Dagdas Tautas nama pusgadsimta jubileja ir aizejošā gada viens no nozīmīgākajiem un svarīgākajiem kultūras pasākumiem, kas patiesībā akumulējis turpat visu novada tautas namu un kultūras jomā strādājošo cilvēku veikumu. Kā jau ziņojām, šajā pasākumā netrūka skaistu emocionālu uzrunu, atmiņu stāstu, dāvanu, bet visvairāk pārsteidza amatierkolektīvu priekšnesumu daudzveidība un par to paldies jāsaka ne tikai jubilāriem, bet tam, ka daudzi mūsu iedzīvotāji, tostarp dažāda līmeņa vadītāji, kultūrā saskata virzību uz priekšu.
Nemanot
Viedi ir Dagdas tautas nama pasākumu organizatores Solvitas Plivčas vārdi: “Maza laime ir būt laimīgam pašam, bet liela laime — darīt laimīgus citus. Lielākā daļa cilvēku, kuri šodien ir šajā Tautas nama zālē būvē šo otru laimi — mēs radām svētkus cilvēkiem!”
Bet svētkiem piemīt tendence tuvoties nežēlīgi ātri, sagriežot visu virpulī. Tādos brīžos svarīga ir katra pasniegtā palīdzīgā roka, sevišķi būtisks ir pašvaldības pirmo personu atbalsts. Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure nekādu lielu noslēpumu neatklāja, bet viņas sacīto klātesošie uzņēma ar pateicību un atalgoja sirsnīgi aplaudējot: “Man mīlestība uz kultūru vienmēr ir bijusi un kultūra ir katras pašvaldības lepnums! Uz šīs skatuves izdziedātas tūkstošiem dziesmas un izdejotas tūkstošiem dejas, bet to cilvēku darbs, kas šeit ieguldīts, ir pats, pats galvenais!”
Protams, tautas nams nebūtu tā uzplaucis, ja kultūras dzīvi novadā un pilsētā neatbalstītu arī iepriekšējo sasaukumu vadība un deputāti un par to spilgti atgādina piecdesmit gadu laikā piedzīvotās daudzās pārmaiņas, kas šodien tautas nama kolektīvam ļauj ar lepnumu un gandarījumu uzņemt un priecēt gan tuvus un tālus mūsu valsts ciemiņus, gan ciemiņus no citurienes.
Sapņi un īstenība
Katram no mums ir kāds sapnis, liels un mazs, un vēl kāds mazāks. Arī šis 50 gadu jubilejas pasākums bija mazliet sapņains un par to parūpējās tautas nama direktors Jāzeps Ornicāns, kurš uz skatuves iegrima atmiņās: “Ak, kungs! …Cik sen tas bija! ….Vai toreiz, kad vēl biju jauns, kad notika mana pirmā tikšanās ar šo namu, es varēju iedomāties, ka tā būs uz visu mūžu? Vai es varēju nojaust, ka šis nams kļūs par manas dzīves lielāko jēgu?”
Jā, Jāzep, tu toreiz 1978. gada sākumā ienāci tāds jauns un enerģijas pilns, kolektīvs uzreiz sajuta: “Tu esi mūsu!”
“Kas tik netika piedzīvots šajos gados,” turpināja Jāzeps. “Gan radošie mirkļi, maģiskie skatītāju aplausi, pateicības vārdi, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, prieks un arī vilšanās un remonti. Nemanot šai ēkai apritēja 50 gadi. Mainījās darbinieki — direktori, mākslinieki un mākslinieciskie vadītāji, pasākumu organizatori, metodiķi. Vai mēs viņus atceramies?”
Protams! Kā gan var aizmirst Alīnu Zdanovsku, Vilhelmu Andžānu, Albertu Griļevski, Aidu Gaidi, Vilmu Pauliņu - Puzanovu, Jāni Prikņu. Katram šim direktoram piemita sava enerģētika un aura, katrs ieguldīja savas zināšanas, spēku un veselību kopējās lietas labā. Diemžēl laika ritums neapturams un daļa no šiem cilvēkiem jau ir mūžībā. Aizgājušo piemiņa tika godināta ar klusuma brīdi. Savās atmiņās dalījās Vilhelms Andžāns, noteikti to pašu būtu darījusi arī Vilma Pauliņa - Puzanova, bet viņa tovakar nevarēja ierasties uz jubilejas pasākumu.
Piekritīsim Jāzepam
Proti, tikai vērotājam no malas kultūras darbs šķiet viegls un izplatītākais viedoklis ir šāds: “Kas tad tas ir? Balles, koncerti, teātra izrādes, ziedi, smiekli. Taču cilvēki, kas saistīti ar kultūras darbu vai ir tuvi tam (ģimenes locekļi, radi, citi tuvinieki) labi zina, cik daudz enerģijas, laika un arī līdzekļu ir jāiegulda, lai būtu rezultāts, vismaz labs rezultāts. Bet gribas, lai ir teicams, gribas pulcēt pilnas zāles un sagaidīt skatītāju ovācijas. Kā pie tādām tiek, to droši vien visvairāk prastu pastāstīt pasākumu organizatori — radošais Vladislavs Putāns, aktīvā Marija Mileika, pedantā Ina Zandare, idejām bagātā Anželika Pokule un enerģiskā Solvita Plivča. Un ne tikai viņi, bet arī cits personāls. Kurš tad ietērpj Jāzepu un citus skatuves dalībniekus svētku rotā?
