Krāslavas slimnīcai ir ļoti sena vēsture, un, gadiem ritot, slimnīca nav zaudējusi savu nozīmīgumu pacientiem, turpina veiksmīgi strādāt un attīstīties. Uz tradicionālo gada nogales interviju par veselības aprūpes jautājumiem aicināju SIA “Krāslavas slimnīca” galveno ārstu Aleksandru Jevtušoku.
— Kā iestādes vadītājam, jums nākas risināt dažāda rakstura problēmas. Ja nemaldos, tad kopš 1991. gada savas darba gaitas Krāslavas slimnīcā nav sācis neviens jauns medicīnas augstskolas beidzējs. Kādu speciālistu šodien trūkst un kāds tam risinājums?
— Speciālistu trūkums šodien ir galvenā slimnīcas problēma. Te varētu būt jebkāda vislabākā tehnoloģija un vislabākā aparatūra, labākās ēkas, ēdināšana, medikamenti, bet ja nav daktera, tad tas viss nav svarīgi. Šodien dzīvojam, jo strādā tie cilvēki, kuri atnāca pie mums pirms 90. gadiem. Kāda tad bija situācija? Cilvēks beidza institūtu, tai laikā praktiskā internatūra kādā medicīnas iestādē bija jāiziet vienu gadu un apmēram 25-26 gadu vecumā atnāca pie mums strādāt. Tā- dejādi, 1988. gadā viņam bija 25 gadi, pagājuši vēl 25 gadi, summējam un šodien šim cilvēkam ir 50. Šodien slimnīcā ir tikai 2-3 cilvēki, kuri mazliet jaunāki par 50 gadiem. Bet tā ir jautājuma viena puse - cilvēki, kuri palika. Ir arī tādi dakteri, kuri aizgāja no mums projām un viņu vietā neatnāca neviens. Piemēram, bija divi rentgenologi, palika viens. Bija okuliste Žanna Kudiņa, kura aizbrauca uz Rīgu. Vietā neviens neatbrauca, tālab esam noslēguši līgumu un pie mums divreiz nedēļā (pirmdienās un piektdienās) pieņem okuliste no Daugavpils. Tas ir viens no variantiem, kā meklējam speciālistus, lai turpinātu sniegt cilvēkiem nepieciešamos pakalpojumus šeit uz vietas. Tieši tāda pati situācija ar anesteziologu-reanimatologu. Savulaik mums bija divi, palicis viens un esam sameklējuši piecus cilvēkus, kuri pie mums dežūrē. Viena daktere brauc dežurēt no Rīgas sestdienās un svētdienās, no Daugavpils viens brauc, dežūrē divas nedēļas un vēl viena daktere, kura pameta mūsu slimnīcu 2009. gadā, kad slimnīcu mēģināja slēgt. Bija brīdinājums par darba uzteikšanu, un šādā situācijā cilvēkam jādomā par savu nākotni. Viņa aizgāja strādāt uz neatliekamās palīdzības dienestu, bet palīdz arī mums, ņemot dežūras.
Tātad šodien mums nepieciešami ārsti internisti, okulisti, funkcionālās diagnostikas ārsts, rentgenologsu un anesteziologs-reanimatologs. Tas ir minimums, ko vajag. Bet kopumā ņemot, slimnīca šobrīd nodrošināta ar nepieciešamajiem kadriem, bet nav nekādas rezerves. Ja šodien saslimst mūsu rentgenologs vai dodas atvaļinājumā, tad mums atliek tikai viena iespēja - izmantojot jaunās tehnoloģijas, caur internetu nosūtām rentgenogrammas uz Daugavpils slimnīcu un mums tur viņu apraksta. Rezerves nekādas nav.
Speciālistu trūkums nav tikai Krāslavas slimnīcā, tā ir problēma visas valsts mērogā. Esmu Latvijas slimnīcu biedrības biedrs un praktiski visas lauku un arī pilsētu slimnīcas saskaras ar šo problēmu.
— Saprotam, ka arī citviet ir šī kadru problēma, bet, kā saka, katram savs krekls tuvāks, jācīnās par savu slimnīcu. Jūs ne pirmo gadu esat arī pašvaldības deputāts. Vai ir mēģināts kaut ko piedāvāt ārstiem, kaut kā viņus atvilināt uz mūsu slimnīcu?
