Viņa augstība vidējais slānis

Praktiski nemainīgā valdošā elite mēģina no jebkuras pirmsvēlēšanu kampaņas gūt maksimālu labumu. Cīņā par finansiālo labklājību, ko veido gandrīz jau par nabadzīgo nosauktā tauta, visi paņēmieni ir labi, tajā skaitā arī starptautiska strīda kurināšana, ko melīgi nosauc par “integrāciju”. Un ja sabiedrības labklājības veidošanas process netiek vadīts “no augšas”, tad pati dzīve “apakšām” sāk diktēt ekonomiskās aktivitātes procesus, kas tagad arī tiek novēroti.

Bija laiks, kad Krāslava tika uzskatīta par rūpniecības — lauksaimniecības centru, tikai posts, ko uzspieda mums bēdu vadītāji, nav gājis garām arī mūsu pilsētai, kas pēdējā laikā ir zaudējusi pusi krāslaviešu. Arī novads, kurā ir palikuši daži desmiti tūkstošu cilvēku, draudzīgi ir iesācis pašizdzīvošanas eksperimentu. Nevis pateicoties, bet gan spītējot likumdošanai, kas neveicina ekonomisko attīstību. Biznesa nepanesamā nodokļu sloga samazināšana kā bija, tā arī joprojām paliek tikai bezatbildīgo politiķu pirmsvēlēšanu solījumi. Mokās dzimusī uzņēmējdarbība turpina vīrišķīgi cīnīties par izdzīvošanu. Un ārēji skats nav nemaz tik dramatisks, kā šķiet pirmajā brīdī. Statistikas dati liecina, ka 2013.gadā novadā bija reģistrēti 733 uzņēmumi, no kuriem 283 ir zemnieku saimniecības, 214 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 163 individuālie komersanti un 48 uzņēmumi, kā arī 21 kooperatīvs. Darbības joma plaša: lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, koka un metāla apstrāde, kā arī vieglā rūpniecība, lauku tūrisms un komercdarbība. Krāslavas zīmols — tā ir maize un citi konditorijas izstrādājumi, slavenais sviests, linsēklu eļļa, alus, medus, ārstnieciskās zāļu tējas, sukādes, paipalu un strausu olas… Viesu māju saimnieces māk apmierināt visu gar- dēžu prasības… Ar galveno problēmu — jaunu darba vietu radīšana — veiksmīgi tikusi galā Latvijas — Zviedrijas kompānija “Latgran”, kas uzcēla mūsdienīgu koka granulu ražotni.

Stabilu nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem garantē eksporta nozares uzņēmumi - “Varpa”, “Nemo”, “Peter Willemsen”, “Krāslavas piens”. Koptos laukos ganās tīršķirnes lopi, viļņojas ražīgi graudaugu lauki, tiek audzēti lini, kaņepes, bet novada amatnieki un mākslinieki daudzos ciemiņus pārsteidz ar unikāliem pašu darinātiem mākslas darbiem. Krāslavas novada attīstība ir acīmredzama, to apgalvoja arī Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš, kurš nesen bija vizītē mūsu novadā. … Finišā — konkurss “Krāslavas novada uzņēmēju gada balva”. Atklājot svinīgo ceremoniju, domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Jevtušoks uzsvēra biznesmeņu īpašo lomu novada ekonomikas attīstībā. Zālē skanēja ilgi aplausi, kad apsveikumu jubilejā saņēma izcilais uzņēmējs Jānis Kriviņš, kurš Krāslavas biznesa vēsturē ir ierakstījis spilgtu lappusi, bet pašlaik ir uzņēmies atbildību par neatkarīgās avīzes “Ezerzeme”, kas tagad pārdzīvo savu otru piedzimšanu, likteni.

Uz pirmo nomināciju “Gada lauksaimnieks” pretendēja deviņi kandidāti! Ļoti pazīstamas personības, nesenās zemnieku balles varoņi, par viņiem stāstīja mūsu avīze. Arī šoreiz katrs nominācijas ieguvējs saņēma balvu — Ernests Miļevskis, Olga Birke, Rudīte Lipšāne, Oskars Dilba, Laimonds Vorslavs, Aleksandrs Ivanovs un Ilze Stabulniece. Bet galvenā balva ir tikai viena, un to Viktorija Lene, domes deputāte un speciāliste lauku attīstības jautājumos, pasniedza Francim Zalbovičam, plaša profila zemnieku saimniecības “Vaicuļevas”, kurā graudaugi vien aizņem 1380 ha lielu platību, īpašniekam! Šādiem cipariem nekādi nespēja noticēt sadarbības partneri no Polijas, kas nesen apciemoja saimniecību Indras apkārtnē.

