Ir iemesls! 27. decembris — Bēnazīras Bhuto piemiņas diena

Bēnazīra Bhuto piedzima ģimenē, kur politika bija ģimenes lieta. Viņas vectēvs un tēvs bija Pakistānas vadībā. Ticīgi musulmaņi, bet viņi nekad nav bijuši fanātiķi. Un kad māte pirmo reizi Bēnazīrai gribēja uzvilkt tradicionālo sieviešu plīvuru, tēvs teica: “Lai viņa izaug un pati nolemj — aizklāt seju vai nē, — islāms ļauj sievietei pašai lemt savu likteni.” Un Bēnazīra vairs nekad neslēpa savu seju. Nākamā aizsardzības ministre un pirmā sieviete premjerministre musulmaņu valstī ieguva nopietnu izglītību. Sākumā tās bija katoļu privātskolas Pakistānā. Vēlāk — Hārvarda un Oksforda. Un visur Bēnazīra ieguva draugus, bija populāra, pateicoties savām oratora spējām, kā arī mākslai sadzīvot ar cilvēkiem. Kad viņa svinēja savu 24. dzimšanas dienu, viņai jau bija vairāki diplomi. Jaunais speciālists valsts pārvaldes jomā, starptautisko tiesību jautājumos, starptautisko attiecību jautājumos, Bēnazīra gribēja kļūt par diplomāti, bet viņas tēvs nolēma citādāk. Viņš meitai pareģoja karjeru politikā. Kamēr viņai nebija 30 gadu, viņa nevarēja piedalīties vēlēšanās. Tāpēc tēvs viņu paņēma sev par palīgu. “Lai mācās,” teica Bēnazīras tēvs.

“Mācības” bija pavisam neilgas. Tajā pašā 1977.gadā valstī notika militārs apvērsums. Visa Bhuto ģimene tika arestēta un ieslodzīta cietumā. “Vasaras karstums manu kameru pārvērta par sakaitētu krāsni. Mana āda plaisāja un lobījās veseliem gabaliem. Seja pārklājās ar pūšļiem. Man sāka izkrist mati,” tā par laiku, kas bija pavadīts cietumā, atcerējās Bēnazīra. Ieslodzījums beidzās ar mājas arestu. Policija sekoja katram viņas solim. 1979. gadā viņas tēvam tika izpildīts nāves sods. Bēnazīras braļi paziņoja, ka viņi ir Bhuto ģimenes politiskie mantinieki. Ar māsu savā mantojumā tie dalīties nevēlas. Bēnazīra palika pavisam viena… Drīz vien Bēnazīrai ļāva aizbraukt no Pakistānas, jaunā Bhuto devās uz Angliju. Tur viņa regulāri lasīja lekcijas, iekaroja atbalstītājus no Pakistānas opozīcijas. 1987. gadā Bēnazīra Bhuto apprecējās. Bet ne lielas mīlestības dēļ — tas bija politisks gājiens. Asifs Ali Zardari arī nodarbojās ar politiku, vēl jo vairāk — dzīvē bija diezgan liberāls un samierinājās ar savas sievas eiropeisko dzīvesveidu. Tas atgādināja līgumu starp biznesa partneriem. Drīz vien Bēnazīra nožēloja, ka veica šādu rīcību, bet mainīt jau neko nedrīkstēja — šķiršanās viņai nebūtu piedota...

1988. gada 16. novembrī Bēnazīras Bhuto partija uzvarēja vēlēšanās. Un Bhuto kļuva par premjerministri, pirmo reizi pasaules vēsturē stājoties musulmaņu valsts priekšgalā.

Darba jaunajam premjeram bija pārlieku daudz. Valstī sākās sociālas un politiskas reformas. Jaunajam premjeram izdevās pat uzlabot attiecības ar kaimiņos esošo Indiju. Bet šeit… Arvien biežāk presē sāka parādīties premjeres vīra vārds. Un tas tika minēts sakarā ar kādām milzīgām korupcijas lietām. Bēnazīras vīru nodēvēja par “desmit procentu kungu” — tieši tik lielu kompensāciju viņš pieprasīja no investoriem, esot savas sievas valdībā par finansu ministru. Bhuto nezināja, kur no kauna slēpties. Izvairījās parādīties parlamentā, bieži izbrauca no valsts. Viss sāka iet greizi. Viss beidzās ar to, ka Pakistānas prezidents atbrīvoja Bhuto no amata pienākumu pildīšanas. Šķiet — viss… Karjera beidzās. Bet nē…

Jau nākamajās velēšanās Benazīra gāja ar lozungiem, kas aicināja cīnīties pret korupciju un …atkal uzvarēja! Valstī notika milzīgas pārmaiņas. Samazinājās analfabētisma līmenis, nacionalizētā naftas rūpniecība valstij nesa ienākumus, kas tika virzīti uz sociālo problēmu risināšanu valstī. Ekonomiskās izaugsmes tempi — vieni no augstākajiem visā Āzijā. Bēnazīra Bhuto ne tikai premjere, viņa kļūst par nācijas pielūgsmes objektu. Bet tas nozīmē, ka konkurentiem viņa kļūst bīstama. Viens slepkavības mēģinājums, otrs… Pats Usama bin Ladens par viņas galvu solīja 10 miljonus dolāru. Un atkal skandāls, korupcija… Šie korupcijas skandāli Benazīrai pastāvīgi sekoja. Ne reizi noziegumi netika pierādīti. Bet, kā pēc pasūtījuma, skandāli radās tad, kad Bhuto guva panākumus valstiskās lietās.

Un atkal piespiedu emigrācija… Un atkal triumfāla atgriešanās dzimtenē. Bēnazīra droši metās politiskajā ķīviņā. Viņai bija vesela armija atbalstītāju, viņas popularitāte atkal auga. No otras puses — Pakistānā sākās terors… Kaimiņu Afganistāna nevarēja pieļaut to, ka valdībā atnāk progresīvs premjers. 2007. gada 27. decembra mītiņš notika kā vienmēr. Daudzu tūkstošu pūlis ieklausījās sava līdera runā. Bēnazīra bija daiļrunīga: “Savu dzīvi es pakļauju briesmām, jo mūsu valsts ir briesmās. Cilvēki ir norūpējušies. Bet visi kopā mēs izvilksim valsti no krīzes!” Mītiņš beidzās. Bhuto iesēdās bruņumašīnā, bet tad izkāpa no tās, lai vēlreiz pasveicinātu savus atbalstītājus. Terorists pašnāvnieks pienāca pārāk tuvu. Viss beidzās…
Liktenis Bēnazīrai Bhuto bija lēmis 54 dzīves gadus. Viņas dzīve bija nemierīga, ātra, spilgta… Un viņa to veltīja savai valstij.

Andrejs JAKUBOVSKIS