— Bija piedāvāti dzīvokļi par velti, turklāt plaši dzīvokļi. To viņiem nevajag, tas nevilina. Bet es nevaru piedāvāt tādu algu, kādu maksā galvaspilsētā vai ārvalstīs. Rīgā alga vienmēr būs lielāka, jo tur ļoti daudz ir maksas pakalpojumu un arī maksātspējīgu iedzīvotāju netrūkst. Daļa brauc uz ārzemēm, daļa pēc augstskolas paliek Rīgā iziet rezidentūru klīnikā ārsta uzraudzībā, kas ir četri-pieci gadi. Tās laikā viņi var iekārtoties Rīgā pastāvīgā darbā, jo arī tur medicīnas darbinieki noveco un dodas pensijā, atbrīvojot darbavietas. Padomju laikā bija sadale, un Rīgā nedeva vietas, bet, piemēram, Šķaunes ambulancē bija vieta. Piedāvā šo vietu, bet es gribu Rīgā. Diemžēl Rīgā vietu nav. Šī sadale bija tas regulators, kas ar speciālistiem nodrošināja visu valsti. Tās vairs nav. Vēl viena lieta - medicīnas augstskola tajos gados bija pakļauta Veselības ministrijai, šodien - Izglītības un zinātnes ministrijai. Veselības ministrijai ar tām tikai tāds sakars, ka tur ir medicīniskās tehnoloģijas. Augstskolas uzņem kā mūsējos tā ārzemju iedzīvotājus, galvenais uzdevums, lai students ir kvalitatīvi apmācīts. Vēl viena lieta - Latvijā rezidentūrā ir pārāk maz budžeta vietu un ja nav, tad jāmaksā pašam. Eiropā ir daudz valstu, kur tev nevajag maksāt un var saņemt ļoti labu stipendiju.
— Vai Krāslavas un novada jaunatnei vispār ir interese par medicīnas studijām? Varbūt nav kam atgriezties dzimtajā pusē?
— Ir bērni, kuri mācās par ārstiem, pat mūsu dakteru bērni. Bet viņi nebrauc atpakaļ. Ir vēl viens iemesls, kas ietekmē cilvēku izvēli. Ja medijos parādās spiediens uz kādu slimnīcu, sak, tās vai citas slimnīcas pēc pāris gadiem nebūs, tad arī cilvēks attiecīgi reaģē. Tāda situācija bija attiecībā uz mūsu slimnīcu, tāda bija manam kolēģim Ludzā, savā laikā arī Valmierā, kurp izbrauca Latvijas slimnīcu biedrības pārstāvji, lai uz vietas noregulētu šo jautājumu. Nav viena konkrēta iemesla, speciālistu trūkums ir kompleksa problēma.
— Bet ko darīt?
— Ir jāstimulē cilvēku, lai viņš brauc uz lauku teritoriju. Ar ko? Savā laikā lauku teritorijā neviens mediķis, sociālais darbinieks vai skolotājs nemaksāja par komunālajiem pakalpojumiem. Un alga bija diferencēta: ja Krāslavā tolaik maksāja 125 rubļus, tad Dagdā — 145 rubļus, ambulancē Šķaunē — 160 rubļus. Līdz ar to attiecīgi lielāka pensija. Bija stimuls, šodien tādu stimulu nav.
— Pat ar esošajiem kadriem, ne jau visu var paveikt Krāslavas slimnīcā. Vai arī šogad ir nācies lūgt Rīgas speciālistu palīdzību, transportēt kādu slimnieku ar helikopteri uz galvaspilsētas slimnīcām?
— Bija kādi 4-5 gadījumi, bet transportēja nevis ar helikopteri, bet ar automašīnu. Šodien ir ļoti labi aprīkots autotransports un tiem slimniekiem, kuriem bija nepieciešama transportēšana uz Rīgu, visi pārvesti ar ātrās palīdzības mašīnu. Patiesībā šodien labāk un vieglāk cilvēkus vest ar automašīnu, jo tajā ir silti un slimnieks visu ceļu pievienots pie nepieciešamās aparatūras. Plus šiem cilvēkiem, esam transportējuši ar savu mašīnu, tādi bijuši 4-5 gadījumi. Sazināmies ar speciālistiem, konsultējamies un vedam. Liela daļa bija tieši sirds slimību gadījumi.
— Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati par šā gada deviņiem mēnešiem liecina, ka Krāslavas slimnīca strādājusi ar 9% pārstrādi. Ko tas īsti nozīmē? Vai Krāslavas slimnīca strādā stabili un bez parādiem, sniedzot medicīniskos pakalpojumus paredzētajā apjomā pilnā apmērā?
— Mums ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, kurā ir fiksēts valsts pasūtījums pa nozarēm uz gadu. Piemēram, ir pateikts konkrēts cilvēku skaits, kas ķirurgam jāpieņem gadā un summa, ko valsts par to pakalpojumu samaksās. Bet šī nauda tiek maksāta ik mēnesi pēc fakta: ja gadījumā ārsts mēnesī pieņem mazāk pacientu, tad mazāka arī samaksa, ja vairāk, tad samaksā tikai tik, cik ir pasūtījums un tad veidojas pārstrāde. Jā, deviņu mēnešu laikā visās nodaļās kopumā mums bija apmēram 9% pārstrāde, proti, darba izpildīts vairāk nekā samaksāts. Pārstrāde bija gandrīz visās slimnīcās valstī, mēs cīnījāmies, lai valsts samaksā un šobrīd ir lielākā daļa samaksāta. Ja mums to naudu neiedotu, tad būtu tikai viena izeja - ieviest maksas pakalpojumus. Bet šobrīd tik tālu neesam nonākuši, bet tāpēc, ka finansēšana notiek vēlāk, cilvēki saņem samaksu pēc darbu izpildes. Jā, mēs riskējam un neieviešam maksas pakalpojumus un rindas, kā to dara citi. Pirmajā pusgadā bija ļoti liela pārstrāde. Jā, šodien ierobežojam dažus izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju plānveida slimniekiem. Jo bija problēma ar finansēšanu. Kam vajag nekavējoties — nav problēmu, kas var pagaidīt — gaida rindā.
Arī stacionāram ir pārstāde (uz 1. oktobri aptuveni 20%) un arī tur valsts mums papildināja līdzekļus, jo valsts pasūtījumu jau izpildījām. Mums ir arī savas rezerves, kas kopā mums deva iespēju uzņemt visus slimniekus, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
— Kāpēc gadu no gada rodas pārstrāde? Vai tad valsts nevar saplānot pasūtījumu pēc fakta?
— No mums aizbrauc jaunieši, paliek tie, kuri slimo biežāk un smagāk — gados veci cilvēki. Aprēķinu veic uz kopēju cilvēku skaitu, neņemot vērā vecuma struktūru. Otra lieta - valsts grib panākt, lai stacionārie pakalpojumi samazinās, bet ambulatorie palielinās. Lai cilvēks nav jāliek slimnīcā, bet dodas uz poliklīniku. Bet ir liela atšķirība, vai cilvēks dzīvo Šķaunē, Robežniekos, Krāslavā vai Daugavpilī, kur pilsētā ir labs sabiedriskā transporta tīkls un vairākas medicīnas iestādes. Vai tu dzīvo laukos, kur no tā nav nekā.
Mēs jautājam, vai tad statistikā neredz, ka vajag vairāk naudas? Mums atbild, ka ir tāda un tāda formula, cilvēku skaits jums samazinājies, stingrāk skatieties, kādu pacientu liekat slimnīcā. Sākot ar 2010. gadu valsts pasūtījums nav palielinājies, bet slimnieku skaits aug. Esmu ārsts un arī saviem padotajiem saku, ja cilvēkam nepieciešama hospitalizācija, viņu jāhospitalizē. Tas ir tikai cilvēcīgi. Ja slimnieku atved ātrā palīdzība ar hroniskiem paasinājumiem, kā viņu var nelikt slimnīcā? Liela daļa laucinieku un arī pilsētnieku neiet pie ģimenes ārsta, bet tie, kuri iet, nelieto medikamentus, jo nav par ko tos iegādāties. Tā sakrājas slimību buķete un vairs nav citas izejas, kā ievietot cilvēku slimnīcā. Ir vēl viena lieta - daļa no cilvēkiem paši grauj savu veselību un arī viņus nākas ārstēt stacionārā.
