Panākumu atslēga darba mīlestībā

Laikraksta žurnālistam Olga pastāstīja, ka viss sākās ar to, ka kādu dienu klasi uzrunāja 104. Dagdas mazpulka vadītāja, skolotāja Anna Krilova, kura piedāvāja interesentiem piedalīties sava veida selekcijas eksperimentā, proti, šķirnes trušu audzēšanā.

“Bija jāaizpilda anketa, jānosūta un jāgaida atbilde,” stāsta Olga. “Saņēmām uzaicinājumu braukt uz semināru Daugmalē, kur mums divas dienas stāstīja, kā vajag kopt un audzēt trušus, kā tos jāpāro un par citiem truškopības jautājumiem. Nākamais neliels seminārs par truškopību notika aprīlī Rāmavā, kur varēja apskatīt lauksaimniecības izstādi un no turienes uz mājām atvedu divus šķirnes trušus: lielais, gaiši sudrabotais ir mātīte un Vīnes zilais — tēviņš. Katram mazpulcēnam bija truši, ja kādam netika pāris, tad obligāti katram bija trušu mātīte. Mamma un tētis, protams, zināja, ka es plānoju nodarboties ar tādu lietu, jo viņiem jau pašā sākuma bija jāparaksta attiecīgs dokuments. Mums mājās ir kūts, bet trušiem nācās ierīkot citu mītni. Rāmavā, kopā ar trušiem mazpulcēniem iedeva arī materiālus, lai sataisītu trušu būrus un parādīja, kā tos taisīt. Pirmos būrus man izgatavoja tētis, pēc tam mēs dažus būrus iegādājāmies no vienas saimniecības, jo truši sāka vairoties. Pirmajā metienā ieguvu deviņus trušu mazuļus, otrajā jau desmit. Diemžēl divi mazuļi no prāvā ganāmpulka neizdzīvoja.”

Olga apgalvo, ka interese audzēt trušus bija ļoti liela, jo tā viņas dzīvē ir jauna lieta, jauna pieredze. Truškopība izrādījās laikietilpīga, turklāt tā prasa lielu atbildību — neatstāsi taču dzīvnieciņu neēdušu! Reizēm Olga nevarēja pabarot trušus pati un tad talkā nāca mamma. Olga arī piedalījās Latgales Mazpulku forumā, kur dalījās savā pieredzē ar citiem trušu audzētājiem, uzklausīja profesionālas truškopes vērtīgos ieteikumus, kā arī piedalījās trušu izvērtēšanā, lai noskaidrotu, vai truši atbilst šķirnes raksturojuma prasībām. Olgas truši tika atzīti par labākajiem, tāpēc viņa ar tiem 9. un 10. oktobrī piedalījās Ķīpsalā “Zooekspo 2013” izstādē. Viens no viņas trušiem tika novērtēts ar īpašu medaļu un pati Olga atzīta par vienu no labākajiem trušu audzētājiem. Viņa saņēma diplomu, medaļu un kausu.

Olga: “Trušus mērīja un svēra, pārbaudīja asti, lai nav traumēta un vēl daudz ko citu. Pēc izstādes vienu trusi pārdevu, vietā nopirku citas šķirnes. Skaidri apzinos un tā ir mana stingra pārliecība, ka savu izaudzēto trušu gaļu pati neēdīšu un arī viņu kažokādas apģērbu nenēsāšu. Sākumā bija doma tirgot, bet nezinu... Šobrīd esmu nolēmusi turpināt vaislas darbu, varbūt paplašināšu trušu saimniecību. Līdz pamatskolas pabeigšanai es gribu aizstāvēt lielo projektu tieši par truškopību, ar ko godam noslēgt savu darbību Mazpulkā.”

Olga nāk no daudzbērnu ģimenes. Vecākais Olgas brālis Andrejs, kurš jau pieaudzis, izmācījās par galdnieku Dagdas arodvidusskolā, šobrīd strādā ar tēti piemājas saimniecībā. Savukārt vidējais bērns — māsa Natālija — ir Rīgas Stradiņa universitātes 2. kursa studente, topošā zobārste. Pati Olga kopš piecu gadu vecuma sapņo par vetārsta profesiju, lai gan ģimenē neviens nav saistīts ar šo profesiju. Bet viņai gribas apgūt tieši šo un meitene ar lepnumu saka, ka vecāki nesen iegādājušies zirgu, netieši apliecinot, ka dzīvniekus viņa mīl.

Lai gan Olga nedzīvo Dagdā, bet gan 11 kilometru attālajā Andzeļu ciemā, viņa paspēj apmeklēt mākslas un mūzikas skolu, kurā apgūst akordeonu. Tālab katru dienu nesanāk braukt mājās, gadās nakšņot pie tantes. Meitene aktīvi darbojas Andzeļu pagastā nodibinātajā jauniešu biedrībā “OrhidejasS” — gan biedrības vadītājai piepalīdz, gan koncertos uzstājas, gan zīmēšanas konkursā piedalījās. Bet kā ar mācībām? Izrādās, Olga ir teicamniece un pelna augstas atzīmes: 8, 9 un 10 balles. Uz jautājumu, kādi priekšmeti patīk visvairāk, Olga pirmās nosauca tieši valodas — angļu, vācu, latviešu un tad piebilda: “Man visi priekšmeti padodas un visi mīļi!”

Tomēr viņas atbilde vedināja uzdot nākamo jautājumu: “Vai nākotnē tu plāno aizbraukt no Latvijas?”

“Varbūt, jo mani interesē vēsture un es gribētu iepazīt svešas valstis,” atbild meitene. “Manas vecmammas māsa ļoti daudz stāstīja par kara laiku, viņas stāsti mani ļoti aizrāva un vispār patīk klausīties par seniem laikiem. Paaugšos, varbūt kādreiz skolā rakstīšu kādu projektu par šo tēmu, bet šodien mani aizrauj truškopība. Patiesībā tas nebūt nav viegls darbs. Par to liecina arī fakts, ka apmācības uzsāka 38 mazpulcēni, bet uz Ķīpsalu atbrauca tikai 28. Man mājās ir viens dekoratīvs trusis, sākumā es praktizējos ar viņu.”

Olgai ir vēl pāris hobiji. Meitenei patīk peldēties, viņa pat saka - esmu ūdens cilvēks! Vēl viņai patīk pētīt dabu un fotografēt ainavas. Galvā vienmēr ir kāds plāns, ko bildēs tuvākajās dienās.

Juris ROGA