Nominācijā “Gada ražotājs” finišēja pieci uzņēmumi: AS “Krāslavas piens” (Aleksejs Krivenko), SIA “Krāslavas avots” (Nikolajs Turuta), SIA “VBKL” (Ēriks Lisenoks), SIA “Latgran” (Ainārs Aišpurs), bet galveno balvu domes izpilddirektors Jānis Geiba pasniedza individuālajam komersantam Marinai Dorožko, par ko mūsu lasītāji varēja lasīt nesenajā publikācijā “Roka roku”. Komercija — plaša joma, kas garantē diezgan daudz darbavietu, bet nominācijas pretendenti bija tikai trīs. Protams, tas ir SIA “Krāslava D”, ko veiksmīgi vada deputāte Viktorija Vengreviča. Uzņēmuma augošos ienākumus nodrošina pieredzes bagātie darbinieki un sava darba meistari, piemēram, šefpavāre Regīna Šakele, pārdevēja Ināra Rimšāne, konditore Vera Geiba, inženieris Anatolijs Abarovičs un daudzi citi.

Brīnišķīgu attīstības dinamiku demonstrē arī zemnieku saimniecība “Sapnis”, bet tās īpašniekam Pēterim Bārtulim piemīt dāsna sponsora slava. Lūk, piemēram minēšu tikai divus veiksmīgās firmas rādītājus — vairāk nekā simts darba vietas un atklāts jauns tirdzniecības centrs bijušā kinoteātra ēkā.

Goda balvu “Gada tirgotājs” Ināra Dzalbe, domes attīstības nodaļas vadītāja, pasniedza labākajam no labākajiem — SIA “GSK” valdes loceklim Aleksandram Savickim. Pazīstams veikals ar konkurētspējīgām cenām, augsti pieprasīts metālapstrādes serviss, ēkas paraug-uzturēšana, dalība enerģijas taupības projektā — tie nav visi firmas, kas ir slavena ne tikai mūsu novadā, sasniegumi.

Radošā konkurencē par goda nosaukumu “Gada amatnieks” beigu etapā bija četri pretendenti. Kurš gan nepazīst plaši pazīstamās Latgales apvienības “Pūdnīku skūla” pamatlicēju Ilmāru Veceli, titula “Gada novadnieks 2012” ieguvēju?! Bet pro- fesionālās rokdarbnieces un pieredzes bagātās pedagoģes Maijas Šuļgas unikālie izstrādājumi ir pazīstami arī ārpus Latvijas. Juris Kokins, meistars “Zelta rokas” no Kombuļiem, turpina pārsteigt novada ie- dzīvotājus un daudzos tūristus ar unikāliem koka izstrā- dājumiem. Viņa mākslinieciskās vērtības apliecinājums ir nominācija “Gada cilvēks”, ko viņam piešķīra pagājušajā gadā. Bet Tūrisma informācijas centra pārstāve Inta Lipšāne balvu pasniedza atzītiem keramikas meistariem Valdim un Olgai Pauliņiem. Kā saka — komentāri lieki.

Pašnodarbinātība — viena no iespējām pārtraukt darba spēka noplūdi uz ārzemēm, kas nu jau ir kļuvusi par Latvijas nelaimi. Šeit ir ļoti svarīgi atbalstīt jaunos uzņēmējus, ko arī ņēma vērā konkursa organizatori. Nominācijas “Gada jaunais uzņēmējs” pretendenti bija SIA “Dridzmalas” (Māris Lenis), firma “Nedfarming” (Marnix van Iwaarden), bet galveno balvu domes uzņēmējdarbības koordinatore Agita Kruglova pasniedza Diānai Zavjalovai firmas “S.D.Line” valdes loceklei.

Bija arī nominācija “Gada naktsmītne”, kur ārpus konkurences bija atpūtas bāzes “Lejasmalas” pārvaldnieki Anna un Artūrs Ļaksas. Piemiņas balvas tika pasniegtas arī brīvdienu mājas “Sidari” īpašniecei Ritai Liepiņai un brīvdienu mājas “Dīva Dorzi” īpašniekam Jurim Bērziņam.

Apsveikumus par uzvaru nominācijas “Gada lielākais darba devējs” iegūšanā saņēma šūšanas fabrikas “Nemo” vadītājs Viktors Moisejs. Uzņēmumā uz šo brīdi ir 250 darbavietas! Par vislielāko gada ienākumu apgrozījumu balvu saņēma Edvards Baranovskis, SIA “Varpa” vadītājs. 2012. gadā firma, kas strādā eksportam, sasniedza piecu miljonu apgrozījumu ar 130 darbavietām! Kopumā bija pasniegtas vairāk nekā 70 balvas, tajā skaitā arī mazā biznesa pārstāvjiem.

Pasākums, ko va- dīja Daugavpils teātra aktieris Māris Susejs, notika brīnišķīga koncerta pavadījumā. Biznesa svētku organizatori nolasīja sponsoru sarakstu, kurā tika minēti daudzi nomināciju pretendentu un konkursa “Krāslavas novada uzņēmēju gada balva” uzvarētāju vārdi. Vidējais slānis, mūsdienu demokrātiskās sabiedrības labklājības pa- mats, mūsu novadā strauji attīstās. Un šī priecīgā ziņa vieš cerības.

Aleksejs GONČAROVS