šampanieša pudeli, paņem rokās skaistu glāzi un uzreiz jūties laimīgs. Nē, bet soli pa solim, rituāls pēc rituāla un mēs tuvojāmies šai laimes sajūtai. Mēs ēdām garšīgus ēdienus, atradāmies skaistā vietā, mūs priecēja mums par godu izrotātā zāle, klausījāmies jautru mūziku, dejojām. Un radās laimes sajūta. Ne tās pilnībā, bet maksimāli pietuvināta. Par savām izjūtām varu uzrakstīt. Man bija prieks par viena etapa noslēgumu, manī auga pārliecība par iesāktā turpinājumu, jutu gandarījumu par iegūtām kvalitatīvām zināšanām, par to, ka tiku galā, par to, ka ienācu šajā profesijā... Jūs neko nepamanījāt uzskaitītajās izlaiduma balles sastāvdaļās? Garšīgs ēdiens, skaisti izrotāta zāle, mūzika, dejas... Kopīgas, aplī, starp citu. Pārmetīsim tiltiņu tālā pagātnē. Kas tiek novērots? Ugunskurs, skaisti izklātas ādas alās, uz ugunskura tiek gatavots ēdiens, skaņas, deju kustības aplī... Līdzinās mūsu izlaidumam? Bet citiem svētkiem? Līdzinās. Nekā jauna, kā redzat.

Jautāsiet, kāpēc es te grimstu atmiņās? Atbildēšu ar vienu vārdu — rituāli. Tie var mūs padarīt laimīgākus.

Es nebiju pārsteigta, kad izlasīju Tala Benšahara apraktu par to, ka cilvēks jūtas iztukšots pēc kāda konkrēta rezultāta sasniegšanas. Un jūs, cienījamie lasītāji, droši vien arī esat izjutuši šo tukšuma sajūtu pēc kāda jums nozīmīga mērķa sasniegšanas. Bet jautājums ir — kas mūs spēj padarīt laimīgākus? Laimīgākus. Tas nozīmē, ka mēs esam laimīgi apriori. Un varam kļūt vēl laimīgāki. Palīdzot sev, piemēram, ar rituāliem.

Vēlos kā piemēru norādīt citātu no Tala Benšahara grāmatas “Mācieties būt laimīgi”: “Mēs vienmēr varam kļūt laimīgāki nekā esam; neviens cilvēks visā pasaulē nav sasniedzis tādu pilnību, lai viņam nebūtu kurp tiekties. Tāpēc tā vietā, lai jautātu, esmu laimīgs vai nē, lietderīgāk ir uzdot jautājumu: ”Kā man kļūt laimīgākam?” Tajā ir ietverta pati laimes būtība un fakta, ka tas ir nepārtraukts process, atzīšana. Šo procesu visvienkāršāk iedomāties kā bezgalīgu kontiniutāti nevis kā abstraktu galapunktu. Šodien esmu laimīgāks nekā pirms pieciem gadiem un ceru, ka pēc pieciem gadiem būšu laimīgāks nekā šodien. Nav jāsatraucas par to, ka mēs joprojām neesam sasnieguši to punktu, kad laime sasniedz savu pilnību; nav veltīgi jātērē savi spēki, lai izmērītu, cik laimīgi esam. Mums ir jāsaprot, ka laimes mērs nav ierobežots. Ir jāpadomā, kā kļūt laimīgākiem. Jo laime — tas ir bezgalīgs ceļš”.

Uzziņai: Tals Benšahars jau vairāk kā 10 gadus mācās un māca par laimes tēmu. Viņš ilgu laiku vadīja vispopulārāko kursu Horvātijā, uz kuru katru dienu pieteicās tūkstošiem studentu.

Es domāju, ka ir pienācis laiks veikt trešo soli, lai darītu sevi laimīgāku. Un vēl viens citāts no šīs pašas grāmatas: “Mēs visi zinām, cik grūti ir kaut ko mainīt. Vairākums zinātnieku savos pūliņos uzstāj uz to, ka iemācīt jaunus trikus, apgūt jaunus uzvedības modeļus vai lauzt vecos ieradumus nereti ir vēl grūtāk nekā mēs spējam iedomāties. Vairākums mēģinājumu, lai arī kas tos mēģina realizēt — cilvēks vai organizācija — ir lemti neveiksmei. Izrādās, ka tad, kad lieta nonāk līdz personīgo solījumu veikšanai, kas pat pēc mūsu pašu domām ir mums lietderīga, tikai ar pašdisciplīnu nepietiek. Lūk tāpēc lielākā daļa Jaungada solījumu nekad netiek piepildīti.”

Ir pienācis laiks konkrētam ieteikumam. Atbildiet uz jautājumu — kādi rituāli jūs darītu laimīgāku? Džims Loers un Tonijs Švarcs savā grāmatā “Pašatdeves lielais spēks” rosina atbrīvoties no ierastajiem uzskatiem par to, kā var mainīt savu dzīvi, tā vietā, lai fanātiski kultivētu pašdisciplīnu, ieviešot jaunus rituālus. Autori raksta: “Lai izstrādātu rituālu, ir nepieciešams ļoti skaidri noteikt darbības un veikt tās konkrētos momentos, kas izriet no iekšējas morālas pamudināšanas.”

Uzsākt jaunus rituālus nereti ir visai sarežģīti, bet to uzturēt nav nemaz tik grūti.

Nekā jauna! “Mazajā princī” Antuāna de Sent-Ekziperī gudrā lapsa runā par rituāliem un par to, ka laimei jāgatavo sava sirds.
Tātad, padomājiet, kā rituāli var jums likt justies laimīgākiem. Pierakstiet tos. Bet nākamajā rakstā mēs noteikti noskaidrosim kādi un kā rituāli spēj jūs darīt laimīgākus!

Irina JAPIŅA, praktizējošs psihologs, York University Mg. psy, doktore