Ja izvēlējies kļūt par animatoru…

Pošoties strādāt Ēģiptē par animatoru, izpētīju vairākus forumus, meklējot nepieciešamo informāciju. Vēlējos sazināties ar reāliem cilvēkiem, bet tā arī neizdevās. Vārdu sakot, lidoju praktiski uz dullo. Strādāt par animatoru mani iedrošināja mana paziņas no Turcijas, ar ko kopā studēju Daugavpils Universitātē, stāsti. Un tā kā Turcijā nekādus nodarbinātības variantus neatradu, izvēlējos doties uz Ēģipti.

Visvairāk mani piesaistīja perspektīva padzīvot Vidusjūras klimatā, kas ļoti labi ietekmē veselību. Mazliet piekusu no vienveidīgās dzīves: mājas - mācības. Man bija nepieciešama atpūta un vides maiņa. Izpētot animatoram nepieciešamās rakstura īpašības, sapratu, ka šis darbs man derēs.

Animators — cilvēks, kas palīdz organizēt kultūras un sporta atpūtas pasākumus: izdomā kustību rotaļas, vada atjautīgus konkursus, izklaides, šovus un diskotēkas. Animācija - tā ir izklaides sfēra, atpūtas organizēšana viesnīcās, kooperatīvajos pasākumos; virziens, kas katram atpūtniekam piedāvā iespēju personīgi piedalīties kultūras pasākumos. Ar to visu biju nodarbojies arī dzimtenē.

Mēs ar draugu patstāvīgi ieradāmies Ēģiptē, lai strādātu animācijā. Tā kā mums jau iepriekš bija mutiska vienošanās par darbu, sapratām, ka riskējam, bet diemžēl neaizdomājāmies par to, ka uzreiz bija jāpērk biļetes arī atpakaļceļam un nevajadzēja uzticēties darba devēja, kurš vienmēr garantē biļeti atpakaļ, dāsnumam. Var notikt daudz kas, tāpēc vienmēr ir labāk, ja ir garantija, ka varēsi atgriezties mājās, kaut arī būs jāzaudē kāda noteikta naudas summa, nekā nokļūt ekonomiskā atkarībā, kad darba devējs nesamaksā par darbu, kā arī atpakaļceļam biļeti nenopērk. Tāds gadījums notika animatoru vidē.
Nu bet tagad tieši par pašu darbu. Hurgadas, tūristu iecienītas pilsētas, lidostā mani un manu draugu Maksimu sagaidīja mūsu nākamais šefs — animators, ar kuru mums jau bija vienošanās par darbu. Iepazīstoties ar visiem un vienmēr, viņš sevi dēvēja par Simbu, kaut gan pats viņš bija krievs. Kad jautājām, kāpēc viņš nenosauc savu īsto vārdu, viņš atbildēja: “Katram animatoram ir atšķirīgs stāsts. Izmantot pseidonīmu — tas ir tāds kā animatora trumpis. Paši sapratīsiet, kad gūsiet pieredzi.” Vispār viņa vārdu jēgu neesmu sapratis vēl joprojām. Pēc mūsu sagaidīšanas lidostā, Simba aizveda mūs uz animācijas kompānijas galvenā menedžera villu, lai mēs nedēļu varētu adaptēties. Ir taču cits klimats, barība, cilvēki un tā tālāk… Patiešām, pirmajās dienās bija diezgan grūti. Jau no plkst. 7.00 sākās neizturama sutoņa, no kuras izglābties varēja tikai baseinā, un tas atradās tajā pašā mājā. Rezultātā adaptējāmies mēs 10 dienas, pēc tām mēs pārcēlāmies uz ilgi gaidīto viesnīcu.

