Īpašas slepenības zona?

Bet Latvija tajā pašā laikā arvien vairāk grimst postā, jo pašlaik ir aizmirsti visi pierobežas rajoni… Lauki ir aizauguši ar krūmājiem un nezālēm. Visur valda bezdarbs. Dievnami atrodas katastrofālā stāvoklī. Bet aktuāli runāt ir tikai par Latgali. Tas ir tāds politisks gājiens, kas apstiprina manas aizdomas par to, ka Latvija tiek grauta apzināti. Tagad ne tikai no Latgales aizbrauc cilvēki, bet arī no Zemgales un citiem reģioniem… Ko gan viņi darīs, ja atgriezīsies? Kas viņiem dos zemi un darbu? Vienīgais, ko patiešām var izdarīt, tas ir likvidēt partejiskās birokrātijas diktatūru, nomenklatūras važas, kas liedz Latvijā palikušajiem cilvēkiem dzīvot. Tas ir kā ļaundabīgs audzējs, kas no Latvijas izsūc visu dzīvību. Partejiskajai nomenklatūrai ir izdevīgi, lai mēs runātu par valodu, nacionālo jautājumu, par referendumu. Laiks iet, bet ļaudis turpina pamest Latviju…”
Meklējot izeju no gandrīz bezizejas situācijas, daudzi mūsu lauku iedzīvotāji ir spiesti uz gadu vai diviem atstāt savas mājas, lai galvaspilsētā vai ārzemēs uzlabotu savu finansiālo stāvokli vai arī turpinātu darba stāžu — pensijai. Vienīgi pēc atgriešanās mājās viesstrādniekus var sagaidīt viltīgs naudas kankāns. Kā “treknajos gados” bankas iemānīja savos tīklos naivos kredītu meklētājus, kas rezultātā savas mājas un jaunās mašīnas upurēja finansiālajai verdzībai, tā arī tagad enerģētiķi “iepriecina” atsevišķus aizmāršīgus klientus ar negaidītiem piedāvājumiem.

Savā nelaimē, kas uzkrita uz galvas kā pirmais sniegs, ar avīzi “Ezerzeme” dalījās Latgales nomales iedzīvotājs. Ētisku apsvērumu dēļ nosauksim viņu par Eduardu. Nu, lūk, lai “savilktu galus”, viņa ģimene devās strādāt netālu no Rīgas. Veselu gadu, piecatā mitinoties vienistabas dzīvoklītī, viņi nezaudēja cerību atgriezties mājās. Reizēm Eduards apmeklēja savas mājas un, protams, ievēroja, ka mājai sākumā tika atslēgta elektrība, kas nešķita par brīnumu arī pie nulles patēriņa. Toties, kad no apdzīvotās mājas tika nogriezti vadi, mūsu klients kļuva nemierīgs. Par jaunu pieslēgumu patērētājam tika pieprasīti daži tūkstoši latu, tad, redz, iežēlojās par invalīdu, un vienojās par sešiem simtiem latu. Cilvēkam, kas nonācis nelaimē, radās loģisks jautājums: bet kāpēc viņš par šādu rīcību netika brīdināts? Kas ir ienaidnieks savam naudasmakam? Sava sāpīgā jautājuma atbildes meklējumos mūsu lasītājs vērsās pat galvaspilsētas “Latvenergo” klientu servisa centrā, kur viņam tika izskaidrots tikai atslēgšanas iemesls: klients gada laikā netika izmantojis elektroenerģiju.

Jautājums par brīdinājumu palika neatbildēts, tāpēc Eduards pēc palīdzības vērsās redakcijā. Cik es biju naivs, mēģinot rast atbildi uz šo vienkāršo jautājumu vietējā līmenī! Saskaroties ar īpašas slepenības zonu, biju spiests vērsties tajā pašā servisa centrā. Mutiska atbilde izrādījās neiespējama: no manis tika pieprasīts rakstisks lūgums, bet atbildi nācās gaidīt ilgāk nekā nedēļu. Piedāvāju pilnā apjomā saņemto produktu, kas tiek dēvēts par servisa pakalpojumu.
Laikraksta “Ezerzeme” lasītāji vēlas uzzināt:

“Kā rīkoties tiem lauku māju īpašniekiem, kuri ir spiesti uz ilgāku laiku atstāt savas mājas, lai tām netiktu atslēgta elektroenerģijas padeve? Tās ir situācijas, kad cilvēkiem ir jāaizbrauc uz Rīgu vai uz ārzemēm, bet viņi plāno pēc noteikta laika atgriezties atpakaļ Latgalē. Vai elektriķiem ir tiesības atslēgt elektrību vai demontēt elektrolīnijas bez brīdinājuma?”

AS “Sadales tīkls” atbilde:

“AS “Sadales tīkls” nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 1 miljonam klientu objektu visā Latvijā un arvien lielāku uzmanību pievērš klientu apkalpošanai, uzsverot, ka veiksmīgas komunikācijas veidošanā jāpiedalās gan uzņēmumam, gan klientam.

Gadījumā, ja klients plāno uz noteiktu laiku pārcelties uz dzīvi citur, AS “Sadales tīkls” aicina sazināties ar uzņēmuma Klientu servisu pa tālruni 80200403 un pārrunāt ar elektroapgādi saistītos jautājumus. Būtiski ir uzņēmuma Norēķinu sistēmas datu bāzē atzīmēt, ka klienta objektā noteiktu laiku elektroenerģija netiks patērēta. Tikpat svarīgi ir uzņēmuma rīcībā atstāt kontaktinformāciju, tālruņa numuru vai e-pasta adresi, lai AS “Sadales tīkls” Klientu servisa darbinieki nepieciešamības gadījumā varētu ar klientu personiski sazināties. Šāds risinājums, izprotot klientu vajadzības, praksē tiek pielietots laika posmam līdz 1 gadam.

AS “Sadales tīkls” nav ieinteresēta pārtraukt klienta elektroapgādi vai demontēt elektrotīkla elementus, taču, ja uzņēmums nav saņēmis informāciju par klienta objektu, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 914, elektroenerģijas piegādes vai sistēmas pakalpojumu līgums zaudē spēku, ja elektroenerģijas piegāde un lietošana lietotāja objektā nav notikusi vairāk nekā gadu.”

***

Komentāri šajā konkrētajā gadījumā nav lieki. Un ar korespondenta palīdzību bēdu laucinieks lūdz pabrīdināt visus lauku īpašniekus — ja uz kādu laiku atstājat lauku sētu, ziniet, var būt milzīgi finansiāli zaudējumi. Depresijas un apjukuma stāvoklī cilvēki ne vienmēr iedziļinās līguma, kas tiek noslēgts ar enerģētiķiem, saturā, un līdzīga liktenīga kļūda pēc tam pārvēršas milzīgā summā. Eduarda pensija — Ls 128, bet rēķins par piespiedu pieslēgumu ir piecas reizes lielāks. Kas kļūst bagātāks un ar kādiem nopelniem?

Šajā bēdīgajā stāstā ir saskatāms vēl viens iemesls, kāpēc latgaliešiem jāatstāj lauku sētas. Un ir saprotams, kāpēc slavenajam Streičam par to sāp sirds.

Jums, lasītāj, īpaša pateicība — par pamācību mūsu izdzīvošanas skolā.

Aleksejs GONČAROVS