— Dažu gadu laikā Krāslavas slimnīca realizējusi vairākus projektus un sakārtotas daudzas lietas. Piemēram, veikta poliklīnikas, ķirurģiskā korpusa un dienas stacionāra renovācija, kas iekļauj iekšējās apkures sistēmas renovāciju, gaisa vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmas ierīkošanu, elektroapgādes iekšējo tīklu renovāciju, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu renovāciju, automātiskās ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas ierīkošanu, kā arī kosmētisko remontu veikšanu. Tajā pašā laikā uzņemšanas nodaļa uz vispārējā fona ir atbaidošā stāvoklī. Kad tā tiks remontēta?
— Sagatavojām tehnisko projektu renovācijas darbiem. Tur nav tikai kosmētiskie jautājumi, kurus visi redz, bet ir arī inženiertehniskie jautājumi risināmi. Vajag jaunu sadali apkures sistēmai un karstā ūdens sistēmai, jāatrisina elektrības jautājumi, jāierīko lokālu ventilāciju, jāpārbūvē griesti, vēl vajag kosmētisko remontu un jaunu apgaismojumu. Telpas nav jāpaplašina, to pietiek, tikai jāsakārto visu. Tagad strādājam ar fondiem, jo nav iespēju izpildīt šos darbus par saviem līdzekļiem. Šobrīd meklējam no kura fonda var dabūt līdzekļus, simts procentu apjomā noteikti nebūs, labākais uz ko ceram, ir 85% no fondiem un 15% mūsu līdzekļu. Plānots veikt remontu uzņemšanas nodaļā jau nākamajā gadā.
Nesen mums tika apstiprināts energoefektivitātes projekts, kas ļaus ekonomēt līdzekļus. Tika nomainīti visi gaismekli (esošo vietā būs ļoti ekonomiskās LED spuldzes) un atsevišķās vietās tiks veikti siltināšanas darbi un logu nomaiņa ēkās, kur tas ir nepieciešams. Būs izmaiņas arī apkures sistēmā, lai panāktu lielāku darba efektivitāti. Vēl mums būtu nepieciešams nomainīt 100 metrus siltumtrases, kas ir veca un neekonomiska.
— Vai piebraukšanas vieta un stāvlaukums nebūs jāpārbūvē?
— Nē, tur vietas ir gana. Vienīgi virs ieejas būs ierīkots atvieglotas konstrukcijas jumtiņš, lai slimnieku no automašīnas uz uzņemšanu nav jāpārvieto zem klajas debess. Vienīgais lūgums tagad un turpmāk — ja slimnieku pie uzņemšanas nodaļas durvīm pieved ar personīgo transportu, tad pēc slimnieka izkāpšanas nevajag atstāt savu automašīnu pie durvīm, bet pabraukt nost un gaidīt turpat stāvlaukumā tā, lai nekas netraucētu piebraukt citam transportlīdzeklim ar nākamo slimnieku.
— Pansionāts “Priedes” šogad pārcēlās uz jaunām telpām un atbrīvojās divas ēkas. Līvānu mājā tagad izmitinātas neatliekamās palīdzības brigādes, kas notiks ar otru māju?
— Šobrīd tā nav apdzīvota, un tā kā māja stāv tukša, to izmantojam kā noliktavu. Ja būtu pircējs, mēs to pārdotu jebkurā laikā. Diemžēl ēka atrodas ārpus pilsētas centra un tālab uzņēmējiem nav intereses to iegādāties.
— Pamazām, tomēr cilvēki sāk saprast, ka medicīnas pakalpojumi objektīvi ir ļoti dārgi, un, ja ne sporto, tad vismaz cenšas apdrošināt savu veselību kādā no apdrošināšanas kompānijām vai iegādājas pašvaldības aģentūras “Krāslavas slimokase”, tā saucamo, rozā grāmatiņu, kas mūspusē ir ļoti populāra. Tā kā jūs esat deputāts un domes priekšsēdētāja vietnieks, noteikti varat atbildēt, vai pašvaldība arī turpmāk saglabās šo pakalpojumu iedzīvotājiem?