Riviera Plaza, Sagafas pilsēta, 30 km attālumā no Hurgadas, 4 zvaigznes. Tā kā tā bija mana pirmā viesnīca, tā man šķita diezgan pieņemams. Dzīvojām mēs viesnīcas teritorija, tā saucamajā dienesta viesnīcā, kas paredzēta darbiniekiem. Brokastis, pusdienas un vakariņas — viss kā tūristiem, trīs reizes dienā. Bet virtuve vies- nīcas viesnīcā nebija laba. Šefpavāra firmas ēdiens — cīsiņi ar ceptiem sīpoliem un pipariem (!!!), daži salāti un šis tas no saldā. Un atkal — tā kā tā bija mana pirmā viesnīca, tad es nepievērsu īpašu uzmanību lietām, kas nebija saistītas ar manu darbu. Viss man šķita pieņemami. Simba cītīgi mācīja mums visu, kas nepieciešams animatora profesijai — cilvēku psiholoģiju un dažādas citas lietas, ko saprast var tikai cilvēks, kas strādā par animatoru. Tā viss turpinājās 3 nedēļas, kas, manuprāt, līdzinājās trim mēnešiem. Naktīs mēs mēģinājām šovus, mācījāmies dažādu tautību dejas un dažādas citas lietas, kuras, kā teica Simba, jāzina katram animatoram.
Briesmīgs nogurums pārņēma mūs visu šo laiku, plus vēl nestabilā situācija valstī. Nemieru dēļ, kas notika Ēģiptē, daudzas tūrisma firmas pārtrauca ceļojumu biļešu tirdzniecību. Sakarā ar to, viesnīca kļuva tukšāka un tās menedžeris nolēma atteikties no animatoru komandas pakalpojumiem, un, kā vēlāk izrādījās, piedāvāja darbu par ēdienu un naktsmītni. Mēs ar Maksimu nolēmām spert izšķirošu soli — mainīt viesnīcu, kā arī citu animatoru aģentūru.

Savācām savas mantas un devāmies uz Hurgadu ar mērķi sameklēt viesnīcu, kas varēs mūs pieņemt darbā. Nauda, lai apmaksātu uzturēšanos dažas dienas viesnīcā, mums bija. Kā mums šķita, 3 nedēļu laikā mēs paspējām apgūt to minimumu, pateicoties kuram, iekārtojoties darbā, mēs varam pielikt vēl pusgada darbu šajā nozarē. Pieredze tiek ļoti vērtēta, darbā neviens nevēlas pieņemt iesācējus. Visiem ir vajadzīgi pieredzes bagāti strādnieki. Izrādījās — mums paveicās. Bez darba mēs bijām pusi dienas. Vakarā atbraucot uz Hurgadu, mēs devāmies uz kafejnīcu, kas bija diezgan pazīstama animatoru vidū. Tur mēs sarunājāmies ar bārmeni, kurš, veicot divus zvanus, paziņoja, ka rīt no rīta mums jābūt hotelī “AMC ROYAL”. Liels paldies viņam.

No rīta mēs ieradāmies viesnīcā un bijām šokā. Patīkamā šokā. Pirmā doma, kas man radās, tajā ieejot — no dubļiem karaļu kārtā! Viesnīca bija brīnišķīga. Tās izmēri, interjers, panorāma, kas paveras no logiem, viesnīcas ideālais izvietojums Sarkanās jūras krastā. Nav iespējams vārdos izteikt visu to, ko es sajutu tajā rītā. Vēl jo vairāk, bija ar ko salīdzināt. Viesnīcas personāls, kā mums šķita, bija ļoti draudzīgs, arī menedžeri atstāja labu iespaidu. Mēs tikām izmitināti viesu numuriņos, kurus katru dienu uzkopa viesnīcas strādnieki un uz mūsu gultām atstāja no dvieļiem veidotus gulbjus. Virtuve lieliska. Tie, lūk, ir apstākļi! Animatoru šefs bija turks, bet kopā strādāt ilgi neizdevās, jo viņam bija jāatgriežas dzimtenē, divas jaunietes no Rumānijas, kuras šajā viesnīcā strādāja jau trešo gadu, un jaunietis no Gruzijas, kurš lieliski dejoja Latīņamerikas dejas, bet kurš arī mūs pēc 2 nedēļām pameta. Galarezultātā mūsu komandā bija četri cilvēki - es, Maksims, Lori un Ļena. Piebildīšu, ka Lori arī bija animatoru šefs. Es vēl paralēli animatora darbam strādāju par dīdžeju viesnīcas naktsklubā. Un kopumā — visa mūzikas aparatūra, gaismas un visas citas tehniskas lietas bija manā pārziņā.
(Turpinājumu lasiet avīzes nākamajā numurā)

Aleksejs PIŅAJEVS