Izcērt mežu

Pagājušajā gadā rakstīju par to, cik nežēlīgi tiek piegružoti mūsu meži un cik ciniski cilvēks uzvedas attiecībā pret dabu. Bet, kā izrādās, mūsu mežiem ir vēl viena nelaime, kas tos apdraud, — tos sāka iznīcināt.

Šīs vasaras laikā acīmredzami samazinājās mežs, kas atrodas Šķeltovas pagasta teritorijā netālu no s. Grāveri. Šis mežs pieder AS “Latvijas valsts meži”. Kaut kāda Rīgas firma ieradās “novākt priežu ražu”. Strādāja vaiga sviedros ne vienu vien mēnesi. Jaudīga tehnika sajauca visu meža platību, izveidojot grāvjus un ceļus. Visur izmētāti zari — nav kur kāju spert. Dažās vietās tika iznīcināta sēņotne un mellenājs. Toties cik kārtīgi un precīzi bija saliktas un izvestas vēl nesen augošās skaistules priedes!
Arī daži pagasta iedzīvotāji ar nepatiku izteicās par šo gadījumu. Es piezvanīju Krāslavas “Valsts meža dienesta” nodaļai, raksturoju notiekošo un sadzirdēju to, ko, laikam, arī gaidīju — viss ir normāli, ko jūs gribat?

Gribu, lai darbi mežā notiek civilizēti. Vai var vienaldzīgi skatīties uz to, ko pēc sevis mežā atstāj firmas no galvaspilsētas un tā saucamie privāto mežu “saimnieki”? Viss norāda uz to, ka daba viņiem ir tikai “resurss”, no kuras var iegūt labu peļņu. Bet par to, ka zaļā karaļvalsts — tas ir dzīvs organisms, nedomā neviens. Ir traucēta meža ekoloģija. No dzimtās mājas bēg dzīvnieki. Mēs vairs nebrīnāmies, ka mūsu māju pagalmos ložņā zalkši un odzes. Bet cik to ir sabraukts uz ceļiem! Nekad agrāk mežā nebiju redzējusi zvērus. Bet gandrīz uzkāpu virsū zaķēnam, kas bija noslēpies mellenājā. Nabaga dzīvnieciņiem slēpties meža vakuumā vairs nav vietas. Sirds sāp, visu to redzot un zinot.

Šķiet, ka meža bagātības masveida iznīcināšana ir iepatikusies un ar iedomīgo tirgotāju un viņu augstākstāvošo atbalstītāju vieglu roku strauji uzņem apgriezienus. Kas atbildēs par nacionālās bagātības iznīcināšanu? Paši par sevi rodas arī citi jautājumi. Bet baidos, ka pēc iesakņojušās tradīcijas tie arī paliks retoriski. Bet mežu joprojām izcērt…

Irīna ROMANOVA