— Pašvaldības aģentūra “Krāslavas slimokase” strādā un turpinās strādāt arī nākamgad. Jau var maksāt par nākamo gadu vai atsevišķi pa ceturkšņiem, un to var izdarīt arī tepat mūsu poliklīnikas kasē, kur par pašu pakalpojumu iekasē tikai 10 santīmu nodevu.
Pēc Valsts kontroles izteiktajiem iebildumiem, mēs esam devuši savus priekšlikumus, kā mainīt likumdošanu. Kad to mainīs, nevaru atbildēt, ar tiem strādā VARAM, bet mums nav aizliegts turpināt šo darbu.
— Pēc traģēdijas Zolitūdē, kur sagruva lielveikals, iedzīvotāji pastiprināti interesējas par drošības aspektu visās sabiedriskajās ēkās. Noteikti atceraties, ka 2012. gadā slimnīca piedzīvoja nepatīkamu starpgadījumu, kad kāds vīrietis mēģināja aizdedzināt rentgena kabinetu vispirms 18. septembra rītā, ar akmeni izsitot kabinetam logu un iemetot tajā degmaisījumu, un atkārtoja šo mēģinājumu arī 21. septembra rītā. Kādus secinājumus izdarījāt pēc šī atgadījuma?
— Pateicoties operatīvai ugunsdzēsēju darbībai, abos gadījumos ugunsgrēku ātri izdevies nodzēst. Kad tas notika, tika pārskatīti dokumenti kopš 1945. gada un neviens tāds tīšs uzbrukuma gadījums slimnīcai nebija. Izpētījām dažādas versijas, sākot no iepirkumu konkursiem un beidzot ar darbiniekiem, kuri strādā kabinetā, meklējot uzbrukuma iemeslu. Vēlāk atklājās, ka notikušais nebija saistīts ar slimnīcu. Pēc tiesas lēmuma tas cilvēks tagad atrodas psihiatriskajā slimnīcā sakarā ar savu slimību uz ilgu laiku.
Pēc šī uzbrukuma mēs ierīkojām apgaismojumu tajā slimnīcas pusē, kā arī, cik iespējams, palielinājām apdrošināšanas apjomu ēkai un medicīniskajam aprīkojumam, lai būtu par ko atjaunot, ja, nedod Dievs, kaut kas tāds notiktu atkārtoti. Žogu nebūvējām, jo no tā nav jēgas.
— Bet pārējā teritorijā arī viss ir kārtībā?
— Slimnīcas teritorija tiek izgaismota un daļa teritorijas ir nodrošināta ar videonovērošanu. Tagad ir miers, bet nākotnē vai pat ātrāk, ja būs nepieciešamība, videonovērošanu palielināsim, lai aptvertu visu teritoriju. Kas zina, varbūt kādreiz arī pie mums vajadzēs apsardzi, kā tas jau ir lielajās pilsētu slimnīcās. Bet šodien slimnīcā cilvēki ir drošībā. Jā, šogad jau divreiz nācās izsaukt policiju uz uzņemšanas nodaļu, kur naktī atnāca cilvēks alkohola reibumā un traucēja personāla darbu. Bet policija reaģēja ļoti operatīvi un cilvēks tika savaldīts nekavējoties.
— Slimnīca strādās nākamgad?
— Pēc manā rīcībā esošas informācijas Krāslavas slimnīca turpinās darbu tā kā līdz šim. Precīzas kvotas valsts pasūtījumam pagaidām nav zināmas, bet sagaidāms, ka tās būs šī gada līmenī. Bet man vienalga gribas atgriezties pie tā, ar ko sākām - tie ir kadri. Bez ārstiem-speciālistiem nekas nevar notikt un kas ļoti svarīgi, ka no viņu esamības vai neesamības ir atkarīgs slimnīcas personāla liktenis. Tikai tad, ja ir ārsti, var strādāt nodaļa, medmāsas, sanitāres, apkopējas un citi darbinieki.
— Paldies par interviju!
Juris ROGA