Ir nepieciešama stingrāka kontrole būvniecības nozarē

“Uzmanību pievērsām identificētiem problēmjautājumiem, kuri nav ieņēmumu dienesta kompetencē. Viens no tiem ir būvniecības uzņēmumu darbību kontrolējošas institūcijas trūkums, kā dēļ nozarē vērojamas liela apjoma krāpnieciskas darbības, piemēram, neskaitāmi būvnieku apakšuzņēmēji, ko nereti veido paši ģenerāluzņēmēji. Tāpat trūkst vienota būvnieku reģistra, jo ieņēmumu dienestam ir sava, bet Būvkomersantu reģistram atkal sava datu bāze, kurās ir stipri atšķirīga informācija par būvniecības nozares uzņēmumiem,” akcentēja Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis deputātiem atzina, ka būvniecība ir grūti kontrolējama nozare, un atbildīgās ministrijas uzdevums ir nodrošināt uzbūvēto objektu drošumu. No nākamā gada sāks darboties nozares informatīvā sistēma, kurā būs pieejama aktuālā informācija par būvniecības uzņēmumiem, un tas būs arī viens no risinājumiem, kas ļaus būvniekus saukt pie atbildības par konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban būvniecības nozarē strādā 23673 uzņēmumi, kas VID reģistrēti kā nodokļu maksātāji, bet fiktīvi darbojas 1142 uzņēmumi, deputātus informēja VID ģenerāldirektore I. Pētersone. VID informācija liecina, ka līdz šī gada novembrim no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra izslēgti vairāk nekā 500 uzņēmumu, un tam par pamatu visbiežāk bijusi deklarāciju neiesniegšana. Saimnieciskā darbība apturēta vairāk nekā vienam tūkstotim nodokļu maksātāju.

Kā būtisku trūkumu VID vadītāja minēja to, ka nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija par būvniekiem atšķiras no tām ziņām, kas atrodamas Būvkomersantu reģistrā, tādējādi rodas situācija, ka būvniecības sertifikāts ir izsniegts personai, kas nav reģistrēta kā nodokļu maksātājs, bet kas aktīvi veic būvdarbus.

Būtiski arī, ka būvniecības uzņēmumos darbinieki strādā bez darba līgumiem, netiek nodrošināta to elektroniskā reģistrēšana un tiem deklarēta zema darba samaksa.

Saeimas preses dienests