Ir iemesls!10. decembris — Nobela prēmijas pasniegšanas diena

Alfrēds Nobels — izgudrotājs, inženieris lielāko savas dzīves daļu ienākumus ieguva par atklājumiem. Starp tiem, piemēram, naftas vads… Viņš uzrakstīja dažus romānus, vairākus dzejoļus, izrādes, zināja daudzas valodas, ļoti daudz līdzekļu tērēja labdarībai, cīnījās pret karu un konfliktiem, izmantojot visus viņam zināmos paņēmienus... Bet vēsturē viņš ir pazīstams kā dinamīta izgudrotājs. Kad nomira viņa brālis, Eiropas laikraksti par viņu uzrakstīja nekrologus. Lasot jaunākos laikrakstus, Nobels par sevi uzzināja daudz ko jaunu: nāves tirgotājs, miljonārs, kas radās no citu asinīm, dinamīta karalis… Pārdzīvojumus par brāļa nāvi slāpēja domas par to, ka viņš, kad nomirs, cilvēku atmiņās paliks kā briesmonis. No savas senlaicīgās lādītes Nobels dabūja savu testamentu, izlasīja to, saplēsa un uzrakstīja jaunu… 1896. gada 10. de- cembrī miljonārs Alfrēds Nobels nomira savā villā Sanremo. Nāves iemesls — insults. Testamenta nolasīšana izsauca bumbas eksplozijai līdzīgu efektu.

“Visu manu kustamo un nekustamo īpašumu jāpārvērš kapitālā, un tas jāievieto uzticamā bankā. Noguldījuma ienākumi piederēs fondam, kas katru gadu pasniegs to kā prēmijas tiem, kuri iepriekšējā gadā cilvēcei deva vislielāko labumu… Dotie procenti jāsadala piecās vienādās daļās, kas ir paredzētas: viena daļa - tam, kurš veiks vissvarīgāko atklājumu vai izgudrojumu fizikas jomā; otra - tam, kurš veiks vissvarīgāko atklājumu ķīmijā; trešā - tam, kurš veiks vissvarīgāko atklājumu fizioloģijā vai medicīnā; ceturtā - tam, kurš radīs visslavenāko darbu literatūrā, ideālistiskajā virzienā; piektā - tam, kurš ienesīs vislielāko devumu nāciju saliedēšanā, verdzības iznīcināšanā vai esošo armiju skaita samazināšanā un miera kongresu rīkošanā… Mana īpašā vēlme ir tā, lai prēmiju piešķiršanā netiktu ņemta vērā kandidātu nacionalitāte.” Tā sākās pasaulē visvēlamākās prēmijas vēsture.

1901. gadā Stokholmā notika pasaulē pirmā Nobela prēmijas pasniegšana. Laureātu vidū bija fiziķis Rentgens, Sarkanā Krusta dibinātājs Djunans, rakstnieks Silli-Pridoms…

Nobela prēmijas tiek pasniegtas tikai piecās nominācijās. Prēmijai ekonomikā nav nekā kopīga ar Alfrēda Nobela kapitālu. Šo balvu izveidoja Šveices Banka, un par “nobela” prēmiju to uzskatīt var tikai nosacīti.

Nobela komiteju bieži kritizē. Ir pieņemts uzskatīt, ka kandidatūras (īpaši nominācijai “Miera prēmija”) tiek izvirzītas pēc politiskiem motīviem utt. Patiesībā tā saka tas, kurš neiedomājas laureātu izvēles procedūru. Jāsaka, ka “komiteja” katrā no piecām nominācijām izvirza apmēram 30 kandidātus. Saraksts tiek turēts lielā slepenībā. Kandidāti nezina, ka viņi ir šajā sarakstā. Tad komitejas priekšlikumi tiek sūtīti apmēram trīs tūkstošiem ekspertu visā pasaulē. Eksperti balso tikai par vienu kandidātu. Ja kurš no kandidātiem savāc trešdaļu balsu, tad komiteja apstiprina šo kandidatūru. Pretējā gadījumā prēmija kādā no jomām netiek piešķirta. Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija notiek katru gadu 10. decembrī Stokholmā un Oslo. Lieta tāda, ka tad, kad pasaulei tika pasludināts Nobela testaments, Eiropas kartē nebija atsevišķi Šveices un Norvēģijas. Eksistēja vienota valsts Šveices-Norvēģijas ūnija. Vēlāk valstis sadalījās. Tāpēc četras prēmijas (fizikā, ķīmijā, literatūrā un medicīnā) tiek pasniegtas Stokholmā (jāpiebilst, ka tās pasniedz pats Šveices karalis). Miera prēmiju pasniedz Nobela komitejas priekšsēdētājs Norvēģijas karaliskās ģimenes klātbūtnē Oslo. Nobela prēmijas ceremonija nav tikai prēmijas pasniegšana: šeit tiek iekļauta arī laureātu “nobela lekcija”, “nobela koncerts”, kurā uzstājas pasaulē ievērojamākie mūziķi, kā arī “nobela bankets”, kas notiek, stingri ievērojot XX gs sākuma noteikumus.

Nu ko… Tagad par pašu prēmiju. Atlīdzības apmērs mainās atkarībā no tā, kādus procentus ienes Nobela kapitāls konkrētajā gadā. 2012. gadā prēmija tika samazināta par 20 % — krīzes sekas… Un tā, katrs no laureātiem saņem 1100000 amerikāņu dolāru. Ja vienā nominācijā ir vairāk nekā viens kandidāts, tad summa tiek dalīta vienādās daļās. 2013. gadā par nobeliešiem kļuva 5 amerikāņi, 1 vācietis, 1 beļģis, 1 anglis, 1 kanādietis. Miera prēmiju saņēma “Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija”.
Par izciliem sasniegumiem tika atzīti: Higsa bozonu atklāšana, ķīmisko sistēmu datormodelēšana, mehānisma, kas regulē vezikularo kustību, atklāšana (sarežģīta lieta, kas ļauj cerēt uz pilnīgu uzvaru pār cukura diabētu!), Elis Monro, kanādiešu rakstnieces, daiļrade. Sveicam 2013. gada laureātus!

Andrejs JAKUBOVSKIS