Pieci gadi vēja spārniem

Pirmie uz Andrupenes tautas nama skatuves kāpa kopas “Sovvaļnīki” dalībnieki un ar dziesmu sveica visus, kuri atnākuši būt kopā pasākumā. Kopas galvenais runasvīrs šajā vakarā bija Jānis Platacis, kurš izstāstīja klātesošajiem, ka pirms pieciem gadiem dzimušajā folkloras kolektīvā kopā sanāca tautas dziesmas draugi, lai dziedātu tās dziesmas, kuras mums atstājuši senči un kas skaisti skan pāri mūsu pakalniem, zilajiem ezeriem, lauku sētām, vasaras skaistākajās pļavās, rudens darbu talkās, ziemas jautrībās, pavasarī...

2008. gada rudenī kopā sanāca Anna, Lolita, Aija, Sandra, Irēna, Dace, Benita, divas Lauras, Sanita, Līga, Justīne, Aivars, Dainis, Armands, Jānis un sāka gatavot programmu festivālam “Baltica”. Jaunizveidotā kolektīva pirmā kopīgā fotogrāfija tapusi Krāslavas kultūras namā, bet šajā vakarā pirmās izskanējušās dziesmas bija tieši no pirmās kolektīva programmas. Vēlāk kolektīvam pievienojās Zeltīte, vēl viena Aija, Kristaps un vismazākais sovvaļnīks Kārlītis, bet šogad pavisam nesen arī Anete. Pirmie kolektīva atbalstītāji bija jau zināmie pašdarbnieki no Mākoņkalna, Andzeļiem un Rikavas. Mākoņkalna folkloras kopa ierasties nevarēja un sveikt jubilārus deleģēja savu pārstāvi, kurš to godam izdarīja.

Nākamie sveicēji bija andzeļieši. Te nepieciešama atkāpe — braucot uz pirmo festivāla “Baltica” skati, “Sovvaļnīki” palūdza tautas tērpus no Andzeļu pagasta dejotājiem — deju ansambļa “Eži”, jo savējo vienkārši nebija. Un deju kopas dejotāji visi kā viens piekrita izpalīdzēt jaunajam kolektīvam — kur vēl dāsnāks žests! Gods un slava andzeļiešiem, kuri arī šajā vakarā uz skatuves bija lieliski un ar raito deju soli priecēja visu klātesošo publiku, ne tikai jubilārus.

Ne mazāk siltu uzņemšanu piedzīvoja visi kolektīvi, sevišķi vētrainus aplausus izpelnījās Rikavas etnogrāfiskais ansamblis. Atsaucoties uz Rikavas Pītera aicinājumu, “Sovvaļnīki” savulaik aizbrauca uz Rikavu, kur satika daudz rikaviešu. Šodien viņi kāpa uz Andrupenes tautas nama skatuves un rādīja vakarēšanu. Šim kolektīvam ļoti bagāta pieredze, daudz vecāki par sovvaļniekiem, bieži bijuši arī ārzemēs.

Taču arī šīsdienas jubilāri ir bijuši ārpus Latvijas robežām. Divas reizes kolektīvs viesojies Krievijas ziemeļu pusē — Pēterburgā, kur koncertējuši Latgales kultūras dienās, kas tiek rīkotas, lai popularizētu Latgales amatnieku un kulināro man- tojumu. Folkloras kopai ir sadarbība ar latviešu biedrību “Saknes” no Smoļenskas apgabala, kuras pārstāvji arī klā-tienē sveica jubilārus. Daži kolektīva folkloristi ir pat aizbraukuši uz Sibīriju, lūk, kā!

Bet šis nav tas gadījums, kad lieli panākumi sagroza kolektīva dalībniekiem galvas, nevis spārno jauniem panākumiem. “Sovvalņīki” augstu vērtē vietējos ļaudis, viņu atbalstu un labprāt sadarbojas ar Krāslavas, Dagdas un Ludzas tūrisma informācijas centriem, muzeju “Andrupenes lauku sēta” un līdzdarbojas Latgales kulinārā mantojuma projekta pasākumos. Kolektīvam ir cieša sadarbība ar Leikumu ģimeni no Izvaltas, sumināt jubilārus ieradās gan profesore Lidija Leikuma no Rīgas, gan Leikumu ģimenes pārstāvji no Izvaltas.

Lidija: “Esam sava veida sovvaļnīki, pasniegsim dāvanas un mēģināsim vienu dziesmu nodziedāt, lai gan vienīgais mēģinājums bija automašīnā, braucot šurp...”.

Bungām rībot, taurēm skanot zālē ienāca Kroma kolna bruolistes patrioti, kuri bija bez ieročiem un ļoti sirsnīgi un savdabīgi apsveica folkloras kopu piecu gadu jubilejā.

Savas darbības pirmsākumos “Sovvaļnīki” saņēma ielūgumu uz Ezernieku folkloras kopas “Akmiņeica” 20 gadu jubileju, kur viņi uzstājās pirmoreiz. Kā tad bez “Akmiņeicas” pašu jubilejā! Protams, “Akmiņeica” bija klāt kā likts un ar lielisku sveicienu! Piecu gadu laikā “Sovvaļnīkim” ir radusies jaunākā māsa — folkloras kopiņa “Saiveņa”, kas aug un kļūst lielāka. Izrādās, ļoti aktīvs kolektīvs, kas bija sagatavojis īpašu pārsteigumu. Protams, sveicēju lielāko pulku veidoja tieši pašmāju kolektīvi un ļaudis. Savējie, tie ir arī ziņģu kopa “Driģenes”, dāmu senioru deju kopa “Veldzītes”, aktieru grupa, deju grupa “Hip-Top”, solisti.

Neiespējami mūsu avīzes slejās uzskaitīt visus, kuri sumināja jubilārus, par kuriem sevišķi priecājās Andrupenes pagasta pārvaldes vadītāja Melānija Rudavina: “No sirds priecājos, ka “Sovvaļniekiem” ir daudz draugu un atbalstītāju un tie ir daudzviet. Andrupenes vārdu dzird gan Latvijas novados, gan Krievijā, gan Zviedrijā un kur tik vien viņi nav bijuši! Prieks un lepnums, jūs esat visu mūsu svētku rota, jo zināt tēvu dziesmas, kas vienmēr ir dažādas un sirsnīgas, un esat savas vietas patrioti. Paldies!”

Kolektīva mūža devums nav vērtējams pēc gadiem, “Sovvaļnīki” arī īsā laikā ir ļoti daudz padarījuši, turklāt nav gājuši ar izstieptu roku katru reizi tikai prasīt un prasīt, bet paši raksta projektus un iegūst finansējumu. Arī pašvaldība novērtē kolektīva veikumu un visādi cenšas sniegt tam atbalstu.

Juris ROGA