Pareizi, tie ir mākslinieki-noformētāji un viņu 50 gadu laikā šeit strādājis ļoti daudz: Eduards Rutka, Valērijs Timofejevs, Anita Pauliņa, Jānis Bartkevičs, Aļona Savicka, Aina Kumačeva un Sarmīte Kromāne. Katram savs rokraksts. Un cik kolektīvu mituši šajās telpās! Kādi režisori bijuši tam pašam Tautas teātrim — Alberts Lasmanis, Vilma Pauliņa un Valdis Putāns! Bija arī estrādes ansambļi, kurus vadīja Nikolajs Sergejevs, Mihails Zaharovs, Pēteris Barkevičs. Bija arī pūtēju orķestris ar talantīgo Jāzepu Tomaševski un Liju Pumpuri, kuri vadīja kolektīvu. Protams, katrs savā laikā. Kādi bija kori un diriģenti — Jānis Paukšte, Dzintra Orole, Nils Dārznieks! Viņi ar savu jaunību, talantu un darba degsmi iededza ikvienā mī- lestību pret dziesmu. Neaizmirsīsim arī par vokālo ansambli Olgas Šalajevas un lauku kapelu Jāņa Valtera vadībā. Šajās telpās pirms 35. gadiem dzima arī deju ansamblis, kurš pateicoties Inas Zandares pūlēm ieguva Tautas deju ansambļa (TDA) nosaukumu. Katram laikam ir savs šarms un vērtības.
Nu dien laiks skrien!
Arī šodien jubilāri var būt apmierināti, jo...atpūsties nesanāk! Pat brīvdienas nav! Katru dienu te mēģinājumi, te svētki, te dziesmas, te dejas. Un nemanot klāt vissvarīgākais — pusgadsimta jubileja! Lieli svētki novada Tautas namam! Kādi svētki bez rīkojuma?
Jāzeps pieceļas no krēsla, skan fanfāras. Lūk, viņš jau skatuves priekšplānā, fanfāras klusina un direktors nolasa rīkojumu par Dagdas Tautas nama jubilejas pasākumu, kas veltīts Dagdas TN piecdesmitgadei, saaicinot bijušos un esošos darbiniekus, kolēģus, draugus un atbalstītājus. Par pasākuma vadītāju nozīmēta Solvita Plivča.
Jāzeps: “Bet Jums, godātie viesi, ar esošā direktora tiesībām, iesaku aizmirst darbu, drūmās domas un no sirds atpūsties! Dāviniet mums savus smaidus un pozitīvu noskaņojumu!”
Ar teicami sagatavotām dejām pasākuma dalībniekus priecēja TDA “Dagda”, dejotāji no Andzeļu un Šķaunes Tautas nama. Ikviena sirdi aizkustināja valsis — to izpildīja invalīdu brālības “Nema” biedrs Aivars Brics un Aija Utkina. Tika piedāvāta arī videofilma, kurā bija redzama neliela daļa kultūras pasākumu un citu aktivitāšu, kas norisinājušās Dagdas Tautas namā 50 gadu laikā. Dagdas TN vokālā grupa “Solversija” pārsteidza skatītājus ar krāšņiem tērpiem, dziesmu bagāto skanējumu un deju soļiem. Folkloras kopa “Olūteņi” parūpējās, lai vakars būtu gana dzīvs un jautrs, parādot savu iestudējumu. Pasākumu vadītāja Solvita Plivča aicināja dalīties atmiņās bijušos kultūras darbiniekus, atcerēties interesantākos atgadījumus no tautas nama dzīves.
Pat neņemos uzskaitīt katru no lielā sveicēju pulka. Vienīgi pateikšu, ka sveicēju vidū bija domes priekšsēdētāja Sandra Viškure, kā arī ciemiņi no Baltkrievijas, kuri emociju uzplūdā solījās mācīties latviešu valodu un mūsu pašu novadnieki. Tautas nama darbinieki pieņēma apsveikumus visa vakara gaitā, bet pēc oficiālās pasākuma daļas klātesošajiem bija iespēja klausīties brāļu Puncuļu dziesmas un mūziku.
Apsveicam Dagdas tautas nama kolektīvu lielajā jubilejā un novēlam jaunus panākumus. Veiksmīgu darbu, organizējot Ziemassvētku un gadu mijas sagaidīšanas pasākumus novada iedzīvotājiem un ciemiņiem!
Juris ROGA
.jpg)
