Karaļi mēdz būt dažādi: spēcīgi un drosmīgi, pieticīgi un dievbijīgi, lieliski reformatori, gļēvuļi un nelieši… Ar Francijas karali Filipu IV Skaisto nav viss tik vienkārši. Savā 29 gadus ilgajā valdīšanas laikā viņš paspēja būt gan valstsvīrs, gan reformators, gan nelietis, gan nodevējs. Sarežģīta personība. Vēsturnieki par to strīdas vēl joprojām. Vēsturnieki par viņu strīdas vēl joprojām kā par spēcīgāko viduslaiku valsti Eiropā…
Filips patiesībā bija ļoti skaists, tam piekrīt visi, bet ar piebildi, ka šis skaitums bija atrauts no dzīves: bāla simetriska seja, lielas, bet nekustīgas acis, tumši, sprogaini mati… Viņš līdzinājās skulptūrai. Galminieki kā no uguns baidījās no karaļa skatiena. Slikti kļuva no šī skatiena...
Mantojumā no sava tēva Filips saņēma gandrīz sagruvušu valsti: neuzticīga armija, ko pārvaldīja karaļa vasaļi, tukša valsts kase, ienaidnieku ielenkumi un sarežģītas attiecības ar tēvu. Ar ko lai iesāk 17-gadīgais karalis? Pirmkārt, viņš izbeidza visas karadarbības un iesāka ilgu tiesāšanos ar kaimiņiem. Jaunais karalis darbā pieņēma labākos juristus visā Eiropā, romiešu likumu zinātājus. Un strīdi, kas agrāk tika risināti kaujas laukos, tagad notika tiesas zālēs. Un visbiežāk par labu franču karalim. Bruņinieki gan šķobījās, tomēr nācās atzīt, ka metode ir ietekmīgāka un daudzreiz lētāka nekā karš… Bet vairums karalim piedēvēja gļēvulību… Ja ne karojot, tad runājot — miers bija sasniegts, strīdus teritorijas tika atdotas īpašniekiem. Bet, lūk, finanses… To praktiski nebija. Nodokļus vāca gan vasaļi, gan baznīca, bet līdz karalim nonāca tikai mazumiņš. Par dažādiem pakalpojumiem veidojās parādi. Tie jāatdot, bet atdot nebija ko… Paralēli tam desmito daļu no saviem ienākumiem katrs francūzis atdeva baznīcas vajadzībām. Milzīgas naudas summas no Francijas tika izvestas uz Romu pāvestam. Karalis aizliedza to darīt, pieprasot, lai savāktā nauda paliktu valstī. Sākās ilglaicīgs konflikts ar pāvestu. Romas sūtņi sākumā brauca, lai pārliecinātu karali atteikties no sava lēmuma, nekonfliktētu ar pāvestu. Tad no pārliecināšanas pārgāja uz draudiem. Nelīdzēja arī tas. Bet tad notika kas tāds, kas satricināja visu Eiropu…
Pāvesta krēslu ieņēma Bonifācijs VIII. Raksturs prāvestam bija sarežģīts, nekādu pretimnākšanu Filipam viņš neplānoja. Bet pēc tam, kad franču karalis nonāca līdz tam, ka pavēlēja cietoksnī iemest prāvesta sūtni, pāvests nolēma karali atdalīt no baznīcas. Diennakti pirms šī notikuma, karaļa sūtņi ieradās pilsētā Anaņja, kur viesojas priesteris. Pilsētas iedzīvotāji ļāva frančiem brīvi ienākt pilsētā un sagūstīt Bonifāciju. Kas notika starp priesteri un iebrucējiem, nav zināms. Stāsta par pazemošanām, draudiem, pļau- kām… Rezultāts gan ir zināms: priesteris Bonifācijs sajuka prātā un drīz vien nomira. Nākamais priesteris mirst pēc 10 kalpošanas mēnešiem. Un tad Filips Skaistais nolemj nopietni iejaukties priestera ievēlēšanas procesā. Konklāvs ilga 9 mēnešus: strīdi, sazvērestības, uzpirkšanas — viss tika likts lietā! Rezultātā Romas Krēslā sēdās Bordo arhibīskaps Kliments V. Par priesteri kļuva karaļa vasalis… Visi konflikti ar baznīcu bija atrisināti. Valstī naudas kļuva vairāk… Tagad atlika vien tikt galā ar parādniekiem. Un te jau līdzekļus neizvēlējās…
Ir daudz versiju par to, no kurienes baznīcu bruņiniekiem bija tik daudz zelta. Vieni stāsta par to, ka ordenim bija zināmi alķīmijas noslēpumi, citi stāsta, ka bruņinieki esot atraduši karaļa Solomona leģendāros šķēpus, trešie apgalvo, ka noslēpuma nav nekāda, tie vienkārši bija pirmie kreditori, kuri deva naudu parādā pret lieliem procentiem… Ir zināms tikai viens — tolaik Eiropā nebija neviena karaļa vai hercoga, kurš nebūtu parādā templiešiem. Filips Skaistais nolēma safabricēt briesmīgu apsūdzību. Tam bija nepieciešami ne tikai juristi un provokatori, bet arī Eiropas monarhi. Rezultātā — templiešu bruņinieku ordeni apsūdzēja sātaniskā darbībā, burvestībā, sodomijā… Viduslaikiem tā ir briesmīga apsūdzība. Tālāk viss notika kā pa sviestu. Tika arestēti visi bruņinieki, kuri nokļuvuši Eiropā. Tika rīkots tiesas process, kurā pieaicināja simtiem “liecinieku”. 1313. gadā prāvests Kliments atlaida ordeni. 1314. gadā ordeņa Lieliskais maģistrs Žaks de Molē tika sadedzināts uz sārta. Pirms nāves maģistrs nolādēja visu Kapetingu dzimtu. Pats apbrīnojamākais ir tas, ka lāsts piepildījās… Pēc dažiem mēnešiem no nezināmas un savādas slimības mirst karalis Filips Skaistais. Pēc Filipa nāves tronī valdīja viņa dēli — Ludvigs Kašķīgais (2 gadus), Filips Garais (5,5 gadus), Kārlis Skaistais (6 gadus). Visi trīs valdīja bezjēdzīgi. Visi trīs nomira, pēc sevis neatstājot vīriešu kārtas mantiniekus. Kapetingu dinastija beidza valdīt, troni nododot Valua dzimtai… No otras puses — pat triju pēc kārtas nemākulīgu karaļu valdīšana nespēja satricināt Francijas karaļvalsts varenību. Valsts kase bija pilna, vasaļi bez ierunām pakļāvās ķēniņam, armija bija profesionāla un iztika tikai no karaļa algas… Visur bija karaļa Filipa Skaistā nopelns. Bet metodes… Ko lai saka — tagad pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kuri ir pārliecināti tajā, ka “mērķis ir to līdzekļu vērts”… Kāds teiks — malacis! Kāds noklusēs…
29. novembris — piemiņas diena, veltīta skaistajam karalim, kurš izmantoja nesaprotamas metodes…
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
